Smelt reņģes – tā nav tikai reņģēdāju privilēģija ^{Apriņķis.lv}

Lielākais smēliens Rīgas līcī – pirms 20 gadiem

Visizplatītākā un vairāk zvejotā zivju suga Latvijas piekrastē ir reņģe. Lielākās nozvejas tradicionāli ir Rīgas līcī – Salacgrīvā, Talsu novadā ap Kolkasragu, Tukuma novadā Engurē, Pierīgā Saulkrastos un Jūrmalā. Reņģe visbiežāk lomos sastopama no aprīļa līdz jūnijam, kad tā nārsto un uzturas piekrastes ūdeņos, līdz vēlāk pārvietojas dziļāk jūrā. Sasniedzot nozvejas limitus, var tikt noteikts liegums specializētajai zvejai.

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Didzis Ustups precizē: “Baltijas jūras Rīgas līcī galvenās nozvejas veido kuģu traļu zveja un piekrastes stāvvadu zveja. Pēdējos gados līcī mūsu zvejnieki zvejo ar mazliet vairāk nekā 20 zvejas kuģiem. Flote ir samazinājusies, daļai kuģu pārtraucot zvejot. Lai aizsargātu līča reņģu populāciju, ir ieviesti papildu aizsardzības pasākumi, piemēram, kuģu maksimālā jauda. Traļu zveja tiek realizēta visu gadu, atskaitot 30 dienu liegumu maijā un jūnijā, kad notiek aktīvākais reņģu nārsts.”

Lielākās nozvejas līča reņģei bija 90. gadu beigās un šā gadsimta sākumā, apogeju sasniedzot 2003. gadā – 44 703 tonnas. Tas nudien bija varens smēliens! 2021. gadā Rīgas jūras līcī nozvejoja 38 110 tonnas reņģu, no tām piekrastes zvejā ar stāvvadiem 7022 tonnas jeb 20 procentus no kopējās līča reņģes nozvejas. Atbilstoši krājumu attīstības prognozei tiek rekomendēts nozvejas apjoms, un 2023. gadā līča reņģei zvejas iespējas samazināsies par 4,3 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Jūrmalciemā svin Reņģu svētkus

“Liepājas jūras piekraste tradicionāli ir viens no stiprākajiem zvejnieku novadiem. Zināms, ka no Sventājas līdz Šķēdei jau 1585. gadā bijušas 276 zvejnieku mājas. Un Jūrmalciems jeb, kā to savos “Vellakaula dvīņos” aprakstījis zvejnieks Egons Līvs, Vējragciems blakus Liepājai ir tradicionāli stiprākais zvejas centrs šai piekrastē. Te vēsturiski bijis daudz valgumu: Stārpa valgums, Ansa stārpa, Kardona valgums, Virgas valgums, Vaļnieku valgums pie Ķupu kalna, Pliķu, Klampju valgums. Cilvēki  vēl atceras orientierus: Meža līnija, Šāvēju līnija, Sudmalas iekš meža, Kāpinās (nevis Kāpiņas, jo tā te runāja – neteica bērniņš, bet bērnīns). Te bija bagātīga zvejvieta Gambija.

Pirms kara Jūrmalciema zvejnieki nozvejoja arī, piemēram, Papes jūrmalu, jo bija sapirkuši laivām motorus. Papē zvejnieku bija vairāk, kādas 60 airu laivas un tikai divi līdz četri motori, bet Jūrmalciemā bija 30 airu laivas un astoņi motori. Arī vēl tagad te ir aktīvāki zvejnieki nekā citviet Liepājas jūras ciemos un var atrast arī gados jaunākus zvejus,” – tiktāl publicists Rimants Ziedonis savā enciklopēdiskajā piekrastes dokumentējumā “Jūras zemē Latvijā” (2010).

Nu jau vairākus gadus (pirmsākums 2016. gadā pirms pandēmijas) Jūrmalciema interešu kopa “Kalvas” sadarbībā ar vietējo pašvaldību organizē Reņģu svētkus. Tos atjaunotajā tīklu mājā “Piestātne” ieskandina folkloras kopas un ielu muzikanti. Jaunizveidotajā Dienvidkurzemes novadā Reņģu svētki kļuvuši par vietējo jūras vīru daudzinājumu, kur blakus pateicībām par krastā vesto bagātīgo lomu var vērot un piedalīties zivju kūpināšanas meistarklasē, uzzināt par zvejniecības vēsturi un tradīcijām Gitas Vanagas senlietu krātuvē, piedalīties viktorīnās un nobaudīt dažnedažādus zivju ēdienus. 2022. gadā interesentus priecēja Garšu laboratorija un šefpavāra Laura Aleksejeva meistarklase.

