Imants Vīksne: Liberālais bullings pie vīna glāzes ^{Apriņķis.lv}

Ļaudis, kas sevi dēvē par liberāļiem, centristiem, kultūras cilvēkiem, inteliģentiem, demokrātiem, vārda brīvības aizstāvjiem un visādās citādās laipnībās, kuri neatkarīgi no seksuālās orientācijas dodas praidā, jo sabiedrībai jābūt iekļaujošai, tagad sit plaukstas un priecājas par to, ka Helmanis publiskā pasākumā pazemots. Principā viņi priecājas par vardarbību un bulingu. To, ko sakās apkarojam skolās un sabiedrībā kopumā.

Iveta Kažoka, kuru valsts mediji sistemātiski ekspluatē kā politiskās etiķetes eksperti, atļāvusies komentēt notikušo ar šitādu sviestu: “Dažkārt vērts apmeklēt pieņemšanas tikai tāpēc, lai piedzīvotu, kā viens diktatoriņš saņem pelnītu vīna glāzi uz galvas. Parasti šādas mākslinieciskas akcijas neatbalstu, bet šis ir izņēmums.” Vēl glāzīti galā piezīmējusi.

Bet tagad iedomājamies apvērstu situāciju. Kažoka, kā parasti, atvilkusies uz oficiālu pieņemšanu, jo tur par brīvu var vīnu un uzkodas dabūt. Varbūt kāds viņai arī kaut ko pajautās. Kažoka patiešām ir ļoti daudz muļķību pēdējā laikā par Ogri un Helmani sarunājusi. Nu, lūk, un Helmanis viņu ierauga, nedomājot pagrābj vīna glāzi un uzlej virsū! Pazemotā Kažoka dodas projām. Bet Helmanis vēlāk medijiem komentē, ka šitā Kažoka ir viena melīga muldoņa, tāpēc tā arī viņai vajag.

Kāda tā būtu drāma! Fiziska vardarbība, izrēķināšanās, krimināls! Neviens to neatļautos saukt par “māksliniecisku akciju”, un neviens liberālis neteiktu, ka tā arī tai muldoņai vajag.

Droši vien Ilze Burkovska-Jakobsena, kura aplēja Helmaņa uzvalku, ne pirmo glāzi rokā turēja. Lejot vīnu uz Helmaņa platās muguras, viņa pamanījās arī Dānijas diplomātu apliet. Un arī LETAI sniegtais skaidrojums ir diezgan bezsakarīgs: “Esmu emociju cilvēks, un man radās spontāna reakcija, kāpēc pasākumu, kuru es sauktu par demokrātisku, apmeklē nedemokrātisks cilvēks. Esmu ilgi dzīvojusi Norvēģijā, un tur mākslinieki diezgan bieži lej uz galvas.”

Bet lai paliek Norvēģija. Latvijā tā bieži nenotiek, mākslinieki diezgan bieži nevienam neko nelej uz galvas, un arī nevajadzētu. Nevienu nevajag apmelot, nevienu nevajag ļaunprātīgi apzīmogot un pakļaut naida runai tikai tāpēc, ka viņa uzskati un rīcība atšķiras.

Liela daļa tā dēvētās Latvijas inteliģences nemaz nezina, ka Ogres muzeja konflikts sākās vēl krietni pirms Krievijas miljardiera Avena šķīvīšiem. Pat pirms lēmuma par muzeja reorganizāciju, kas arī būtu loģisks izskaidrojums kultūras darbinieku kolektīvam nīgrumam. Konflikta sākums ir politiskais lēmums demontēt padomju varas artefaktus. Pagājušā gada vasarā. Ja notiktu pēc progresīvo un atparistu prāta,  Latvijā joprojām visās malās slavinātu okupācijas varu un sarkano armiju. Latvijā joprojām nebūtu obligātā dienesta un skolās nebūtu valsts aizsardzības mācības. Latvijā vēlēšanu tiesības būtu nepilsoņiem. Latvijā varētu precēties un bērnus adoptēt divi vīrieši. Un tādā garā. Nekas no tā nenāktu par labu Latvijai.