Inflācija Latvijā turpina samazināties un tuvākajos mēnešos tā, visticamāk, noslīdēs jau zem 10 %. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada aprīlī patēriņa cenas Latvijā pieauga par 15,1 % salīdzinājumā ar pērnā gada aprīli.
Straujiem soļiem tuvojas mācību gada noslēgums un tas nozīmē, ka jau šobrīd lielai daļai pamatskolas absolventu jāizdara izvēle par mācību turpināšanu. Pirms jaunā izglītības satura lielākās diskusijas nereti bija par to, vai mācīties vispārizglītojošā vidusskolā vai izvēlēties profesionālo vidējo izglītību, taču līdz ar izmaiņām un kompetenču pieeju klāt nācis vēl viens jautājums – kādu priekšmetu grozu izvēlēties? Tāpēc ir būtiski saprast, kādiem aspektiem pievērst uzmanību, izdarot izvēli? Vai tiešām pats būtiskākais ir atzīmes?
Kā bez rokām! Tā mēdzam sacīt par neveikliem ļaudīm, kam darbos nesokas vai laiku pa laikam gadās kāda kļūme. Jā, roku spēja un veiklība ir ļoti no svara un ar vecumu iet mazumā. Labā ziņa – to zinām un rēķināmies, un tātad – varam šo procesu attālināt.
Pirmsskola – izglītības iestāde, šķiet pašsaprotami, ka ir vasaras brīvlaiks, bet, rēķinoties ar bērnu vecumu un vecāku darba laiku, ne vienmēr atvaļinājums, turklāt garš, ir iespējams vasaras periodā. Vienlaikus ir vairāki faktori, kāpēc pirmsskolas vecuma bērniem ir ieteicams turpināt apmeklēt bērnudārzu arī vasarā – tas palīdz saglabāt ierasto režīmu, turpināt komunikāciju ar vienaudžiem un radoši pavadīt laiku, neatkarīgi no laikapstākļiem.
Pandēmija un iespēja mācīties attālināti mainīja domas par skolu kopumā, parādot, ka var mācīties arī patstāvīgi, sev ērtā laikā un ritmā, taču nemainīja interesi par matemātiku, vēlmi studēt Latvijā un veidot šeit karjeru. Ja mācību programma skolās būtu saistošāka un pedagogi parādītu, ka matemātika patiesībā ir viegls un skaists mācību priekšmets, arī jauniešiem būtu lielāka interese par šo nozari – gan skolā, gan augstskolā.
9.maijā Eiropā un arī citviet pasaulē tiek atzīmēta Eiropas diena. 1950.gada 9.maijā Parīzē Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans, apzinoties trešā pasaules kara draudus, kas varētu aptvert visu Eiropu, starptautiskajai presei nolasīja deklarāciju, kurā Francija, Vācija un citas Eiropas valstis tika aicinātas apvienot savu ogļu un tērauda ražošanu, tādējādi ieliekot "pirmo pamatakmeni Eiropas Savienības izveidē".
Šomēnes nevalstiskā organizācija “Žurnālisti bez robežām” (“Reporters Without Borders”) publicēja ikgadējo Pasaules preses brīvības indeksu (“World Press Freedom Index”). Var dažādi vērtēt nevalstisku organizāciju veidotus pārskatus un novērtējumus, tomēr konkrētais indekss vispār tiek lietots diezgan plaši. Mēs redzam, ka gada laikā Latvija pat ir pakāpusies uz augšu – no 22. vietas pērn uz 16. vietu šogad. Ņemot vērā to, ka runa ir par 180 valstīm, izklausās labi.
Pēc diviem ļoti labiem izaugsmes gadiem, šis gads Latvijas rūpniecībā ir sācies lejupslīdi un kritums rūpniecībā, visticamāk, turpināsies līdz gada nogalei. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada martā ražošanas apjomi Latvijas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 6,2 % salīdzinājumā ar pērnā gada martu. Vienlaikus jūtami sabremzējies ir arī cenu straujais kāpums, un apstrādes rūpniecības apgrozījums eksportā eiro izteiksmē martā pieauga vien par 4,5 %.
Tas Kungs stāvēja man klāt un deva man spēku (2 Tim 4, 17)
Mākslīgā intelekta (MI) izmantošana vizuālajā mākslā radījusi jaunus izaicinājumus un diskusijas. Arvien biežāk MI spēj radīt attēlus, kas ir tikpat kvalitatīvi kā fotogrāfu un dizaineru darbi. Tas vienlaikus paver jaunas iespējas un arī rada bažas par to, kā MI ietekmēs vizuālās kultūras evolūciju. Vai šie attēli būs tikpat ilgtspējīgi kā cilvēku radītie? Vai arī mākslinieki pielāgosies un kļūs vēl radošāki, lai pārsteigtu savu publiku?
Ciešāka augstākās izglītības un biznesa vides sasaiste ir aktuāls jautājums daudzviet pasaulē, turklāt, par uzņēmumu un augstskolu sadarbība var notikt ne tikai vienas valsts ietvaros. Patiesībā jau šobrīd ir daudz veiksmīgu piemēru, kā ārvalstu uzņēmumi veiksmīgi sadarbojas ar Latvijas augstskolām, liekot lietā studentu zināšanu potenciālu. Tas ir arī veids, kā samazināt darbaspēka trūkuma problēmu, sekmējot, ka darba meklētāju prasmes atbilst mūsdienu darba tirgum.
