Asociācija: Kreditēšanas kāpumu ierobežo uzņēmēju piesardzība un ēnu ekonomika

Kreditēšanas indekss uzņēmējdarbības segmentā liecina, ka Latvijas banku spēja kreditēt un uzņēmumu spēja aizņemties pēdējo piecu gadu laikā ir augusi no 100 līdz 128 punktiem.

Danēvičs uzsvēra, ka spēja izsniegt vairāk kredītu ir būtiski pieaugusi, tomēr kredītportfelis šajos piecos gados nav audzis par 28%.

Pozitīvu kreditēšanas vidi veido tādi faktori kā brīvo līdzekļu pieejamība bankās, kredītu atmaksu kavējumu samazināšanās, uzņēmējdarbības finanšu rādītāju uzlabošanās un līdzšinējā iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme, skaidroja Danēvičs.

Straujākā izaugsme ir vērojama banku spējā kreditēt, kur no 100 indeksa punktiem 2018.gadā šis rādītājs pērn ir sasniedzis augstāko līmeni pēdējo piecu gadu laikā - 155 punktus. Danēvičs skaidroja, ka to veicinājis brīvo līdzekļu pieejamības pieaugums bankās, samazinās kredītu atmaksu kavējumu īpatsvars un izsniegto aizdevumu attiecība pret noguldījumiem pēdējo gadu laikā nepārsniedz aptuveni divas trešdaļas.

Tikmēr uzņēmumu spēja aizņemties kopš 2018.gada ir augusi par 30% un 2022.gadā sasniedza 130 indeksa punktu. To veicinājusi līdzšinējā ekonomikas izaugsme, kā arī uzņēmumu uzkrātā kapitāla apmēra kāpums.

Arī banku vēlme kreditēt pieaugusi un pērn sasniedza 116 indeksa punktus, bet šis rādītājs joprojām atpaliek no spējas izsniegt aizdevumus, kur rādītājs ir 155 indeksa punkti. Danēvičs skaidroja, ka bankas ir piesardzīgas attiecībā uz uzņēmumiem, kas darbojas neperspektīvās biznesa nozarēs, kam ir reputācijas problēmas un par kuriem ir aizdomas, ka tie darbojas "pelēkajā zonā".

"Latvijā kapitāls vairāk ir aizkavējies 90.gadu pārdales ekonomikas uzņēmēju paaudzes rokās. Igaunijas ekonomika ātrāk ir pārgājusi jauno uzņēmēju rokās, kas rada vērtības, nevis sadala, kā Latvijā," teica Danēvičs.

Viņš skaidroja, ka banku vēlme kreditēt ir būtiski uzlabojusies pēc indeksa krituma līdz 85 punktiem 2020.gadā, kad to iedragāja arī globālās pandēmijas radītās sekas un Latvijas banku darbības atdeve pret kapitālu strauji samazinājās zem Eiropas banku sektora vidējā rādītāja, vidēji veidojot vien 4,57%.

Līdzīga situācija vērojama uzņēmumu vidū, kur interese par aizdevumiem pēc dramatiska krituma 2020.gadā pēdējos divus gadus saglabājas nemainīga, pērn veidojot 110 indeksa punktu. Neskatoties uz finanšu rādītāju uzlabošanos, vērojama izteikta piesardzība investīciju finansēšanā.

"Uzņēmēju ambīciju līmenis Latvijā ir zemāks, uzņēmēji baidās aizņemties," sacīja Danēvičs.

Viņš uzsvēra, ka joprojām aktuāli ir ēnu ekonomikas un uzņēmumu reputācijas jautājumi attiecībā uz kapitāla izcelsmi un darbības metodēm.

Danēvičs skaidroja, ka šīm prasībām kopumā ir pozitīva ietekme, jo pēdējos gados aktualizētās kvalitātes prasības attiecībā uz uzņēmumu reputāciju un darbības caurspīdīgumu viennozīmīgi motivē uzņēmējus ieguldīt darbības sakārtošanā un risku pārvaldībā. Rezultātā būtiski aug uzņēmumu kreditēšanas potenciāls un paveras plašākas iespējas piesaistīt finansējumu.

Vienlaikus Danēvičs uzsvēra, ka šeit izteikti redzamas atšķirības ar Baltijas kaimiņiem - ražotāju finansēšanas apmēri ir līdzvērtīgi, bet ir jomas, kurās Latvija atpaliek. 

Viņš skaidroja, ka Latvijā šobrīd ir neapgūts kreditēšanas potenciāls - daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes projektos, zaļās ekonomikas, kā arī privātās un publiskās partnerības projektos infrastruktūras attīstībā. Pēc asociācijas aprēķiniem, finanšu sektorā šo virzienu kreditēšanai 2023.gadā pieejami 3,3 miljardi eiro.

Atbilstoši jaunākā Kreditēšanas indeksa datiem uzņēmēju spēja aizņemties augusi no 100 punktiem 2018.gadā līdz 130 punktiem pērn. Danēvičs skaidroja, ka te ietekme varētu būt nodokļu izmaiņām, jo tagad atstāt kapitālu uzņēmumā ir izdevīgāk, nekā izņemt dividendes. Audzis arī uzņēmēju uzkrātā kapitāla apmērs.

Danēvičs skaidroja, ka banku vēlme kreditēt atpaliek no spējas kreditēt. Uzņēmējiem, kuri vēlas un spēj paņemt aizdevumu, banka ne vienmēr vēlēsies aizdot - pārsvarā ēnu ekonomikas un pārvaldības problēmu dēļ.

Asociācijas Kreditēšanas indekss uzņēmējdarbības segmentā ir komplekss mērījums, kas raksturo Latvijas uzņēmēju spēju un vēlmi aizņemties, kā arī banku sektora spēju un vēlmi kreditēt.

Pētījumā analizēti 16 dažādi rādītāji, piemēram, maksājumu kavējumi, nodokļu parādu apjoms juridiskām personām, ēnu ekonomikas īpatsvars, banku sektora finanšu dati, uzņēmēju aizdevumu pieteikumi un citi, tādējādi veidojot ainu par kreditēšanas kā ekonomikas dzinējspēka komplicētību. 

Finanšu nozares asociācija indeksu izstrādājusi, sadarbojoties ar virkni vadošo Latvijas speciālistu ekonomikas un kreditēšanas jomā, kā arī analizējot labākos starptautiskās prakses piemērus.