CSP: Iekšzemes kopprodukts šāgada otrajā ceturksnī samazinājies par 0,5 %

Faktiskajās cenās IKP 2.ceturksnī bija 10,2 miljardi eiro.

CSP apkopotie dati liecina, ka 2023. gada pirmajā pusgadā IKP palielinājās par 0,1 % salīdzinājumā ar 2022. gada atbilstošo periodu. IKP faktiskajās cenās bija 19,3 miljardi eiro.

Šāgada 2.ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība saglabājusies iepriekšējā gada līmenī, pakalpojumu nozarēm pieaugot par 1,4 %, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 3,8 %.

Lauksaimniecības nozarē novērots samazinājums par 9,3 %, ko ietekmēja augkopības nozares novērtējums (kritums par 13,0 %) un samazinājums lopkopībā (par 1,9 %). Zivsaimniecības nozarē vērojams pieaugums par 12,9 %, bet samazinājums mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē – par 3,3 %.

Ilgstošs samazinājumu periods (ceturto ceturksni pēc kārtas) konstatēts apstrādes rūpniecībā – par 7,9 %.To ievērojami ietekmēja kritums lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē – koksnes un koka izstrādājumu ražošanā par 13,2 % (galvenokārt zāģēšanā, ēvelēšanā un impregnēšanā). Citās būtiskās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojamas atšķirīgas tendences – pieaugumi vērojami pārtikas produktu ražošanā (par 1,9 %), elektrisko iekārtu ražošanā (par 8,4 %), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 23,8 %).

Savukārt samazinājumu uzrāda nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana (par 19,3 %), gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana (par 14,9 %), gatavo metālizstrādājumu ražošana (par 6,9 %).

Pārējā rūpniecībā novērojamo kritumu (par 5,5 %) ietekmēja samazinājums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 4,8 %) un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (par 13,0 %). Savukārt pieaugums bija ūdens apgādē, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanā un sanācijā (par 4,2 %).

Pēc CSP datiem, lielāko pozitīvo ietekmi uz kopējo ekonomikas attīstību deva būtiskais būvniecības nozares pieaugums (par 15,4 %). Izaugsme novērota visās trijās apakšnozarēs: ēku būvniecība pieauga par 21,7 %, inženierbūvniecības veikto darbu apjoms – par 0,9 % un specializēto būvdarbu veikšana – par 21,1 %.

Tirdzniecības nozarē samazinājums par 1,6 %, ko ietekmēja kritums vairumtirdzniecībā par 5,6 %. Mazumtirdzniecībā vērojamo samazinājumu (par 2,9 %) veicināja samazinājums gan pārtikas preču mazumtirdzniecībā, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā – attiecīgi par 5,5 % un par 1,4 %. Pozitīvas tendences joprojām automobiļu un motociklu tirdzniecības un remonta nozarē – pieaugums par 18,4 %.

Transporta un uzglabāšanas nozares samazinājumu (par 4,9 %) negatīvi ietekmēja sauszemes un cauruļvadu transporta darbības (par 7,7 %) un uzglabāšanas un transporta palīgdarbību joma – par 3,7 %. Turpretī pozitīvu ieguldījumu sniedza gaisa transporta nozares izaugsme (par 24,6 %), ūdens transporta darbības (par 4,0 %) un pieaugums pasta un kurjeru darbību nozarē (par 2,0 %).

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozares pozitīvu attīstību nodrošināja ēdināšanas pakalpojumu sniegšana (pieaugums par 6,8 %), savukārt izmitināšanas nozarē vērojams samazinājums par 3,1 %.

Būtisku pozitīvu ietekmi uz kopējās pievienotās vērtības attīstību nodrošināja informācijas un komunikāciju nozaru darbības (pieaugums par 10,1 %), ko veicināja apjoma pieaugums informācijas pakalpojumu sniegšanā (par 14,5 %), kā arī datorprogrammēšanā un konsultēšanā (par 18,3 %), savukārt samazinājums (par 5,4 %) vērojams telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanā, liecina CSP informācija.

