Menu
 

Puse Latvijas iedzīvotāju ir noraizējusies par klimata pārmaiņām un vēlas aktīvāku rīcību no valsts

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto, infografika - publicitātes Foto, infografika - publicitātes

Puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka klimata pārmaiņas notiek un ir par to noraizējusies, tomēr lielākā sabiedrības daļa domā, ka personīgās rīcības ietekme uz šiem procesiem ir salīdzinoši maza, liecina sociālā uzņēmuma “Alter Labs” veiktā pirmā nacionālā šāda veida Latvijas iedzīvotāju aptauja, kas tapusi sadarbībā ar vadošo vides pakalpojumu kompāniju “CleanR Grupa” un uzņēmumu “Lidl Latvija”.

Pētījums veikts, lai labāk izprastu cilvēku gatavību mainīt savu attieksmi un uzvedību, reaģējot uz klimata pārmaiņām.

Latvijas sabiedrībā ir plaša viedokļu dažādība par šo jautājumu. Pēc iedzīvotāju attieksmes aptaujas respondenti ir sadalīti četrās grupās – “Satrauktie” (27%) un “Noraizējušies” (23%) uzskata, ka klimata pārmaiņas cilvēkiem kaitē jau tagad, savukārt “Piesardzīgie” (32%) un “Šaubīgie” (18%) ir skeptiskāki par klimata pārmaiņu ietekmi un draudus saskata tikai tālā nākotnē. Tikai nepilni 4% no visiem aptaujātajiem uzskata, ka klimata pārmaiņas nenotiek vispār.

Lielākā daļa aptaujāto uzskata, ka visiem ir pienākums rīkoties, lai mazinātu un pielāgotos klimata pārmaiņām, un ir jādara viss iespējamais, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas Latvijā. Iedzīvotāji biežāk sagaida aktīvāku rīcību no ES, valsts vai pašvaldībām, uzņēmumiem un sabiedrības kopumā.  Iedzīvotāji vēlas, lai valsts un pašvaldību institūcijas palielina ieguldījumus pilsētu apzaļumošanā un nodrošina valsts dotācijas tīrāku un efektīvāku apkures sistēmu uzstādīšanai. Respondenti uzskata, ka lielāks atbalsts jāsniedz mežu platības palielināšanai un bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai, norāda pētījuma autori.

“Satrauktie”, “Noraizējušies” un “Piesardzīgie” bieži pauž pārliecību, ka klimata pārmaiņu mazināšanai ir jābūt ļoti augstai vai augstai Latvijas valdības prioritātei, savukārt lielākā daļa “Šaubīgo” uzskata, ka šī jautājuma nozīme ir zema vai vidēja. Tie, kas saskata arī savu atbildību klimata pārmaiņu mazināšanā, visbiežāk veic atkritumu šķirošanu, izvēlas Latvijas preces, cenšas samazināt elektrības, apkures un atkritumu apjomu, kā arī iespēju robežās izvēlas citu transportu, nevis personīgo auto.

Latvijas sabiedrībā nav vienprātības par to, kas izraisa klimata pārmaiņas. Apmēram puse “Satraukto”, “Noraizējušos” un “Piesardzīgo”  uzskata, ka tas notiek gan cilvēka darbības, gan dabas pārmaiņu dēļ. Vēl daļa ir pārliecināti, ka izmaiņas ir galvenokārt cilvēku darbības rezultātā. “Šaubīgo” vidū cilvēka darbības ietekmei piešķir viszemāko nozīmi un biežāk uzskata (21%), ka klimata pārmaiņas ir dabisks process.

Vislielākās pārmaiņas iedzīvotāji nākotnē sagaida no atkritumu pārstrādes. Šī ir vienīgā nozare, kurai vairākums respondentu visās grupās norāda uz vajadzību mainīties, lai mazinātu tās ietekmi uz klimata pārmaiņām. Tāpat dominē uzskats, ka degvielas piegādātāji un tirgotāji, kā arī automašīnu ražotāji ir jāsauc pie atbildības. 

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.