Pierīgā rindas uz bērnudārziem nerūk ^{Apriņķis.lv}

Siguldas novadā plāno būvēt jaunu bērnudārzu Inčukalnā

Siguldas novada pašvaldībā atzīst, ka pieprasījums uz pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm ir liels un pilnīgi visiem pirmsskolas izglītības iestāžu reģistrā reģistrētajiem bērniem, kuru sasnieguši pusotra gada vecumu, vietu nodrošināt nevar. Lai palielinātu vietu skaitu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs, pašvaldība meklē risinājumus, palielinot grupu skaitu, kā arī plānojot jaunas izglītības iestādes celtniecību Inčukalnā.

Siguldas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Regīna Grosa skaidro, ka, līdzīgi, kā citās pašvaldībās, arī Siguldā, ja bērnam netiek piešķirta vieta pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē Siguldas pilsētā, tiek piedāvātas vietas Siguldas novada teritorijā esošajās pirmsskolas izglītības iestādēs. Vecāki var arī izvēlēties bērnam privātās pirmsskolas izglītības iestādes vai bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējus (sertificēta aukle) un saņemt pašvaldības līdzfinansējumu privātās pirmsskolas izglītības iestādes apmeklējumam vai bērnu uzraudzības pakalpojumam. Atbalsta apmērs 2023. gadā vienam bērnam mēnesī ir:

bērniem no pusotra līdz četru gadu vecumam – 279,89 eiro;
bērniem, kam nepieciešama obligātā sagatavošana pamatizglītības ieguvei, – 175,94 eiro;
bērniem, kuru vecāki atsaka piedāvāto vietu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē un izvēlas apmeklēt privāto pirmsskolas izglītības iestādi, – 233,58 eiro;
bērniem, kam nepieciešama obligātā sagatavošana pamatizglītības ieguvei, bet kuru vecāki atsaka piedāvāto vietu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē un izvēlas apmeklēt privāto pirmsskolas izglītības iestādi, – 129,64 eiro.

Savukārt, runājot par sākumskolu, pašvaldībā atzīst, ka ik gadu pilsētas skolās pirmo klašu skaits tiek pielāgots bērnu skaitam attiecīgajā vecuma posmā, turklāt prioritāri 1. klasē tiek uzņemti tie bērni, kuri ar vismaz vienu likumisko pārstāvi uz 1. janvāra plkst. 0.00 ir deklarēti Siguldā vai Siguldas pilsētai piegulošajā teritorijā. Citās klasēs (2.–9. klasē) uz šīm vietām var tikt reģistrēti uzņemšanai bērni, kuru dzīvesvieta ar vismaz vienu no likumiskajiem pārstāvjiem ir deklarēta Siguldas pilsētas un tai piegulošajā teritorijā, kā arī šī bērna un likumiskā pārstāvja dzīvošanu apstiprina īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošs dzīvošanai derīgs nekustamā īpašuma objekts Siguldas pilsētai un tai piegulošajā teritorijā.

Jūrmalā izglītība tiek nodrošināta izvēlētājā iestādē

Jūrmalas Izglītības pārvaldes vadītājs Edgars Bērziņš “Rīgas Apriņķa Avīzei” skaidro, ka Jūrmalas valstspilsētā pirmsskolas izglītība tiek nodrošināts pašvaldības dibinātās izglītības iestādēs, pamatojoties uz vecāku iesniegumiem, un apmācība tiek nodrošināta bērniem no pusotra gada vecuma.

“Gadījumos, kad vecāka izvēlētajā pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē nav vietas, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība līdzfinansē pirmsskolas izglītības pakalpojumu privātajās izglītības iestādēs, kas īsteno licencētu pirmsskolas izglītības programmu. 2023. gadā atbalsta apmērs vienam izglītojamajam no pusotra līdz četru gadu vecumam izglītības pakalpojuma saņemšanai ir 345,29 eiro, vienam izglītojamajam obligātās sagatavošanas vecumā – 248,54 eiro, savukārt ēdināšanas izmaksu segšanai – 2,07 eiro apmērā dienā vienam izglītojamajam,” uzsver E. Bērziņš.

Līdzīgi tas notiekot arī sākumskolās, proti, izglītojamajiem tiek nodrošinātas vietas izvēlētajās pašvaldības dibinātajās izglītības iestādēs, un vietu skaits esot pietiekams. “Jāpiebilst, ka tendence saistībā ar interesi uzsākt un/vai turpināt mācīšanos sākumizglītības posmā Jūrmalā ir stabila un nemainīga, “ secina E. Bērziņš.

Saulkrastos pirmskolas apmācības notiek arī vidusskolā

Saulkrastu novada pašvaldības Komunikācijas un tūrisma nodaļas vadītāja Baiba Stjade, raksturojot situāciju ar pirmskolu un sākumskolu novadā, uzsver, ka novadā pastāv rindas pirmskolas izglītības iestādēs. Lai racionālāk plānotu grupiņu noslogojumu, pirmskolas izglītības administrācija vecākiem piedāvā iespēju apmeklēt arī Saulkrastu novada vidusskolas (SNV) pirmskolas grupiņu – obligāto pirmskolas izglītību novadā nodrošina arī SNV. “Skola pirmskolas grupā uzņem ikvienu bērnu, kura vecāki ir izrādījuši interesi. Parasti grupā ir 15–18 bērnu. SNV nevar atrisināt visu novada problēmu par bērnu uzņemšanu pirmskolas grupiņā, jo skola nodrošina tikai mācībnodarbības, kas notiek dienas pirmajā pusē. Skola nenodrošina bērniem ārpusnodarbību brīvā laika pavadīšanu. Šāda situācija nav pieņemama visiem vecākiem, jo pašiem ir jānodrošina bērnu pieskatīšana pēcpusdienās,” uzsver pašvaldībā.

