Dažkārt vienveidīgu notikumu ir nedaudz par daudz un tie ir pārāk bieži, lai tos varētu skaidrot tikai kā sakritību. Vai esat šogad pamanījuši pasākumus, kuru ietvaros tiek aizstāvētas, maigi sakot, nu ļoti konservatīvas vērtības?

Laulība ir viena no lielākajām Dieva dāvanām, kādas cilvēkiem ir dotas. Taču izpratne par laulību bieži vien ir visai dažāda arī kristiešu vidū.

Pētījumi apstiprina: māte daba ir par dzimstību un pret tās ierobežošanu.

Pie varas ir politiķi, kuru paustajām vērtībām piekrītam, taču, kad nepieciešams, nevairāmies viņu darbu konstruktīvi kritizēt – tā par attieksmi pret savas zemes konservatīvo valdību teic Ungārijas luterāņu baznīcas vadītājs Tamāšs Fabinī.

Apmēram 50 procenti darba ņēmēju nestrādā tajā profesijā, kurā viņi ir ieguvuši izglītību, atzinis tiesībsargs Juris Jansons.

Tas bija "Panorāmas" laikā, tajā ziņu lentā ekrāna apakšā - "Nīderlandē sadūrušies pasažieru vilcieni / Warriors turpina zaudējumu sēriju / Ārstu konsīlijs lems par grūtniecības pārtraukšanu tēva izvarotajai pusaudzei".

Dažs pūš trauksmes taures, cits dimdina kapu zvanus – latviešu kļūst arvien mazāk. Kas jādara, it kā būtu skaidrs, bet kā motivēt?

Vadībzinātņu doktors Andrejs Mūrnieks referātā ģimenes vērtībām veltītā konferencē postmodernās pasaules izaicinājumus aicina pārvarēt, īstenojot mērķtiecīgu politiku plašsaziņas līdzekļos, izglītībā, ekonomikā un likumdošanā.

Emocionāli piesātināta konferencē "Es gribēju dzīvot: Aborts - medicīniska manipulācija vai bērna nogalināšana?" bija misijas "Pakāpieni" vadītāja Viljama Šulca uzruna.

Kūlas dedzināšana ir vislielākais cilvēku bezatbildības apliecinājums, barbarisms!

Diskusija ir nevis par aborta ētiskumu, bet par to, kā šo manipulāciju dēvējam konferencē "Es gribēju dzīvot" uzsvēra Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps.

Vienīgais laulības stabilitātes, ilglaicīguma garants ir to uztvert un dzīvot kā sakramentu – tā cietumā sacītajā svētrunā apgalvo ievērojamais teologs un vācu Pretošanās kustības dalībnieks.

Ne mazāk postošas kā grūtniecības priekšlaicīgas pārtraukšanas fiziskās sekas mēdz būt arī psihiskās, uzsver klīnikas "Piramīda" ārste Māra Zumente.

Konferencē "Es gribēju dzīvot" nolasījusi abortā bojāgājušā bērna "Vēstuli no debesīm", aktrise novēlēja mātēm vairāk runāt ar meitām par sarīkojumā apspriesto abortu jautājumu un "katram pašam atbildēt par savu rīcību".

Ieskats fonda "Moral Revolution" vadītājas Natālijas Lazukinas priekšlasījumā konferencē "Es gribēju dzīvot" Rīgas Latviešu biedrības namā 12. aprīlī.

Mediķiem, kas regulāri veic grūtniecības pārtraukšanas manipulācijas, ar laiku tās iepatīkas vairāk nekā viss pārējais viņu profesijā – šādu viedokli, publikācijā "Abortu mānija" internetvietnē "aborti.ru" pauž ārste Jūlija Sisojeva.

Pirms sākam runāt par neauglību un abortu nodarīto ļaunumu, būtu jānoskaidro, kas veido cilvēka vērtības.

Latvijā sasniegts zemākais dzimstības līmenis – vidēji vienai sievietei piedzimst 1,1 bērns.

Vai sabiedrība vēlas atzīt kļūdas un mainīties, vai arī tā vienaldzīgi turpinās ceļu uz patērētāju viendienas morāli un iznīcību?

Tieši par to ir šis raksts – ne par to, kas ir laulība un ģimene, vai par to, kādām būtu jābūt pareizām attiecībām tajā.

Latvijas luterāņu baznīcas arhibīskapa viedoklis par abortu legalizāciju mūsu valstī (pārpublicēts no laikraksta «Svētdienas Rīts»).

Ungārijas vēstnieka Latvijā Gābora Dobokai uzruna konferencē «Vai Ungārijas jaunā konstitūcija izmainīs Eiropu?» Latvijas Kara vēstures muzejā 14. martā.

16. marts Latvijā ir nemierīga diena. Kā ūdenī iemests akmens tā izsauc saviļņojumu labu laiku pirms un pēc. Ar nolūku karsēto politisko diskusiju viļņos un putās pats akmens gandrīz tiek atmests malā.

Uzruna konferencē «Vai Ungārijas jaunā konstitūcija izmainīs Eiropu?» 14. martā Latvijas Kara vēstures muzejā.

Guntis Kalme, mācītājs, teoloģijas doktors, vairāku grāmatu un publikāciju autors, uzskata, ka 16. martā – Latviešu leģiona dienā dodamies pie Brīvības pieminekļa un uz Lesteni pieminēt savus tautiešus, lai gan viņi bija vācu okupācijas varas tērpti tās formās, lai cīnītos pret sarkano karapūļiem.

Runa konferencē «Vai Ungārijas jaunā konstitūcija izmainīs Eiropu?» 14. martā Latvijas Kara vēstures muzejā.

Tā kā esmu augusi daudzbērnu ģimenē nabadzības statusā, ar pārtikas produktiem nekad nedrīkstējām nedz svaidīties, nedz blēņoties. Labi, ka bija, ko mutē bāzt.

Kā Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības vadītāja daudz esmu runājusi par Latvijas veiksmes stāsta smagajām blaknēm: sociālajām sekām. Viena no satraucošākajām ir jauniešu bezdarbs.

Politologs pieļauj: starptautiskās sabiedrības pastiprinātu interesi par Ungārijas jauno, šogad spēkā stājušos konstitūciju un konstitucionālajiem likumiem radījušas diskusijas pašā Ungārijā.

Ir vērtības, kuru vispārnozīmīgums nav apstrīdams, bet, apsverot jauninājumu lietderīgumu likumos, jāizvērtē gan citu valstu pozitīvā, gan negatīvā pieredze – tā, atbildot uz portāla jautājumiem, atzīst Valsts prezidents.

Latvijas pamatlikumā iederētos pārdomāts, juridiski saistošs ievads, kurā formulēta mūsu valsts pastāvēšanas jēga un pamatprincipi, uzskata Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs.