Praktiski padomi, kā pasargāt sevi no finanšu krāpniekiem ^{Apriņķis.lv}

Neskatoties uz to, ka finanšu nozare aktīvi centusies izglītot sabiedrību par drošības jautājumiem un, jo īpaši, krāpnieku paradumiem, statistika nepārprotami norāda, ka krāpnieku rīcībā ir pietiekami daudz instrumentu, lai no cilvēkiem Latvijā turpinātu izvilināt naudu vēl lielākos apjomos.

Lai arī klasisko telefonkrāpšanu gadījumi aizvadītajā gadā ir kritušies, investīciju krāpšanu un cita veida krāpšanu skaits ir pieaudzis – tas liecina, ka krāpniekiem izdomas netrūkst, tāpēc cilvēkiem šogad ar īpašu rūpību jāpievēršas situācijām, kad runa ir par maksājumu vai personīgās informācijas apstiprināšanu, dažādiem finanšu piedāvājumiem vai banku reklāmu leģitimitāti interneta meklētājprogrammās.

Nedalies ar personīgu informāciju

Nekad nedz telefoniski, nedz internetā neatsaucieties aicinājumiem sniegt informāciju par bankas pieejām, maksājumu kartēm, parolēm un kodiem, kā arī neievadiet šos datus atsūtītajās interneta saitēs. Vienmēr atcerieties, ka bankas vai policijas darbinieki nekad nevaicās jums pēc konta piekļuves datiem, tāpēc ar šo informāciju jums nebūtu jādalās. 

Iestati bankas kartes lietošanas reģionu

Maksājumu kartēm ir iespējams iestatīt, kādos reģionos tās var izmantot, piemēram, ja maksājumu karti izmantojat tikai Latvijā un dažreiz iepērkaties kādā Eiropas interneta veikalā, tad bankas lietotnē iespējams iestatīt, ka karti var izmantot tikai Eiropā vai arī tikai Latvijā. Tas nodrošinās, ka krāpnieku lapas ārpus Eiropas būs nesekmīgas naudas izkrāpšanā.

Regulāri veic konta pārskatu

Lai cīnītos ar krāpniekiem, ir jāpārzina savā ikdienā lietotie finanšu pakalpojumi. Piemēram, ik pa laikam jāaplūko savs konta pārskats – vai neatrodas kāds nepazīstams pārskaitījums vai citas šķietami aizdomīgas darbības, kas nesaskan ar jūsu ikdienas aktivitātēm. Atcerieties arī iestatīt paziņojumus par izejošiem un ienākošiem maksājumiem, lai varētu reāllaikā sekot līdzi darbībām savā bankas kontā. Tas bez maksas iespējams bankas lietotnē.

Pārbaudi, vai apmeklētā mājaslapa nav labs viltojums

Pirms ievadīt sensitīvus datus kādā tīmekļa vietnē (lietotāja vārdu, paroli, autorizācijas kodus, maksājumu karšu datus), vēlreiz pārliecinies, vai tīmekļa vietne ir īstā. Vienmēr pārbaudiet, kāda tīmekļa vietnes adrese ir redzama pārlūkprogrammas adrešu joslā – vai nav izmainīts kāds simbols vai ievietots lieks vārds. Ja šo vietni apmeklējat bieži, pievienojiet to pārlūkprogrammas grāmatzīmēm. Nepārbaudot vietnes adresi, neveriet vaļā pirmo saiti, kas ir atzīmēta kā reklāma populārākajās interneta meklētājprogrammās.

Ņemiet vērā, ka interneta vidē nekādā gadījumā ne maksājumu, ne kādu citu darbību apstiprināšanai netiek izmantoti maksājumu kartes PIN koda dati, tādēļ tos nekādā gadījumā nedrīkst vadīt tīmekļa vietnēs. 

Neatver saites un pielikumus no aizdomīgiem e-pastiem

Pirms atvērt pielikumus vai tīmekļa saites e-pastā uzmanīgi pārbaudiet e-pasta adresi un sūtītāju – vai tas ir pazīstams un reāls, jo nereti e-pasta adrese izveidota līdzīga, bet iztrūkst kāds burts, vai ir izmantots simbols, tādējādi imitējot kādu lietotājvārdu vai organizācijas nosaukumu. Tāpat neatsaucieties aicinājumiem instalēt nekādas programmas vai aplikācijas. Noteikti neievadiet bankas informāciju nedz atsūtītajās saitēs, nedz piedāvātajās programmās.