Apdrošinātājs: Latvijā pieaug interese par kuģošanu ar privāto ūdenstransportu

Vairāk nekā puse jeb 56 % pērn CSDD reģistrēto kuģošanas transportlīdzekļu ir motorlaivas, kam skaita ziņā seko airu laivas (31 %), kuru reģistrācija Latvijā gan ir brīvprātīga, izņemot gadījumus, ja to nosaka pašvaldība vai cits iekšējo ūdeņu īpašnieks. Savukārt ūdens motociklu un kuteru reģistrēts mazāk – attiecīgi 7 % un 6 %.

Sadursmes, motoru zādzības un nolūzis masts

Igaunijā, kas ir interesanta ar salām un kur kuģošanas tradīcijas ir spēcīgākas nekā Latvijā, apdrošinātāju grupa “Ergo” visbiežāk saņem kuģošanas līdzekļu apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus par dažādām sadursmēm, tostarp pēc ietriekšanās akmeņos, kas nav pamanīti zem ūdens. Bijuši arī gadījumi, kad kuģošanas līdzekļi sadūrušies ar baļķi, bojām, tilta betona konstrukcijām vai uzsēdušies uz sēkļa, kā rezultātā radīti bojājumi ne vien transportlīdzekļu virsbūvei, bet arī motoram. Šo negadījumu sekas izmaksājušas no 500 līdz pat 20 000 eiro.

Tāpat notikušas vairākas laivu motoru zādzības – no tām dārgākais apdrošināšanas gadījums bijis 15 600 eiro apmērā. Kopumā viena no lielākajām kuģošanas transporta atlīdzībām 149 000 eiro apmērā Igaunijā izmaksāta pēc tam, kad kādai jahtai nolūzis masts.

Arī Lietuvā kuģošanas līdzekļi visbiežāk cieš, ietriecoties akmeņos vai betona gultnē, bojājot gan korpusu, gan motoru. Tur lielākā “Ergo” izmaksātā atlīdzība pēc šāda negadījuma – 14 000 eiro.

Interese par kuģošanu Latvijā pieaugs

“Ņemot vērā, ka no šī gada ir pieejamas jaunas kategorijas atpūtas kuģu vadītāja apliecības, kas ļauj kuģot jūrā un vadīt buru jahtu, un tās iegūt ir vieglāk nekā līdz šim, paredzu, ka interese par kuģošanu Latvijā tikai pieaugs. Līdz šim jūrā kuģoja maza daļa atpūtas kuģu īpašnieku, jo atturēja sarežģītais vadītāju sertifikācijas process,” komentējot situāciju Latvijā, norāda Askolds Hermanis, tāljūras jahtu kapteinis, starptautiski akreditēts jahtu vadīšanas instruktors, burāšanas skolas “Nautica” izveidotājs.

Vienlaikus viņš uzsver, ka  CSDD reģistrētie peldlīdzekļi paredzēti kuģošanai iekšējos ūdeņos. Jāapzinās, ka kuģošana jūrā pieprasa pienācīgu sagatavošanos ne tikai atpūtas kuģa vadītājam, bet atbilstoši jāsagatavo un kuģu reģistrā jāpiereģistrē arī pats atpūtas kuģis.

Askolds Hermanis arī atzīmē, ka Igaunijā, kuģošana ir attīstītāka, kas skaidrojams ar to, ka ir daudz vairāk vietu, kurp doties, – salas. Latvijā kuģošanai piemērots ir neliels skaits upju un ezeru.

Izvērtēt savas un laivas iespējas

Attiecībā uz to, kādas ir tipiskākās avārijas situācijas kuģojot, Askolds Hermanis norāda laivu sadursmes ar citu kuģi vai piestātni, ūdens satiksmes noteikumu neievērošanu un navigācijas kļūdas, kā arī faktu, ka kuģotāji nenovērtē savas prasmes un laivas iespējas, kā arī nerēķinās ar dabu un laika apstākļiem. “Piemēram, ja pūš spēcīgs vējš, tas var nešķist pietiekami nozīmīgs iemesls atcelt braucienu, lai gan redzot, ka jūrā ir lieli viļņi, loģiski ir jūrā nebraukt,” saka speciālists.

Katram atpūtas kuģim jābūt labā tehniskajā stāvoklī, aprīkotam un reģistrētam, un tā vadītājam ir jābūt sertificētam – jāizpilda visas drošības un juridiskās prasības, noteikumi. Dodoties pārgājienā ar atpūtas kuģi, pietiekami rūpīgi jāiepazīstas ar karti un ar gaidāmajiem laikapstākļiem visa maršruta garumā, turklāt ar laika rezervi. Jāatceras, ka kuģošana, tāpat kā jebkura cita transportlīdzekļa vadīšana, nav savienojama ar alkohola lietošanu.