Menu
 

Bijušo pašvaldības policistu tiesā par valsts noslēpuma izpaušanu Apriņķis.lv

  • Autors:  Ritvars Raits
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

Ar Rīgas pilsētas tiesas tiesneša Rinalda Silakalna spriedumu tika apstiprināta prokurora vienošanās ar apsūdzēto Arturu Šmauksteli par vainas atzīšanu un sodu. Šmaukstelis, kurš pēdējo desmit gadu laikā strādājis gan Ādažu, gan Carnikavas novada pašvaldības policijā, apsūdzēts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu, kā arī par citas personas uzkūdīšanu izpaust neizpaužamas ziņas.

Tiesa atzina apsūdzēto Arturu Šmauksteli par vainīgu viņam inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos un piesprieda sodu 80 stundas sabiedriskā darba un brīvības atņemšanu uz diviem gadiem nosacīti, kā arī papildsodu – viņam uz vienu gadu atņemtas tiesības ieņemt amatu, kas ir saistīts ar pieeju konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem.

Visi iesaistīti – bijušie drošības iestāžu darbinieki

Publiski Artura Šmauksteļa vārds skaļi izskanēja pēc tam, kad Valsts drošības dienests aizdomās par spiegošanu Krievijas interesēs aizturēja šobrīd jau bijušo Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu (sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”). Padomju okupācijas laikā Ādamsons bija Valsts drošības komitejas Robežapsardzības komitejas štata darbinieks. Atjaunotās Latvijas Republikas laikā viņš iestājās aktīvajā militārajā dienestā, kur bija gan Jūras spēku komandiera vietnieks, gan Robežsargu brigādes priekšnieks. No 1994. līdz 1995. gadam Jānis Ādamsons bija iekšlietu ministrs, kopš 1995. gada viņš vairākkārt tika ievēlēts par Saeimas deputātu. Latvijas specdienesti šim deputātam jau ilgāku laiku bija lieguši pieeju valsts noslēpumiem. Kā izrādījās, tam bija nopietns pamats, jo 2021. gadā Valsts drošības dienests pret viņu sāka kriminālprocesu par spiegošanu Krievijas labā, un tā paša gada 10. jūnijā Saeimas deputāti lēma par sava kolēģa izdošanu kriminālvajāšanai.

Kad Ādamsons tika aizturēts, kļuva zināms, ka viņš Krievijas specdienestiem par dažādām norisēm Latvijā varētu būt ziņojis, par starpnieku izmantojot agresīvās kaimiņvalsts pilsoni Genādiju Silonovu, kurš dzimis Rīgā un padomju gados šeit dienējis Valsts drošības komitejā. Krimināllietā, kurā apsūdzēts Ādamsons, Silonovam ir tieši tāds pats statuss kā viņam. Atšķirība tikai tā, ka Krievijas pilsonis joprojām atrodas apcietinājumā, kamēr Ādamsons no apcietinājuma izlaists pret 30 000 eiro lielu drošības naudu.

No Ādamsona krimināllietas ir izdalītas vismaz vēl divas lietas pret bijušajiem drošības iestāžu darbiniekiem. Viens no tiem ir bijušais Valsts drošības komitejas darbinieks Andris Strautmanis, kurš neatkarīgās Latvijas laikā paspējis ieņemt augstu amatu Drošības policijā (tagad Valsts drošības dienests), kā arī bijis iekšlietu ministra Mareka Segliņa padomnieks. Otra krimināllieta izdalīta pret bijušo Drošības policijas darbinieku Arturu Šmauksteli, viņam šajā lietā ir arī līdzapsūdzētais – vēl viens bijušais Drošības policijas darbinieks Andrejs Motiļs. Jāpiebilst, ka Šmaukstelis 2021. gada 10. jūnijā tika aizturēts un līdz 2021. gada 30. augustam viņam kā drošības līdzeklis bija piemērots apcietinājums.

Drošības dienestu operatīvā informācija liedz ieņemt amatu

Kā izriet no Šmauksteļa valsts amatpersonas deklarācijām, pēc darba Drošības policijā viņš 2012. gada 1. jūnijā kļuva par vecāko inspektoru Ādažu novada pašvaldības policijā, kur šajā amatā nostrādāja līdz pat 2018. gada 1. oktobrim. 2019. gada 29. jūlijā Arturs Šmaukstelis atkal sāka strādāt pašvaldības policijā, tikai nu jau Carnikavas novadā. Tur viņš pretendēja uz augstāku amatu – pašvaldības policijas priekšnieka vietnieka vietu. Šmaukstelis pat bija paspējis deklarēt, ka ieņem šo amatu, vēl tikai vajadzīga viena it kā formalitāte – iekšlietu ministra akcepts. Taču toreizējais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens savu piekrišanu nedeva, pamatojoties uz Valsts policijas operatīvo informāciju par augstu sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējuma risku.

