Mārtiņš Āboliņš: Šis gads Latvijas ekonomikā ir sācies ar nelielu izaugsmi
- Autors: Mārtiņš Āboliņš, ekonomists, AS “Citadele banka”
Foto - publicitātes
Eiropai šoziem ir izdevies izvairīties no enerģētikas krīzes sliktākajiem scenārijiem, un šis gads Latvijas ekonomikā ir sācies ar nelielu izaugsmi, pat neskatoties uz joprojām augsto inflāciju. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP, neskaitot inflāciju, palielinājās par 0,7 % salīdzinājumā ar 2022. gada pirmo ceturksni. Savukārt salīdzinājumā ar 2022. gada 4. ceturksni Latvijas IKP pieauga par 0,5 %.
Ņemot vērā augstās energoresursu cenas un to ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju, pat neliels pieaugums ekonomikā ir labs rezultāts, un situācija Latvijas ekonomikā kopumā šobrīd ir labāka nekā varēja gaidīt pērnā gada nogalē.
Vienlaikus pirmā ceturkšņa IKP dati izskatās nedaudz labāk nekā ir faktiski, jo gandrīz visu izaugsmi Latvijas ekonomikā pirmajā ceturksnī veidoja produktu nodokļi, kas gada laikā ir auguši par 8,2 %. Situācijas, kad nodokļu ieņēmumi aug ievērojami ātrāk par ekonomiku, parasti ilgstoši neturpinās un tās pārsvarā ir saistītas ar administratīviem faktoriem, piemēram, pārmaksāto nodokļu atmaksas termiņiem.
Tāpat šī gada pirmais ceturksnis ir pēdējais ceturksnis, kad salīdzinājumus ar pērno gadu vēl ietekmē ar Covid-19 pandēmiju saistītie ierobežojumi. Tādēļ tikai 0,4 % pieaugums pakalpojumu nozarēs, kuras tagad var pilnvērtīgi darboties, ir negaidīti mazs.
Pirmā ceturkšņa pozitīvie izaugsmes rādītāji gan vēlreiz apstiprina, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas 2023. gadam šobrīd ir nedaudz labākas nekā 2022. gada rudenī un šogad kopumā Latvijas ekonomikā varētu būt neliels pieaugums. Tomēr situācija ekonomikā joprojām ir ļoti neskaidra un īstermiņa ekonomikas rādītājos būtiski uzlabojumi nav vērojami. Latvijas uzņēmēju un patērētāju noskaņojums aprīlī atkal ir nedaudz pasliktinājies, vairākās apstrādes rūpniecības nozarēs jau šobrīd ir recesija, un maksājumu karšu apgrozījumus kopš gada sākuma Latvijā nav audzis, kas liecina par augsto komunālo rēķinu un augošo procentu likmju negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju.
Tuvākajos mēnešos gan situācija patērētājiem uzlabosies, jo jau šobrīd daudzas pilsētas ziņo par apkures tarifu samazinājumu, un līdz gada vidu inflācija Latvijā, visticamāk, noslīdēs zem 19 %. Arī darba tirgū pagaidām bez pārmaiņām – bezdarbs ir zems un algas turpina augt. Tāpat šogad Latvijas ekonomikā tiek plānotas lielas ES fondu investīcijas un tas veicinās pieaugumu būvniecībā. Tomēr strauji augošās procentu likmes ir atvēsinājušās mājokļu tirgu un tas ierobežos kreditēšanas pieaugumu šogad.
Vienlaikus finanšu tirgus satricinājumi pēdējās nedēļas signalizē, ka recesijas riski ASV un Eiropā joprojām ir augsti, kas var radīt jaunus satricinājumus arī Latvijas ekonomikā šī gada otrajā pusē.