Uzsākot šo mācību gadu, SNV tiks atvērtas piecas 1. klases (divas – Zvejniekciemā, trīs – Saulkrastos). Pašvaldībā skaido: “ Ja šāds skolēnu skaits pieteiksies arī nākamgad, tad SNV Saulkrastu sākumskolas ēkā būs telpu trūkums. Bet, ja skolēniem netiks nodrošināta iespēja mācīties vecāku izvēlētajā ēkā, daļa vecāku vedīs bērnu uz cita novada skolu tuvāk darbavietai, nevis uz SNV citu ēku, kas atrodas 6 km attālumā. Šobrīd skolēnus var uzņemt jebkurā sākumskolas klasē.”

Risku rada ministrijas noteiktais skolēnu skaits pamatskolai

Pierīgas pašvaldībās pauž kritisku viedokli par Izglītības un zinātnes ministrijas noteikto optimālo skolēnu skaitu klasē, īpaši ārpus pilsētām. Siguldas pašvaldība: “Nešķiet apmierinošs sākotnēji Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumu informatīvajā ziņojumā iekļautais kritējs, ka 7.–9. klašu grupā noteiktais skolēnu skaits ārpus pilsētām ir vismaz 60. Pašvaldības vadība ir intensīvi iesaistījusies diskusijā ar Izglītības un zinātnes ministriju par skolēnu skaitam izvirzīto kritēju pilnveidošanu. Jaunākajā redakcijā šī posma audzēkņu skaits ir samazināts uz 45, tāpat esam pievērsuši uzmanību tam, ka ir jāņem vērā, kā skolēnu skaitu pamatskolas klasēs ietekmē bērni, kuri apgūst speciālās izglītības programmas, lai nerastos pretruna ar citiem MK notikumiem.”

Līdzīgi domā arī Jūrmalas Izglītības pārvaldes vadītājs Edgars Bērziņš: “Pārskatot Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, kopumā saskatāmi riski, īpaši attiecībā uz pašvaldību autonomajām tiesībām izglītības attīstības jomā un pilsētai specifisko ģeogrāfisko aspektu, līdz šim īstenoto pašvaldības izglītības iestāžu reorganizācijas politiku un iekļaujošās izglītības īstenošanas iespējām Jūrmalas valstpilsētā. IZM piedāvātais modelis var radīt potenciālus riskus Jūrmalas valstspilsētas vajadzību īstenošanai, jo tajā nav ņemta vērā esošo izglītības iestāžu telpu kapacitāte, kā arī pašvaldības un valsts izvirzītā attīstības perspektīva – nodrošināt iekļaujošas izglītības ieguves vidi. Tāpat kopumā riski ir saskatāmi izglītības pieejamības nodrošināšanā, ņemot vērā vēsturisko centru veidošanos un izkliedētību pilsētas ietvaros (pilsētas ģeogrāfisko izvietojumu).”

Saulkrastu vidusskolā problēmas izpildīt ministrijas noteiktos kritērijus neparedz, bet citāda situācija ir Sējas pamatskolā. “Tā kā mēs neesam novada administratīvā centra skola, tad priekšlikumā plānotais optimālais skolēnu skaits 7.–9. klasē mūs neapmierina. Ja 1.–3. klasē un arī 4.–6. klasē plāno 30 izglītojamos (abos šajos posmos šobrīd mums ir vairāk par 30), kur pēkšņi var dabūt 60 izglītojamos 7.–9. klasē? Kas notiks, ja būs 57, 58 vai 59 izglītojamie? Tas, protams, būs Saulkrastu novada izglītības stratēģijas jautājums,” atzīst Sējas pamatskolā. Turklāt problēmas var rasties arī nodrošināt valdības noteikto platību katram skolēnam, ja nepieciešamais skolēnu skaits ir 60 skolēnu 7.–9. klasē:

“Atceramies arī to, ka 2023. gada 1. septembrī spēkā stājas noteikumi, kas nosaka minimālo platību viena izglītojamā vietai, proti: mācību telpā – 2 m²; telpā, kurā veic ķīmijas, fizikas vai dabaszinību laboratorijas vai praktiskos darbus, – 2,4 m²; mājturības, dizaina un tehnoloģiju kabinetā – 3 m²; sporta zālē – 8 m²; datorklasē – 3 m². Ja mēs paņemam, piem., 7. klasi, kurā vajadzētu vismaz 20 skolēnus un pareizinām ar kvadrātmetriem, tad atsevišķās skolas telpās varētu būt problēmas.”

Jāpiebilst, ka jau iepriekš Pierīgas pašvaldības aicināja ministriju iekļaut precīzi definētus rīcības virzienus un vadlīnijas ziņojumā, kas risinātu akūtu pedagogu trūkumu ar jaunu speciālistu ienākšanu sistēmā, mācību kvalitātes līmeņa celšanu, ņemot vērā arī Rīgas un Pierīgas problēmu ar skolu kapacitātes trūkumu, kā arī skaidru modeli saistībā ar vidējās izglītības posma finansēšanu. Papildus Pierīgas pašvaldībām svarīgs jautājums ir arī atbalsta programmas jaunas infrastruktūras būvniecībai atbilstoši izglītojamo skaita pieaugumam, jo tajās konceptuāli nav piemērojams risinājums pārveidot esošo infrastruktūru uz reorganizējamo skolu rēķina.

#SIF_MAF2023
Par publikācijas saturu atbild laikraksta "Rīgas Apriņķa Avīze" redakcija.