2019.gada 1.oktobrī Arturs Šmaukstelis pārtrauca nesekmīgās darba attiecības ar Carnikavas novada pašvaldību, bet par iekšlietu ministra atteikumu viņš vērsās administratīvajā rajona tiesā, prasot to atzīt par prettiesisku. Savā pieteikumā Šmaukstelis norādīja, ka ar atteikumu viņam radīti materiālie zaudējumi un aizskarta reputācija. Tas ir bijis iemesls darba attiecību pārtraukšanai un ienākumu zaudēšanai, kas finansiāli ietekmēja viņa ģimenes labklājību. Darba atalgojums Carnikavas novada pašvaldības policijas priekšnieka vietnieka amatā bija vienīgais pieteicēja ģimenes iztikas avots, jo, uzsākot darbu minētajā amatā, pieteicējs pārtrauca darba attiecības ar citām darbavietām, lai nepārkāptu likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7. panta prasības. Par viņam nodarīto materiālo kaitējumu pieteicējs pieprasīja no atbildētāja 13 820 eiro, bet morālo kaitējumu viņš bija novērtējis ar 5000 eiro, jo iekšlietu ministrs, apšaubot pieteicēja izglītību un darba pieredzi, kaitējis pieteicēja reputācijai.

Šmauksteļa prasības pieteikumu jau noraidījušas divu instanču tiesas. Pieteicējs spriedumu pārsūdzējis Augstākajā tiesā, kas lietu vēl nav skatījusi, lai gan tā tur saņemta jau pirms vairāk nekā pusotra gada. Starp citu, 2020. gada 3. februārī Arturs Šmaukstelis atkal tika pieņemts darbā Ādažu novada pašvaldības policijā par vecāko inspektoru. No šī amata viņš atbrīvots nākamajā dienā pēc iznākšanas brīvībā no apcietinājuma.

Šmauksteļa apsūdzība nav saistīta ar spiegošanu

Artura Šmauksteļa valsts amatpersonas deklarācijā par 2019. gadu parādās arī informācija par to, ka īsu brīdi viņš ir bijis Saeimas deputāta palīgs. Saeimas deputāts, kura palīga funkcijas pusotru mēnesi pildīja Šmaukstelis, ir jau pieminētais Jānis Ādamsons. Jau pēc izmeklēšanas sākšanas laikrakstā “Diena” bija publikācija par to, ka bijušā Saeimas deputāta spiegošanas lietā atrodami daudzi apjomīgi ziņojumi, kuru autors, pēc visa spriežot, ir izbijušais Drošības policijas darbinieks Šmaukstelis. Ar šiem ziņojumiem Ādamsons tika informēts par iespējamiem ar korupciju un kontrabandu saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem, un tajos ir minētas tādas pazīstamas gan bijušās, gan esošās valsts amatpersonas kā, piemēram, Juris Jurašs, Aigars Sparāns, Andrejs Sozinovs, Sandis Ģirģens, Ints Ķuzis un Juris Stukāns.

Ņemot vērā to, ka krimināllietā, kurā apsūdzēti Arturs Šmaukstelis un Andrejs Motiļs, ir runa arī par valsts noslēpumu, faktiski visus tās materiālus klāj slepenības plīvurs. No tiesas sprieduma var secināt, ka Arturs Šmaukstelis uzkūdījis savu bijušo kolēģi no dienesta Drošības policijā laikiem Andreju Motiļu izpaust viņam neizpaužamu informāciju, kas nav valsts noslēpums. Motiļs tādu informāciju Šmaukstelim varētu būt izpaudis pat vairākas reizes. Saskaņā ar tiesas spriedumu apsūdzētajam Andrejam Motiļam piespriestais sods ir brīvības atņemšana uz vienu gadu nosacīti. Kā liecina neoficiāla informācija, apsūdzētais Šmaukstelis tādus ziņojumus gatavojis ne tikai deputātam Jānim Ādamsonam, bet arī bijušajam Valsts drošības komitejas un pēc tam Drošības policijas darbiniekam Andrim Strautmanim. Ziņu izpaudēja motivācija nav zināma, bet noskaidrots, ka viņš nekādā gadījumā nebija gribējis, lai konfidenciālā informācija nonāktu ārvalstu specdienestu rīcībā. Par to viņš esot brīdinājis informācijas saņēmējus. Tieši tāpēc Arturs Šmaukstelis pie kriminālatbildības tiek saukts pēc Krimināllikuma panta, kas paredz, ka noziedzīgajam nodarījumam nav bijušas spiegošanas pazīmes. Strautmaņa loma Ādamsona un Silonova spiegošanas lietā pagaidām nav skaidra. Gan viņam, gan Šmaukstelim šajā krimināllietā ir liecinieka statuss, bet Strautmanis, ņemot vērā to, ka viņam pašam ir apsūdzība citā lietā, neliecināja.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.