Pētījums: Pierīgas iedzīvotāji patērē 11-15 olas nedēļā

Olas kā galvenais produkts biežāk ir 25-55 gadus veciem respondentiem, retāk olas kā galveno produktu nosauc jaunieši vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem un Kurzemē dzīvojošie.​

Iepriekš pēc Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas (LAPNA) un kustības “Olas ir spēks!” pasūtījuma veiktajā pētījumā 2022. gada pavasarī, olas bija vien septītais svarīgākais ikdienas pārtikas produkts, dominējot gaļai (76%), dārzeņiem un salātiem (65%), graudaugu produktiem (46%) un kartupeļiem (45%).

Vairākums (75%) mērķa grupas respondentu apēd līdz piecām olām nedēļā (33%) vai 6–10 olas nedēļā (42%). Līdz piecām olām nedēļā biežāk ēd sievietes, jaunieši (15–24), Rīgā dzīvojošie. Savukārt 11–15 olas nedēļā biežāk patērē Pierīgā un citās pilsētās dzīvojošie, bet 16–20 olas biežāk patērē 35-44 gadus veci respondenti. ​

“Deviņi no desmit respondentiem norādījuši, ka paši vai viņu ģimene ēd vistu olas vismaz reizi nedēļā, šis rādītājs ir par četriem procentpunktiem augstāks nekā 2022. gada pavasara mērījumā. Turklāt ļoti bieži olas uzturā lieto 28% aptaujāto. Tas liecina par to, ka Latvijas iedzīvotāji krīzes apstākļos vēl vairāk novērtējuši olas kā veselīgu produktu un dabiskā proteīna avotu,” komentējusi LAPNA izpilddirektore Anna Ērliha.

Pētījums atklāja, ka Latvijas iedzīvotāji biežāk iegādājas olas lielveikalos, nekā no paziņām vai tuviniekiem – pērnā gada decembrī šo olu iegādes veidu noradīja 75% respondentu. Savukārt no paziņām, tuviniekiem olas pērk 11%. Vēl 4% pēc olām dodas uz piemājas mazajiem veikaliņiem, 3% tās pērk tirgū. Savukārt 4% norādīja, ka nepērk olas, jo pašiem ir vistas, bet 3% - olas kāds iedod vai uzdāvina. ​

“Salīdzinot ar iepriekšējo pētījumu, šoreiz būtiski biežāk patērētāji minējuši, ka pievērš uzmanību marķējumam uz olām. Mums, kā kustības “Olas ir spēks” īstenotājus, priecē fakts, ka cilvēkiem Latvijā rūp, no kuras valsts ir olas, kas nonāk uz viņu galdiem”, stāsta LAPNA izpilddirektore.

Šo tendenci arī apstiprina fakts, ka vairāk respondentu apstiprina, ka viņiem ir ļoti svarīgi, vai olu ražotājs ir ievērojis ES ražošanas standartus. Ja pērn maijā šo, kā ļoti svarīgu aspektu, atzīmēja 59% aptaujas dalībnieku, tad decembrī jau – 64%.

Ērliha arī atzīmē, ka samazinās to pircēju skaits, kas nezina, kā atšifrējas marķējums uz olām, arvien vairāk zina, kā to nolasīt.

"Nielsen” dati liecina, ka Latvijā turpinās tendence, ka patērētāji aizvien vairāk ar savu maciņu balso par brīvē vai kūtī dēto vistu olām. Tirgus vērtības daļa kūtī dētajām olām, salīdzot 2022. gada decembri ar 2021. gada decembri, pieauga par 7,2%, bet brīvo vistu olām – par 1,5%.