SPRK: Šāgada pirmajā ceturksnī Latvijas elektroenerģijas eksports bija augstāks par importu

Baltijā kopējais elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 5%, ražošana pieauga par 17%

Baltijas kopējais elektroenerģijas patēriņš š.g. 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada 1.ceturksni, samazinājās par 5%. Latvijā patēriņš bija par 4% zemāks, Lietuvā – par 8% zemāks, bet Igaunijā – par 1% augstāks. Patēriņa samazināšanās galvenokārt saistīta ar augstākām elektroenerģijas cenām fiksētas cenas līgumos, ietekmi uz patēriņa izmaiņām atstāja arī mikroģeneratoru jeb saules paneļu uzstādīšana mājsaimniecībās, kas elektroenerģiju saražo autonomi.

Savukārt elektroenerģijas ražošana Baltijas valstīs, salīdzinot ar identisku periodu pērn, kopumā bija par 17% augstāka. Latvijā elektroenerģijas ražošana kopumā pieauga par 70%, Lietuvā – par 5%, bet Igaunijā – samazinājās par 17%. Ražošanas apjoma pieaugumu sekmēja elektroenerģijas ražošanas pieaugums no atjaunīgajiem resursiem – Latvijā it īpaši palielinājās hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms –, pateicoties tam labvēlīgajiem laikapstākļiem.

1.ceturksnī Latvija kļūst par elektroenerģijas eksportētājvalsti

Lielākā daļa jeb 64% no Latvijā saražotās elektroenerģijas daudzuma tika saražota hidroelektrostacijās (HES), trešdaļa – koģenerācijas stacijās un 4% – vēja elektrostacijās. Turklāt, salīdzinot ar identisku periodu pērn, elektroenerģijas izstrāde vēja elektrostacijās palielinājās teju divreiz (92%), hidroelektrostacijās par 74% un koģenerācijas stacijās (termoelektrocentrālēs – TEC) vairāk nekā uz pusi (59%). Ja vēja un hidro stacijās elektroenerģijas ražošanas pieaugums bija saistīts ar tam labvēlīgajiem laikapstākļiem, tad TEC augstais procentuālais pieaugums saistīts ar to, ka, salīdzinot ar identisku periodu pērn, TEC darbību vairs neietekmēja augstā neskaidrība dabasgāzes tirgū.

Ņemot vērā saražotās elektroenerģijas lielo apjomu, š.g. 1.ceturksnī Latvija savu elektroenerģijas patēriņu nosedza pilnībā. Tomēr elektroenerģiju (atšķirībā no dabasgāzes) Latvijā nav iespēja uzkrāt, turklāt tas ir tehnoloģiski dārgs process. Attiecīgi pāri palikušais elektroenerģijas daudzums tika eksportēts uz Igauniju un Lietuvu. Latvijas eksports pieauga teju dubultā (90%), bet imports samazinājās teju uz pusi (48%), salīdzinot ar identisku periodu pērn. Līdz ar to 1.ceturksnī no elektroenerģijas importētājvalsts Latvija kļuva par elektroenerģijas eksportētājvalsti.

HES saražotais elektroenerģijas apjoms 1.ceturksnī lielākais pēdējo desmit gadu laikā Latvijā

Lielāko īpatsvaru Latvijas elektroenerģijas pozitīvās ārējās tirdzniecības bilances veidošanā un uzturēšanā veido tieši HES saražotā elektroenerģija. Bet tas iespējams tikai mēnešos, kad Daugavas baseinā vērojama augsta ūdens pietece. Attiecīgi š.g. 1.ceturksnī HES saražotais elektroenerģijas apjoms bija lielākais pēdējo desmit gadu laikā. Arī  š.g. aprīlī palu laikā Latvijas eksports pārsniedza importu un Daugavas HES saražotais apjoms bija lielākais pat kopš 2010.gada aprīļa.

Elektroenerģijas tirdzniecības līguma izvēles un tirgotāja maiņas tendences

Gan mājsaimniecībām, gan juridiskajiem lietotājiem iespējams izvēlēties savam patēriņam atbilstošāko pakalpojumu no vairākiem elektroenerģijas tirgotājiem Latvijā un trīs līguma veidiem – par mainīgu (biržas) cenu, par fiksētu cenu un līgumu par universālo pakalpojumu (SPRK padomi un ieteikumi mājsaimniecībām pārdomātai izvēlei šeit).

Š.g. 1.ceturksnī mainīgas (biržas) cenas līgumu īpatsvars, salīdzinot ar pērnā gada 4.ceturksni, pavisam nedaudz palielinājās, sasniedzot 13% mājsaimniecību un 48% juridisko lietotāju segmentā. Fiksētas cenas līgumu īpatsvars pieauga līdz 67% mājsaimniecību segmentā, savukārt juridisko lietotāju segmentā samazinājās līdz 52%. Bet universālā pakalpojuma īpatsvars mājsaimniecību vidū samazinājās līdz 21%.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada identisku periodu, vērojama nedaudz zemāka lietotāju aktivitāte attiecībā uz elektroenerģijas tirgotāju maiņu. Aktīvākie bijuši juridiskie lietotāji, no kuriem 9% (-3%) veikuši tirgotāja maiņu, savukārt no mājsaimniecību lietotājiem – 0,8% (-2%).

Elektroenerģijas cenas biržā krīt; aprīlī zemākais līmenis kopš 2021.gada jūnija

Pēc cenu svārstībām un antirekordiem bagātā 2022.gada š.g. 1.ceturksnī elektroenerģijas vairumtirgū (biržā) Nord Pool, kur elektroenerģijas ražotāji saražoto pārdod un tirgotāji iegādājas, Latvijas un Baltijas tirdzniecības apgabalos bija vērojams elektroenerģijas cenu kritums un cenu stabilizācija. Elektroenerģijas cenu kritumu ietekmēja dabasgāzes cenu samazināšanās. Proti, siltās ziemas dēļ mazinājās bažas par dabasgāzes pietiekamību Eiropā, kā arī vērojams elektroenerģijas ražošanas pieaugums no atjaunīgajiem resursiem, t.i., vēja (Baltijā) un ūdens (Latvijā).

Savukārt š.g. aprīļa mēnesī “Nord Pool” biržas mēneša vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā nokrita līdz zemākajam līmenim kopš 2021.gada jūnija, samazinoties līdz 65,89 EUR par MWh. Proti, cena bija par 40% zemāka nekā pirms gada aprīlī.

SPRK aprēķinātā vidējā svērtā elektroenerģijas cena Latvijā mazinās, bet aizvien ir augsta

Elektroenerģijas cenas vairumtirgū ietekmē arī elektroenerģijas cenas Latvijas mazumtirgū. SPRK aprēķinātā vidējā svērtā elektroenerģijas cena, kas atspoguļo vidējo cenu līmeni, š.g. 1.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, mājsaimniecību segmentā samazinājās līdz 171,21 EUR/MWh un juridisko lietotāju segmentā līdz 134,31 EUR/MWh. Lai gan, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, tendence elektroenerģijas cenai Latvijā ir samazināties, cenas joprojām ir augstas. Salīdzinot ar iepriekšējā gada identisku periodu, tās ir par 40% augstākas mājsaimniecību un par 14% augstākas juridisko lietotāju segmentā. Kopējo maksājumu par elektroenerģiju (rēķinu) veido elektroenerģijas cena, kas atkarīga no izvēlētā tirgotāja piedāvājuma, kā arī sistēmas pakalpojumu tarifi un pievienotās vērtības nodoklis.