Eksperti atgādina – riepas, baterijas, atstrādātas eļļas un citas videi kaitīgas preces nedrīkst dedzināt!
- Autors: Signe Jānelsiņa, SIA “Zaļā josta” mārketinga projektu vadītāja
Foto - publicitātes
Ikdienā visbiežāk sastopamās videi kaitīgās preces ir izlietotas baterijas un akumulatori, nolietotas riepas, kā arī atstrādātās smēreļļas. Neviena no minētajām atkritumu pozīcijām nevar tikt izmesta kopā ar sadzīves atkritumiem vai novietota līdzās atkritumu konteineriem, vai atstāta dabā – tās ir jānodod utilizācijai speciālos videi kaitīgo preču pieņemšanas punktos. Līgo svētku periodā eksperti īpaši uzsver videi kaitīgo preču dedzināšanas riskus veselībai un videi, atgādinot korektu videi kaitīgu preču atkritumu utilizēšanas kārtību.
Kas ir videi kaitīgas preces
Ik dienu Latvijā rodas ievērojams apjoms ar videi kaitīgu preču atkritumiem. Pārsvarā tie rodas juridisku personu saimnieciskās darbības rezultātā, tomēr liela daļa šo atkritumu rodas arī mājsaimniecībās. Piemēram, izlietotas baterijas un akumulatori, kas sastopamas virknē mājsaimniecības elektroiekārtās. Ikvienam, kas savu auto un citas tehnikas vienības kopj patstāvīgi, rodas nolietotas riepas, atstrādātas eļļas, eļļas filtri, dažādas smēreļļas un to iepakojumi. Atkritumu apsaimniekošanas kārtība nosaka, ka videi kaitīgās preces nedrīkst utilizēt kopā ar sadzīves atkritumiem – tie ir jānodod pārstrādei speciālās šim nolūkam izstrādātās vietās un pieņemšanas punktos.
Videi kaitīgu preču utilizācijai izstrādāta īpaša kārtība
Izlietotu bateriju savākšanai no iedzīvotājiem izveidots plašs savākšanas tīkls. Baterijas nodot pārstrādei var videi kaitīgo preču pieņemšanas punktos, speciālās savākšanas tvertnēs, kas izvietotas bateriju tirdzniecības vietās un dažādās valsts un pašvaldības iestādēs. Lielāka apjoma izlietoto bateriju utilizēšanai iespējams pasūtīt bezmaksas izvešanu no uzņēmuma, sazinoties ar specializēto bīstamo atkritumu apsaimniekotāju, piemēram, AS “BAO”.
Kā paredz Atkritumu apsaimniekošanas likuma jaunākie grozījumi, turpmāk riepu ražotājs riepu tirdzniecības vai nomaiņas vietās nodrošina nolietoto riepu pieņemšanu bez maksas vismaz tādā pašā apmērā, kādā persona iegādājusies riepas šajā riepu tirdzniecības vai nomaiņas vietā. Riepu ražotājs riepu tirdzniecības vai nomaiņas vietā, kā arī interneta tirdzniecības vietnē, kur riepas tiek piedāvātas tirdzniecībai, ievieto informāciju par kārtību, kādā tas nodrošina nolietoto riepu pieņemšanu. Ja riepu nomaiņu veic pašrocīgi, nolietotas auto riepas jānogādā pārstrādei specialā videi kaitīgo preču pieņemšanas punktā.
Jāatceras, ka riepas bez maksas vai par simbolisku maksu pieņem tikai no fiziskām personām un ierobežotā daudzumā – līdz vienam riepu komplektam jeb četrām riepām gadā. Juridiskām personām un nododot riepas vairumā, tiek piemērota maksa.
Atstrādātās smēreļļas ir videi kaitīgi atkritumi. Juridiskām personām radušās atstrādātās eļļas ir jāapsaimnieko likumā noteiktā kārtībā, noslēdzot līgumu par eļļu savākšanu un utilizāciju ar specializēto bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, kam ir licence šādu darbību veikšanai. Savukārt fiziskām personām, kas auto eļļas maina paši, atstrādātās eļļas ir iespēja nodot bez maksas specializētos bīstamo atkritumu nodošanas punktos, kuru darbību nodrošina pašvaldība.
Videi kaitīgu preču dedzināšanas riski
Videi kaitīgas preces – riepas, eļļas – satur naftas produktus, kas sekmē šo atkritumu degšanu. Izlietotu bateriju sastāvā esošās ķīmiskās vielas, iemetot tās ugunī, sprāgst un deg ar krāsainām liesmām. Tomēr ir būtiski ielāgot, ka nevienu no videi kaitīgu preču atkritumu veidiem nedrīkst dedzināt tam nepiemērotās iekārtās – mājas krāsnīs vai kamīnā, mest ugunskurā vai grilā.
Sadedzinot atstrādātās eļļas tam nepiemērotās krāsnīs vai apkures iekārtās, atmosfērā nonāk ievērojams siltumnīcefektu izraisošās gāzes CO2 apjoms, kā arī virkne ar kaitīgām un pat kancerogēnām vielām – hlors, broms, naftas produkti, policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži un citi ķīmiskie savienojumi.
Nolietotas auto riepas, sadegot, izdala sēra organiskos un neorganiskos savienojumus, kam ir elpceļus kairinoša un smacējoša iedarbība, un ir īpaši bīstama astmas slimniekiem.
Arī izlietoto bateriju nonākšana ugunskurā ir nepieļaujama savas bīstamības dēļ. Sadegot bateriju sastāvā esošajām skābēm un citām ķimikālijām, bīstamie ķīmisko vielu savienojumi izgarojumu veidā nonāk gaisā un vēl daudzus gadus saglabājas ugunskura pelnos un zemē. Šāda piesārņota ugunskura vieta vairs nekad nebūs piemērota kartupeļu cepšanai. Turklāt, baterijām degot, to korpuss var sprāgt un ķimikālijas var apdraudēt tuvumā esošos cilvēkus, radot smagus ķīmiskus apdegumus.
Jāatceras, ka videi kaitīgu preču atkritumu dedzināšana apdraud dzīvo dabu nekavējoties, ja dzīvās būtnes un cilvēks ieelpo kaitīgos dūmus un izgarojumus. Savukārt piesārņotā augsne un ķimikālijas, kas nosēdušās uz tuvumā esošiem augiem un nonākušas dzeramā ūdenī, pakāpeniski uzkrājas organismā, radot sākotnēji šķietami nemanāmas, bet ilgtermiņā būtiskas sekas veselībai un pat ietekmēt nākamās paaudzes.
Par konstatētu atkritumu dedzināšanu ir jāinformē pašvaldības policija. Par neatbilstošu atkritumu apsaimniekošanu, tostarp dedzināšanu, var tikt piemērots naudas sods – fiziskai personai līdz 1000 eiro, savukārt juridiskai personai līdz 2800 eiro.