Finanšu un apdrošināšanas nozares pieaugumu 0,9 % apmērā ietekmēja pieaugums apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozarē 54,7 % apmērā un kritums finanšu pakalpojumu nozarē par 9,8 % un finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošās darbībās par 0,9 %. Apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozarē pieaugumu nodrošināja bruto parakstīto prēmiju pieaugums nedzīvības apdrošināšanā, atlīdzību, kas pienākas pie izmaksas, samazinājums dzīvības apdrošināšanā un kopējo izmaksāto atlīdzību samazinājums vienlaikus ar darba devēju iemaksu pieaugumu privātajos pensiju plānos.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares apjoma palielinājumu par 2,1 % sekmēja pieaugums centrālo biroju darbībā, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās (par 17,0 %), arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu sniegšanā (par 6,4 %), citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniegšanā (par 2,7 %). Negatīva ietekme uz nozares attīstību vērojama juridisko un grāmatvedības pakalpojumu jomā (samazinājums par 4,5 %) un reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniegšanā (samazinājums par 1,2 %).

CSP vēsta, ka stabilu pieaugumu ilgākā laika periodā uzrāda administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumu darbības (2.ceturksnī pieaugums par 3,9 %). Situācija dažādās nozares jomās ir atšķirīga – pozitīvas attīstības tendences vērojamas iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumos (pieaugums par 3,0 %), ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu nozarē (par 3,4 %), apsardzes pakalpojumu un izmeklēšanas darbībās (par 7,2 %), ēku uzturēšanas un ainavu arhitektu pakalpojumu sniegšanā (par 14,3 %). Negatīva ietekme uz nozares attīstību 2. ceturksnī bija darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu – samazinājums par 2,7 %, kā arī biroju administratīvajām darbībām (samazinājums par 4,6 %).

Produktu nodokļu (galvenokārt pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) samazinājumu 5,3 % apmērā noteica pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu samazinājums.

2023.gada 2.ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu mājsaimniecību kopējie izdevumi samazinājušies par 1,2 %. Tēriņi par pārtiku, kas iegādāta gan mazumtirdzniecībā, gan e-vidē samazinājās par 5,3 %. Izdevumi par mājokli, ūdeni, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo samazinājušies par 8,2 %. Mājsaimniecību izdevumi par transportu (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) pieauguši par 12,9 %. Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 5,9 %.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā auguši par 5,1 %, tai skaitā mājokļos, citās ēkās un būvēs palielinājušies par 15,3 % un intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) – par 0,1 %. Savukārt ieguldījumi mašīnās un iekārtās, tai skaitā transporta līdzekļos samazinājušies par 1,8 %.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi samazinājušies par 1,5 %, tai skaitā preču eksports – par 5,4 %, bet pakalpojumu eksports pieaudzis par 9,8 %. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles), mehānismi un mehāniskas ierīces, kā arī elektroierīces un elektroiekārtas. Galvenie eksporta pakalpojumi: transporta pakalpojumu un citas saimnieciskās darbības pakalpojumu (pētniecības un attīstības, profesionālie un vadībzinību, tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi), kā arī datorpakalpojumu eksports.

Preču un pakalpojumu imports samazinājies par 2,9 %, tai skaitā preču importa apjomi samazinājušies par 5,9 %, bet pakalpojumu imports palielinājies par 13,4 % Galvenokārt tiek importētas elektroierīces un elektroiekārtas, mehānismi un mehāniskas ierīces. Svarīgākie importa pakalpojumi: transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi.

2023. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2022. gada 2. ceturksni, kopējais darbinieku atalgojums ir pieaudzis par 13,5 %, tai skaitā kopējā darba alga par 13,6 %, bet darba devēju sociālās iemaksas par 13,0 %.

CSP dati liecina, ka vislielākais kopējā darbinieku atalgojuma apjoma pieaugums ir lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs par 27,2 %; vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta; transportēšanas un uzglabāšanas; izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozaru grupā par 15,9 % un informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē par 15,3 %. Darbinieku atalgojums pakalpojumu nozarēs vidēji pieaudzis par 13,6 %.

Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums ir samazinājies par 4,9 %, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo pieaudzis par 11,1 %.