Kustības uztur možu garu un veselību Apriņķis.lv
- Autors: Sarmīte Feldmane, “Druva”
Nodarbībā seniores pārliecinājās, ka var kārtīgi pavingrot, arī sēžot uz krēsla. Foto – Sarmīte Feldmane
Kopā ar citiem reģionālajiem medijiem “Druva” projektā “Iedvesmai nav vecuma” festivālā “Lampa” aicināja seniorus uz sarunu un praktisku nodarbību, kā atjaunot spēkus un neatkarīgi no vecuma dzīvot pilnvērtīgi. “Svarīgākais dzīvē ir saglabāt kustību un sirdsprieku jebkurā vecumā,” atgādināja Reģionālo mediju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ivonna Plaude.
Par iedvesmotāju bija uzaicināta sertificēta trenere un dzīvesveida platformas “Ināra vingro un nūjo” izveidotāja Ināra Pommere. Viņa gan uzreiz bilda, ka neko jaunu neiemācīs, jo latviešu sievietes ir viedas, visu mūžu mācās. “Katram dzīvē bijuši dažādi satricinājumi. Ir tikai jautājums, vai to, ko zinām, praktizējam. Var 50 gados apsēsties rindā pie daktera pēc receptēm un var ņemt dzīvi savās rokās. Mainot dzīvesveidu, var novērst iespējamas veselības problēmas,” teica I. Pommere un mudināja noteikt prioritātes, kā dzīvot, lai justos labāk. Kas bijis, bijis, kas būs, to varam ietekmēt.
Uz nodarbību bija aicināti seniori. Sanākušās kundzes “Druvai” pastāstīja, ka ikdienā ir aktīvas, nav nekādas mājās sēdētājas un izmanto katru iespēju, lai uzzinātu kaut ko jaunu un pamēģinātu to.
Jūlija Skromule un Aija Rudzīte ir astoņdesmitgadnieces. “Visu ziemu vingrojām stadionā. Fizioterapeita Normunda Bucenieka vadībā izvingrinām visu ķermeni. Viņš neļauj slinkot: ja arī kas sāp, atslābt nedrīkst,” pastāstīja A. Rudzīte, bet J. Skromule atgādināja, ka katram pašam ir jāsaprot, ka jākustas. “Tikai ar dakteru un aptieku apmeklēšanu dzīvesprieks un enerģija neradīsies. Jākustas. Par to runā visur, bet tik daudzi to nesadzird. Zinu, ja sāp mugura, jāizkustas, nevis jāiedzer tablete,” pārliecināta J. Skromule. A. Rudzīte savukārt atgādināja, ka vingrošana reizē ir arī būšana sabiedrībā un tas daudziem vientuļiem cilvēkiem ir ļoti svarīgi.
”Kaimiņiene, redzot, ka izeju no mājas, jautāja: “Kur iesiet?” – “Uz vingrošanu.” Nākamreiz, ieraugot, ka dodos prom, atkal painteresējās: “Kur – šodien?” – “Uz dievnamu.” Tad viņa teica: “Jūs ļoti pareizi dzīvojat, jums ir balanss starp fizisko un garīgo.” Līdzsvars ikvienam ir svarīgs,” pastāstīja J. Skromule.
Ārija Kivkule “Druvai” atzina, ka viņas dienas paiet aktīvi. Rīts sākas ar pastaigu kopā ar suni. Tad darbi dārziņā. “Ja labs laiks, ar vīru vai dēlu braucam spiningot uz Braslu Straupē vai Gauju Taurenē, Abrupē. Sāksies sēņu un ogu laiks, tad dosimies uz mežu. Gadās, ka pie rokām pielīp kāda grāmata. Ziemā sniegs jātīra. Tā dienas paskrien,” atklāja Ā. Kivkule un piebilda, ka neiznāk laika iesaistīties kādā vingrotāju grupā, bet vienai vingrot īpaši negribas. “Darbs visu mūžu bijis smags, ir rūdījums. Arī tagad dienas paiet kustībā. Spiningojot gar upi, tiek noieti lieli attālumi,” sacīja Ā. Kivkule un piebilda, ka ir tikai jāgrib kustēties, jo vietu, kur pastaigāties, Cēsīs netrūkst.
I.Pommere atklāja, ka viņas dzīves formulu veido trīs lietas – kustība, miegs un apzinātība. ”Novērtējam savu pašsajūtu un atceramies, ka pagātnes vairs nav, nākotnes vēl nav. Ir šis brīdis. Par pārējo domāt nav vērts, nelaist domas, kuru vairs nav, un nebēdāties, ka varētu notikt kas slikts. Atteikties no bailēm pagātnē un cita negatīvā un bailēm par to, ko nesīs nākotne,” nodarbības dalībniecēm sacīja trenere un atgādināja, ka, sabalansējot pagātni, tagadni un nākotni, saglabājam mentālo veselību.
Ja iemācāmies praktizēt apzinātību, kaut vai elpošanu, ļaujoties pozitīvajam, ko dzīve dod, darvas mucā var likt medus karoti, un tā – tikmēr, kamēr medus ir, bet darvas vairs nav. Dzīves laikā katrs cilvēks mainās gan domāšanā, gan fiziskajā varēšanā. Lai ārsti dara savu darbu, paši esam atbildīgi par savu veselību.
Jebkurā vecumā fiziskās aktivitātes uztur možu garu, dzīvesprieku. Trenere atgādināja, ka pieaugušiem tām vajadzētu atvēlēt 150–300 minūtes nedēļā.
”Muskuļi ir spēkstacijas, kas ražo enerģiju. Ja netrenē, dienas otrajā pusē nav spēka. Jāsaprot, ka ar gadiem zūd muskuļu masa. Nūjošana, peldēšana, pastaigas, divas reizes nedēļā spēka vingrojumi ar gumijām, hantelēm pabaro kaulus,” skaidroja I. Pommere un dalījās pieredzē par soļu skaitīšanu. Tiek uzskatīts, ka dienā jānoiet 10 tūkstoši soļu. Viņa ieteica, nūjojot vai ejot pastaigā, brīdi iet ātrāk, tad lēnāk, ātrāk, lēnāk. Tas ir kardiotreniņš, kas ir vērtīgāks nekā noietie 10 tūkstoši soļu.
Sarunā seniorēm bija daudz praktisku jautājumu ne tikai par vingrošanu. Cēsniece Daina “Druvai” pastāstīja, ka nodarbība rosinājusi uz pārdomām par pozitīvo un negatīvo dzīvē, par tiem cilvēkiem līdzās, kuriem vienmēr viss ir slikti. Arī par to runāja I. Pommere: ”Negatīvais ietekmē vairāk nekā pozitīvais. Negatīvi noskaņoto cilvēku nemainīt, pieņemt, ka viņš tāds ir, neņemt vērā vai iet ar līkumu.”
