Psihiatre: Cilvēki nepietiekami novērtē saistību starp sezonālajām alerģijām un dažādiem garastāvokļa traucējumiem

Šodien, Pasaules alerģijas dienā, viņa atgādina, ka saistība starp sezonālajām alerģijām un dažādiem garastāvokļa traucējumiem ir un tā esot būtiska. Alerģijas simptomi ietekmē pašsajūtu, miegu, enerģijas līmeni, uztvertspēju un produktivitāti, kas savukārt var ietekmēt psihisko labsajūtu.

Pētījumi liecinot, ka depresijas risks aptuveni divas reizes lielāks ir tiem cilvēkiem, kuri cieš no hroniskām alerģijām. Ja parasti ar alerģiju saistītas garastāvokļa izmaiņas parasti izpaužas kā viegli depresijas simptomi, piemēram, skumjas, letarģijas un noguruma sajūta, tad alerģijas var pasliktināt simptomus ar klīnisku depresiju sirgstošam cilvēkiem. Hroniska šķaudīšana var izraisīt hiperaktivitāti un psihotiskas epizodes, radot apjukumu, zemu pašcieņu un savu vajadzību noliegšanu. Ir cilvēki, kuri apgalvo, ka alerģijas sezonā viņi biežāk raud.

Pūce gan piebilda, ka ne visiem cilvēkiem ar alerģijām ir nosliece uz depresiju vai iespēja tikt pie psihiskiem traucējumiem, bet ilgstoša nepatīkamu alerģisku reakciju piedzīvošana var būt depresijas attīstības riska faktors - ne vienmēr stāvokļa emocionālā puse, bet vairāk fizioloģiskie simptomi.

Nopietnāka saistība esot starp putekšņiem un depresiju. Piemēram, ja kādam ir alerģija pret koku ziedputekšņiem un tie elpojot nokļūst degunā un pielīp pie šūnu membrānas, tas liek imūnsistēmai "izmest" organismā vielu kokteili, kas var izraisīt iekaisumu ķermenī. Starp šīm vielām ir proteīni, ko sauc par citokīniem, ko organisms ražo, lai cīnītos pret noteiktām infekcijām. Tie savukārt aktivizē smadzeņu rajonus, kas regulē depresiju un trauksmi.

Pie ārsta būtu jāvēršas, ja alerģijas simptomi ir izteikti, brīžiem ir grūti noteikt, vai jūs jūtaties vienkārši noguris, jo organisms cīnās ar alerģiju, vai tās jau ir pirmās depresijas pazīmes. RPNC iesaka sazināties ar savu ģimenes ārstu, ja tiek novēroti tādi depresijas simptomi kā nomākts garastāvoklis, kas rit ilgāk par trīs nedēļām, interešu trūkums, vienaldzības sajūta, nespēks, enerģijas izsīkums, grūtības koncentrēties un pieņemt lēmumus, traucēts miegs, izmainīta apetīte, neizskaidrojamas fiziskas sūdzības - galvas vai muguras sāpes.

Vienlaikus RPNC speciālisti iesaka ģimenes ārstiem un alergologiem iztaujāt pacientus ar alerģijām par personīgo un ģimenes anamnēzi par depresiju, vielu lietošanas traucējumiem, pašnāvības domām, vairāk pievērst uzmanību pretalerģijas medikamentu iespējamai ietekmi uz pacienta garastāvokli un uzvedību, kā arī ieteikt cilvēkiem, kuriem blakus alerģijai ir izteikta depresija, doties vizītē pie psihiatra.