Salaspilieti notiesā par draudēšanu ar pistoli policistiem ^{Apriņķis.lv}

Domājot par noziedzīgo nodarījumu, kuru 50 gadus vecais Vitālijs pirms nepilna mēneša pastrādāja savā dzīvesvietā Salaspilī, jāsecina: labi, ka visi dzīvi… Un runa nav par to, ka iereibušais vīrietis no savas nelikumīgi iegādātās un glabātās gāzes pistoles nevienu nevarēja nošaut un ka draudus par granātu, kas it kā esot pie policijas darbinieces kājām, bija izdomājis. Runa ir par to, ka pašvaldības policijas darbiniekiem, redzot pret sevi pavērstu pistoles stobru, saskaņā ar likumu «Par policiju» bija neapstrīdamas tiesības atklāt uguni.

Tēmē ar pistoli, draud ar granātu

2022. gada 19. janvārī Salaspils novada pašvaldības policijas darbinieki saņēma izsaukumu uz kādu adresi Salaspilī, kur notiekot ģimenes konflikts, turklāt ievērojami iereibušais ģimenes galva pret savu dzīvesbiedri jau iepriekš esot pacēlis roku. Kad policijas ekipāža trīs darbinieku sastāvā piebrauca pie izsaukumā norādītās mājas, uz ielas viņus sagaidīja divas sievietes, kuras kārtības sargus aicināja iekšā. Viņas skaidroja, ka todien policiju jau saukušas ne pirmo reizi. Kā izrādās, konflikts bija sācies jau iepriekšējā dienā, kad arī izsaukta policija, kas konstatējusi, ka Vitālijs pret ģimenes locekļiem izturas vardarbīgi. Šī iemesla dēļ policijas darbinieki pieņēma lēmumu noteikt Vitālijam aizliegumu tuvoties savai ģimenei un ģimenes mājoklim. Taču jau nākamajā dienā vīrietis šo lēmumu par viņa nošķiršanu bija pārkāpis – viņš ieradās dzīvesvietā alkohola reibumā, sarīkoja jaunu skandālu un bija fiziski vardarbīgs. No tādas Vitālija rīcības cieta ne tikai viņa sieva, bet arī abas meitas.

Kad ieradās policija, Vitālijs sēdēja viesistabā uz dīvāna. Policijas darbinieks paspēja tikai pajautāt vīrietim, vai viņš runā latviski, kad atbildē atskanēja rupjš lamuvārds krieviski un bija dzirdama metāliska skaņa, kāda rodas, pārvelkot pistoles aizslēgu. Uzreiz pēc tam pret policistiem tika pavērsts 9 mm pistoles stobrs. Policisti nekavējoties izvilka savas pistoles, bet uguni vēl neatklāja. Pārkāpējam skaļā balsī tika pavēlēts nolikt ieroci, uz ko Vitālijs vairākas reizes krieviski atbildēja, lai viņu šauj nost, kā arī kliedza, ka viņš nesaprotot latviešu valodu. Tad policisti savu pavēli vairākas reizes atkārtoja arī krieviski. Vitālijs atbildēja, ka ieroci nenometīs. Viņš gan kļuva mierīgāks un sāka policistiem teikt, lai tie noliek savas pistoles, jo esot ienākuši viņa mājā. Iespējams, vīrieša agresivitāti mazināja tas, ka viņš saprata – pistolei notikusi tehniska kļūme, tādēļ no tās nav iespējams izšaut. Vitālijs vēl pamēģināja izņemt pistoles aptveri, bet pēc tam pakļāvās kārības sargu prasībām un nolika ieroci uz grīdas. Policisti uzbrucēju aizturēja, un kopš liktenīgā datuma Vitālijs atrodas apcietinājumā; uz tiesas sēdi viņš tika nogādāts konvoja pavadībā.

Strīdējies, jo mīlot savu ģimeni

Tiesas sēdē Vitālijs Š. jau skaidroja, ka latviešu valodu viņš saprot un pat runā latviski. Viņš gan lūdza, lai tiesas procesā tomēr tiktu nodrošināts tulks, bet tas esot tikai specifisko juridisko terminu dēļ. Valsts apsūdzību šajā kriminālprocesā uztur prokurors Arturs Sudniks. Savā apsūdzībā prokurors norādījis, ka Vitālijs Š. izdarījis uzbrukumu valsts varas pārstāvjiem, izmantojot nereģistrētu gāzes pistoli, kuras aptverē bija piecas patronas. Apsūdzētais pistoli pielādējis un pavērsis pret vienu no policistiem, bet šāvienu nav varējis izdarīt tikai tāpēc, ka aizslēgs iesprūda galējā aizmugurējā stāvoklī. Tāpat Vitālijs esot policijas inspektorei paziņojis, ka pie viņas kājām nostiepta stieple, kas savienota ar rokas granātu.

