CSP: Pozitīvs dabiskais pieaugums pērn bija tikai Mārupes, Ropažu, Ķekavas un Ādažu novados Apriņķis.lv
- Autors: Apriņķis.lv
Iedzīvotāju skaita izmaiņas administratīvajās teritorijās 2022.gadā (procentos). Ilustrācija, grafikas – CSP
2023.gada sākumā Latvijā dzīvoja viens miljons un 883 tūkstoši iedzīvotāju – par 7,3 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.
Pērn valstī dzīvoja 69,8 % pilsētu iedzīvotāju un 30,2 % lauku iedzīvotāju. Rīgā un Pierīgā dzīvo vairāk nekā puse (53,1 %) valsts iedzīvotāju. Pēdējos gados vērojama tendence, ka galvaspilsētas iedzīvotāji bieži vien pārceļas uz Pierīgu, norāda CSP.
2022.gadā iedzīvotāju skaits palielinājās Pierīgā – par 1,8 % jeb gandrīz 7 tūkstošiem, Rīgā – par 0,6 % jeb 3,7 tūkstošiem un nedaudz Zemgalē – par 0,01 % (30 cilvēkiem). Kurzemē iedzīvotāju skaits saruka par 0,4 % (917), Vidzemē – par 0,2 % (335), savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija Latgalē – par 0,9 % (2,2 tūkst.). Rīgā dzīvo nepilni 610 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir 32,4 % no visiem valsts iedzīvotājiem un 46,4 % no pilsētu iedzīvotājiem.
2022.gadā iedzīvotāju skaits pieauga 17 novados no 36 – visos Pierīgas novados, kā arī Cēsu, Jelgavas, Ludzas, Varakļānu, Dienvidkurzemes, Valkas un Smiltenes novados. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes novadā (4,8 % jeb 1635 cilvēki).Visos šajos novados bija pozitīvs migrācijas saldo, bet pozitīvs dabiskais pieaugums bija tikai Mārupes, Ropažu, Ķekavas un Ādažu novados.
Pērn iedzīvotāju skaita pieaugums bija piecās valstspilsētās: Jūrmalā – par 1,2 % jeb 597 cilvēkiem, Rīgā – par 0,6 % jeb 3,7 tūkst., Jelgavā – par 0,3 % (142), Jēkabpilī – par 0,1 % (18) un Ogrē – par 0,1 % (12). Iedzīvotāju skaits nedaudz saruka pārējās piecās valstspilsētās. Visās valstspilsētās mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu. Vairāk iebraucēju nekā aizbraucēju bija visās valstspilsētās, izņemot Valmieru.
Šāgada sākumā Latvijā 49,1 % pilngadīgo vīriešu un 41,2 % sieviešu bija precēti, savukārt 35,1 % vīriešu un 24,6 % sieviešu bija neprecēti, bet 3,4 % vīriešu un 15,8 % sieviešu bija atraitņi. No visiem attiecīgā dzimuma neprecētajiem pilngadīgajiem iedzīvotājiem 69,5 % vīriešu un 63,3 % sieviešu bija vecumā līdz 39 gadiem.
Lielākais bērnu un pusaudžu (0–14 gadi) īpatsvars bija Pierīgā – 18,8 % no visiem reģiona iedzīvotājiem, un bērnu skaits 2022. gadā pieauga par 1,4 % jeb 1 tūkstoti. Arī Vidzemes reģionā palielinājās bērnu skaits – par 0,4 % jeb 111 bērniem. Mazākais bērnu un pusaudžu īpatsvars bija Latgalē – 13,6 %, kur arī visvairāk samazinājās viņu skaits – par 1,1 % jeb 374 bērniem. Valstspilsētās bērnu īpatsvars svārstījās no 18,2 % Jelgavā līdz 14,6 % Daugavpilī. Visjaunākais bija Mārupes novads – 26,6 % no visiem iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 14 gadiem, bet Krāslavas un Augšdaugavas novadā – attiecīgi tikai 11,0 % un 11,8 %.
Pēc CSP datiem, iedzīvotāju īpatsvars vecumā 15–63 gadi svārstās no 60,7 % Kurzemē līdz 62,0 % Rīgā. Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits pieauga Pierīgā (par 4,2 tūkstošiem) un Rīgā (par 3,0 tūkstošiem), visvairāk samazinājās Latgalē (par 2,1 tūkstoti).
Visos reģionos, izņemot Pierīgu, vairāk nekā 22 % iedzīvotāju ir vecumā virs 64 gadiem (visvairāk Latgalē – 24,7 %, vismazāk Pierīgā – 19,4 %). Valstspilsētās lielākais senioru īpatsvars ir Ventspilī (25,4 %), bet vismazākais īpatsvars Jelgavā – 20,9 %. Visvairāk senioru ir Krāslavas un Valkas novados – attiecīgi – 27,3 % un 27,2 % iedzīvotāju ir vecumā virs 64 gadiem, vismazāk ir Mārupes novadā – 11,1 %.
Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021.gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš. Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas.
2021.gadā iebraucēju skaits palielinājās par 43,5 % salīdzinājumā ar 2020. gadu, savukārt 2022.gadā tas bija trīs reizes lielāks nekā gadu iepriekš – valstī iebrauca 38,7 tūkstoši (2021. gadā – 12,7 tūkstoši). Aizbraucēju skaits no Latvijas arī pieauga – 2020. gadā tie bija gandrīz 12 tūkstoši, 2021. gadā – gandrīz 13 tūkstoši, bet 2022. gadā – 16,7 tūkstoši jeb par 28,6 % vairāk nekā gadu iepriekš.
Vidējais iedzīvotāju vecums Latvijā ir 42,9 gadi. Reģionos tas ir robežās no 40,7 gadiem Pierīgā līdz 45,2 gadiem Latgalē.
Pēc valstiskās piederības 86,1 % Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi (gadu iepriekš – 86,9 %), 9,3 % nepilsoņi (attiecīgi – 9,7 %), 2,0 % – Krievijas pilsoņi (2,1 %), 2,6 % – citu valstu pilsoņi (no tiem gandrīz puse jeb 48,5 % Ukrainas kara bēgļi). 50,7 % visu Latvijas nepilsoņu dzīvo Rīgā, un tie ir 14,6 % no visiem Rīgas iedzīvotājiem. No visiem Latvijas nepilsoņiem 75,5 % iedzīvotāju ir vecumā virs 50 gadiem, no visiem citu valstu pilsoņiem šādā vecumā ir 66,5 %, un tikai 37,8 % Latvijas pilsoņu ir vecumā virs 50 gadiem, vēsta CSP.