Pērn gandrīz 9% vidusskolēnu izkrita matemātikas eksāmenā, un nozares ministrija uzsver, ka jādomā par to, kā turpmāk kāpināt to skolēnu skaitu, kuri izvēlas kārtot matemātikas eksāmenu augstākā līmenī, jo, iespējams, atsevišķus skolēnus atturējušas bažas par sniegumu. Skolēnu interesi ne tikai par eksāmenu, bet par priekšmetu kopumā nereti kavē dažādi mīti un aizspriedumi par matemātiku.

Valsts radio vaimanāšana un ņemšanās ap it kā pastāvošo vārda brīvības un mediju neatkarības apdraudējumu izrādījusies miglas pūšana. Patiesais panikas iemesls ir Nacionālās drošības koncepcijā noteiktais par apraides pārtraukšanu Krievijas valsts valodā: “Ņemot vērā, ka Latvijā notiek valsts valodas lomas stiprināšana visās dzīves sfērās, no 2026. gada 1. janvāra arī sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai, tādējādi veicinot visu Latvijas iedzīvotāju piederību vienotai informatīvajai telpai.”

Mākslīgais intelekts, tehnoloģiju attīstība kopumā, kā arī ģeopolitiskā situācija, klimata pārmaiņas un ekonomiskie satricinājumi visā pasaulē radījuši būtiskas pārmaiņas arī augstākajā izglītībā. Izglītība kļūst ne tikai digitalizētāka, bet arī starptautiskāka, turklāt pieaug ne tikai studējošo, bet visas sabiedrības kopējās ekspektācijas, sagaidot, ka augstskolas pildīs aizvien būtiskākas funkcijas. Lai saglabātu konkurētspēju, augstskolām jābūt elastīgām un jāspēj ātri pielāgoties pārmaiņām.