Kad Vitālijam Š. tika lūgts paust savu attieksmi pret viņam izvirzīto apsūdzību, viņš atbildēja, ka savu vaino atzīst pilnībā. Izdarīto nožēlojot, esot rīkojies pārsteidzīgi. Apsūdzētais gan uzreiz steidza piebilst, ka neesot gribējis nevienu sašaut un nekādas granātas viņam nekad neesot bijis. Viņš esot precējies jau 30 gadus, ļoti mīlot savu ģimeni, gribot to saglabāt par katru cenu. Bijis ilgstošs ģimenes konflikts, jo sieva gribējusi laulību šķirt. Tiesas sēdes laikā Vitālijs pauda, ka gribot atvainoties pašvaldības policijas darbiniekiem. Viņš neesot sapratis, kāpēc ģimenes strīda laikā viņa mājā atrodas sveši cilvēki, tāpēc viss tā esot noticis. Lieta tika skatīta bez pierādījumu pārbaudes.

Stāstot par sevi, apsūdzētais atklāja, ka viņam ir nepabeigta augstākā izglītība, ir šoferis tālbraucējs, šobrīd gan darba neesot. Vitālijs neslēpa, ka reiz jau ir stājies tiesas priekšā, bet tas bijis ļoti sen – pirms kādiem 30 gadiem. Sprieduma izpilde toreiz tikusi atlikta, tāpēc tiesnese Ozoliņa-Kļaviņa secināja, ka viņš agrāk nav ticis tiesāts. Kad vēl strādājis, Vitālijs divus mēnešus bijis reisā Eiropā, bet mājās uzturējies divas nedēļas. Apsūdzētais liecināja, ka alkoholiskos dzērienus viņš lietojot ļoti reti. Tiesu viņš ļoti lūdza nepiemērot sodu, kas būtu saistīts ar brīvības atņemšanu.

Apsūdzētais ar likumpaklausību nav izcēlies

Prokurors Sudniks, kad viņam tika dots vārds, šoferim tālbraucējam uzdeva it kā neloģisku jautājumu, painteresēdamies, vai viņam vispār ir derīga autovadītāja apliecība. Kad Vitālijs atbildēja apstiprinoši, prokurors jautāja viņam par 2022. gada 9. februārī notikušu ceļu satiksmes negadījumu. Kā izrādās, šajā datumā Vitālijs Š. bija vadījis automašīnu «Opel Insignia» un, neievērojot drošu distanci, izraisījis sadursmi ar citu transportlīdzekli. Kā atklājās, Vitālijs toreiz pie stūres bija sēdies smagā alkohola reibumā (2,6 promiles). No policijas lēmuma izriet, ka Vitālijam ticis piemērots transportlīdzekļa vadīšanas tiesību liegums uz pieciem gadiem. Apsūdzētais prokuroram un tiesai skaidroja, ka lēmums ticis pārsūdzēts, tāpēc vēl nav stājies spēkā. Kā pauda Vitālijs, ar izskatāmo krimināllietu tam neesot nekāda sakara. Prokurors gan pauda, ka tas vērtējams kā apsūdzētā personību raksturojošs fakts. Vēl viens jautājums prokuroram Sudnikam bija par to, vai Vitālijs ārvalstīs nav ticis sodīts par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā. Apsūdzētais atbildēja, ka viens incidents bijis Zviedrijā, kad uz prāmja izdzerts pārāk daudz alus. Bijis tikai aizrādījums no muitniekiem, nokāpjot no prāmja. Prokurora rīcībā gan bija informācija, ka 2017. gadā Zviedrijā par šādu pārkāpumu Vitālijam piemērots naudas sods – 5000 kronu. Šo faktu Vitālijs noliedza.

Savā debašu runā prokurors Sudniks norādīja, ka lietā ir konstatējami divi apsūdzētā Vitālija Š. atbildību pastiprinoši apstākļi. Viens no tiem ir tas, ka apsūdzētais nozieguma izdarīšanas brīdī atradās spēcīgā alkohola ietekmē (1,55 promiles). Otrs – noziedzīgajā nodarījumā Vitālijs izmantoja ieroci, gāzes pistoli, kas paredzēta personu fiziskai ietekmēšanai. Tajā pašā laikā apsūdzētajam ir arī viens viņa atbildību mīkstinošs apstāklis – viņš savu vainu atzīst un nožēlo. Līdz ar to tiesas process varēja notikt vienkāršotā kārtībā. Vēlreiz pieskaroties apsūdzēto raksturojošām ziņām, prokurors minēja faktu, ka kopš 2004. gada Vitālijs administratīvi sodīts 24 reizes, bet 2018. gadā pret viņu izbeigts kriminālprocess uz nereabilitējošiem apstākļiem.