Par šiem brīnišķajiem svētkiem biedrība “Kalvas” 2019. gadā saņēma Zemkopības ministrijas apbalvojumu “Lielais loms”.

Kopš 2020. gada svētkus organizē biedrība “Jūrmalciema valgums”, ko dibinājusi vietējā aktīviste Rasma Pāvela un zvejnieks Arnis Ķergalvis. Biedrības pārstāve Irēna Krētaine stāsta par būtisko: “Mūsu galvenais akcents svētkiem – lai cilvēki dabū izbaudīt piekrastes sajūtu, pagaršot zivju, īpaši reņģu, ēdienus. Cik tie var būt dažādi!”

Šopavasar Reņģu svētki Jūrmalciemā notika 29. aprīlī.

Reņģu nauda – kā aizdars uz maizes

Aivara Freimaņa un Imanta Ziedoņa 1968. gadā veidotajā dokumentālajā filmā “Lomi” Zvejniekciema jūras vīrs Imants Kantoris stāsta: “Te bija četras krasta brigādes. 50. gados ieviesa stāvvadus un sāka traki smelt to reņģīti. Saulkrastiem pa visu vasaru jau pietika ar vienu kārtīgu laivu. No rīta nāk kādas desmit laivas krastā ar kādām 100 tonnām reņģu. Viss bija jāpieņem, liec, kur gribi, sālīja kaut kādos brezenta baseinos prastā sālī. Pastāv tā reņģe tur nedēļu, tad smeļ ārā, mucās iekšā, vagonā un prom uz Krieviju, uz cietumiem, uz garnizoniem.” Tā tā reņģe uzlika sviestu uz maizes, jo laši un zuši jau gāja tikai uz Maskavu.

Mūsdienās mēs savu reņģīti līcī dalām ar sābriem igauņiem. Didzis Ustups vērtē: “Baltijas jūras valstis vienojās, ka līcī nozvejas iespējas būs tikai Latvijas un Igaunijas zvejniekiem. Iegūstot šīs iespējas, Latvijas zvejniekiem proporcionāli samazinājās reņģu zvejas iespējas atklātās jūras daļā. Ilgtermiņā šis lēmums mūsu zvejniekiem ir bijis izdevīgs, jo pēdējos gados līča reņģes krājums ir labā stāvoklī, turpretī atklātās daļas reņģes nozvejas iespējas ir samazinājušās.”

Viņš atzīst, ka kopumā 2023. gads būtiskas izmaiņas Latvijas zvejniekiem nenesīs. Rīgas līča reņģei nozvejas kvotas saglabāsies augstā līmenī, bet centrālās Baltijas jūras reņģes kvota pēc būtiskiem samazinājumiem iepriekšējos gados 2023. gadā palielināsies. Sāpīgāka būs zvejas iespēju samazināšanās brētliņām, kas ir galvenā šprotu izejviela, bet ilgtermiņā brētliņu krājuma stāvoklis nav apdraudēts.

Kopā ar zvejiem selgā pēc reņģēm

Tā jau gluži nav, ka reņģe ir ieraugāma tikai tirgū vai uz veikala letes. Tiesa, pat slavenajā Liepājas Pētertirgū cenas šopavasar ir krietni kāpušas, tādēļ par smuku reņģi tikko no laivas var nākties maksāt pat divarpus eiro kilogramā. Tuvāk reņģēm var tikt, iekāpjot zvejnieka laivā un dodoties līdzi vīriem selgā. Jaunajai paaudzei tas var būt pat āķis lūpā – ja nu dienās no puikas izaug krietns Latvijas zvejnieks?

Tomēr te jāņem vērā vairāki nosacījumi. Ne jau visi zvejnieki vēlas un var paņemt līdzi selgā interesentus. Tāpat jāseko līdzi reņģu zvejas sezonalitātei katrā pusē: Dienvidkurzemes novadā reņģi zvejo no februāra līdz maijam, Ventspils apkaimē – no marta līdz jūnijam, kurpretī  Talsu novadā un posmā no Engures līdz Ainažiem – aprīlī, maijā un jūnijā.

Labi zināms, ka vienmēr atsaucīgi ir Kuivižu zvejnieki – Jānis Krūmiņš un Andris Skuja, Salacgrīvā reņģēs varētu braukt kopā ar Nikolaju Koluškinu. Citviet jārauga iespēja tikt arī kādā pašpatēriņa piekrastes zvejnieka laivā, bet ja ne, var jau arī piedalīties reņģu tīrīšanā (ķidāšanā), kūpināšanā vai likšanā uz pannas. Pavisam cita garša ir tai reņģei, ko pats esi sālījis vai marinējis. Garšvielu sālījumā sagatavotas reņģes varētu būt lieliska piekrastnieku dāvana iekšzemē dzīvojošajiem.

Ja patiesi ir vēlme redzēt visu zivs sagatavošanas ceļu no laivas līdz azaida galdam, no sirds iesaku doties uz Jūrmalciemu, kur zvejnieka mājā “Oskars” saimnieko Oskara Kadeģa ģimene. Oskars ir zvejas kuģa kapteinis un īsts Kurzemes zvejs jau sestajā paaudzē. Ja var ticēt valodniekiem, tad uzvārda Kadeģis izcelsme ir saistīta ar senajiem kuršiem. Pie Oskara zivis tiek kūpinātas ar alkšņa malku un šķeldu, piemetot čiekurus pēc  sentēvu metodēm. Zvejnieka māja “Oskars” ir pierādījums tradīciju noturīgumam, piekrastnieku pamatīgumam, kā pamatā ir tiekšanās pēc visaugstākās kvalitātes, ko nodrošina visas ģimenes neatlaidīgs darbs.

20.maijā – Reņģēdāju festivāls Salacgrīvā

Kuivižnieks Dzintris Kolāts jau sesto reizi Salacas labajā krastā organizē Reņģēdāju festivālu. Šogad tam izvēlēts daudzsološs moto – “Dzīve un ilūzija”. To apliecināt pie Salacas aicināti Eiropas līmeņa burvju mākslas meistari Dace un Enriko Pecolli.

Tomēr šķiet, ka vairāk par viņiem krastā tiks gaidīti Kuivižu zvejnieki, kas savās laivās atvedīs ilgi kāroto reņģi. Tradicionāli katram gribētājam tiks viens spainītis reņģu par brīvu, un tas ir liels atspaids reņģēdāju tautai šais grūtajos laikos, kad kartupeļi tikko tik iestādīti un maizes cenas turpat vai divkāršojušās. To lieliski apzinās arī festivāla organizatori, uzsaucot saldsērīgas meldijas no paša Žorža Siksnas visiem vecumiem un visiem dvēseles noskaņojumiem. Tad nāks Nacionālo bruņoto spēku paraugdemonstrējumi, lai kopīgi ar vīru kopu “Vilki” vienotos dziesmā – cik vareni mēs esam!

Guvuši spēku un iedvesmu, varēsim mēroties spēkiem ar pašu ārmrestlinga čempionu Normundu Tomsonu, kurš vadīs roku cīņas paraugstundu. Protams, tam visam pa vidu būs tradicionālais “Rakaru murdiņš” mazajiem, gadatirgus lielajiem un gardas degustācijas iesācējiem. Garšas kārpiņas kutinās ceptas un kūpinātas reņģes, reņģu maize un rauši, sievu un vīru “Reņģēdāju alus” un citas ēdmaņas, ko ikdienā nemaz tā nevar dabūt. Jānis Krūmiņš ar savu laivu nākšot malā tā ap desmitiem no rīta, savukārt Andris Skuja būs lūkojis tīklus pēcpusdienā.

Būs jautri visu dienu, jo Salacgrīvas Kultūras centra mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi Reņģēdāju festivālam gatavojas ar lielu atbildību. It īpaši leģendām apvītais pūtēju orķestris “Enkurs”, kas ne tikai ieskandinās svētkus, bet uzdos toni visai ziedošajai vasarai.