Būs sods arī par pistoli un policijas lēmuma ignorēšanu

Izvērtējot visus šajā krimināllietā konstatētos apstākļus, valsts apsūdzības uzturētājs lūdza tiesu atzīt Vitāliju Š. par vainīgu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu un sešiem mēnešiem. Kā papildsodu prokurors Sudniks lūdza apsūdzētajam piemērot probācijas uzraudzību uz diviem gadiem. Jautājumā par apsūdzētā Vitālija Š. vainu un viņam piemērojamo sodu un papildsodu tiesneses Ilonas Ozoliņas-Kļaviņas viedoklis pilnīgi sakrita ar prokurora lūgumu. Spriedums vēl nav stājies spēkā, domājams, ka apsūdzētais to pārsūdzēs.

Jau pēc tiesas sēdes šīs publikācijas autors sazinājās ar prokuroru Arturu Sudniku, lai pajautātu, vai Vitālijam Š. būs jāatbild arī par nereģistrēta gāzes ieroča glabāšanu un par policijas lēmuma par nošķiršanu neievērošanu. Kā skaidroja prokurors Sudniks, par nelikumīga gāzes ieroča glabāšanu Vitālijam Š. būs administratīvais sods, bet par policijas lēmuma pārkāpšanu tiks piemērota piespiedu nauda.

Policistiem uzbrukumi jāpiedzīvo ik pa laikam

Nevarētu teikt, ka noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar uzbrukumu policijas darbiniekiem, Latvijā būtu retums. Piemēram, 2021. gada 13. februārī Valsts policijas darbinieki saņēma izsaukumu uz kādu adresi Preiļos, kur jau ilgstoši raudot bērns. Iekļuvuši dzīvoklī, policisti konstatēja, ka tur tiešām atrodas noraudājies zīdainis, bet viņa māte Kristīne T. guļ tādā alkohola reibumā, ka uzreiz pat nebija pamodināma. Uz notikuma vietu tika izsaukta neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde. Pēc mediķu ieteikuma bērna māte devās uz virtuvi, lai pagatavotu zīdainim ko ēdamu, kopā ar viņu gāja policijas darbinieks. Sieviete, joprojām esot alkohola ietekmē, kļuva agresīva. Vispirms viņa mēģināja policijas darbiniekam uzbrukt ar metāla cauruli, bet pēc tam paņēma nazi, kuru vērsa pret likumsargu. Tikai pēc tam, kad pret sievieti tika pielietots fizisks spēks, viņa nazi nometa. Ar Daugavpils tiesas spriedumu Kristīne T. tika sodīta ar 160 stundām sabiedriskā darba.

2021. gada 19. oktobrī Rīgā policijas darbinieks, pildot dienesta pienākumus, uz ielas piegāja pie Anda V., kurš izskatījās narkotisko vai psihotropo vielu ietekmē, uzrādīja viņam savu dienesta apliecību, kā arī palūdza, lai Andis uzrāda savu personu apliecinošu dokumentu. Taču Andis V. no jakas kabatas izvilka piparu gāzes baloniņu un izsmidzināja to policistam sejā. Andis turpināja uzbrukt policistam, līdz kārtības sargs, pielietojot speciālos cīņas paņēmienus, noguldīja viņu zemē un aizturēja. Ar Rīgas pilsētas tiesas spriedumu Andim V. tika noteiktas 200 stundas sabiedriskā darba, turklāt cietušajam policistam viņam būs jāsamaksā morālā kaitējuma kompensācija – 500 eiro.

2022. gada 5. martā kādā Rīgas spēļu zālē Valsts policijas darbinieki, būdami formastērpos, veica administratīvā pārkāpuma izdarītāja aizturēšanu. To ieraudzīja tajā pašā spēļu zālē esošais Klāvis L., kurš, būdams alkohola reibumā, pieskrēja vienam policistam no mugurpuses un uzbruka viņam, raujot aiz formastērpa jakas nost no aizturamās personas. Policijas darbiniekam palīgā piesteidzās viņa kolēģis, pret Klāvi tika pielietoti speciālie cīņas paņēmieni, lai noguldītu viņu zemē. Pret Klāvi L. tika uzsākts kriminālprocess par uzbrukumu policijas darbiniekam, un uz divām dienām viņš tika aizturēts, bet pēc tam aizdomās turētajam piemēroja ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli. Ar Rīgas pilsētas tiesa spriedumu Klāvis L. tika atzīts par vainīgu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar 100 stundām sabiedriskā darba.