Neatkarīgi no tā, vai mēs atpūšamies vai aktīvi kustamies – mūsu sirdis strādā bez apstājas. Sirds ir vienīgais cilvēka muskulis, kas strādā nepārtraukti – katru dienu tā saraujas ap 100 000 reižu, kad atrodamies miera stāvoklī. Taču, ja sirds ir vecāka par pašu cilvēku, tā nestrādā pilnvērtīgi un apgrūtina ikdienas gaitas. Kāpēc sirds var novecot ātrāk par cilvēku un kā to iespējams novērst?
Kopš pagājušā gada sākuma Latvijā vērojams inflācijas pieaugums, būtiski augušas arī energoresursu un būvmateriālu cenas. Tas palielinājis būvniecības izmaksas un var mainīt nekustamā īpašuma tirgus tendences. Pēdējos gados arvien lielāku popularitāti guva mājokļu iegāde jaunajos projektos, taču šī brīža augstās būvniecības izmaksas vismaz uz laiku var mainīt spēles noteikumus tirgū, atkal aktualizējot otrreizējo mājokļu tirgu jeb īpašumu iegādi, kas tirdzniecībā nonāk atkārtoti.
Ikviens dzīves laikā ir kaut vai tikai dažas reizes slimojis un lietojis medikamentus. Gadiem ritot, dažiem zāles nākas uzņem regulāri, un tikai retais seniors bez tām iztiek. Cik vienkārši ir lietot medikamentus? Vai var jebkuras zāles jebkurā laikā iemest mutē un uzdzert ūdeni? Izrādās, ka nē.
Mazu bērnu vecākiem vasara ir laiks, kad ne vien atpūsties no bērnu slimošanas, bet arī tālredzīgi gatavoties nākamajai rudens un ziemas sezonai, mēģinot bērnu norūdīt. Kā stiprināt imunitāti jau tagad, lai bērns ziemā slimotu mazāk un vieglāk?
Divus gadus Covid-19 pandēmijas ieviesto ierobežojumu dēļ tradicionālie absolventu izlaidumi nenotika vai notika neierastos veidos un šaurā lokā. Šogad izlaidumu svinēšana beidzot atgriežas ierastajās sliedēs – ar svinīgām runām, priekšnesumiem, tuvinieku aizkustinājuma asarām un absolventu priecīgo satraukumu par nākotnes ceļiem un cerībām. Izlaidumu laiks ir arī darba noslēguma posms pedagogiem, kad tiek aizmirsts un netiek pieminēts neizdarītais, bet katram absolventam tiek sniegti vēl pēdējie vērtīgie padomi.
Pērn Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (Bērnu slimnīca) pēc palīdzības vērsās 19 tūkstoši bērnu. Vairākums traumu ilgstošas sekas neatstās, taču nereti vajadzīga slimnīcas ķirurgu un citu speciālistu iesaiste. Pieredze liecina, ka lielāko daļu traumu pieaugušie var novērst, pirms tās notiek, ja vien velta laiku un pūles zināšanu ieguvei par drošu laika pavadīšanu un mājokļa iekārtošanu.
Izglītības attīstības līmenis Zviedrijā ir patiešām augsts. Katru gadu valsts uzlabo savas pozīcijas pasaules reitingā izglītības kvalitātes jomā, turklāt pastāv arī pārdomāta atbalsta sistēma jaunajiem vecākiem, lai gan mammām, gan tētiem būs iespēja pavadīt pietiekami daudz laika ar bērniem.
Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes vadošais pētnieks spānis Manuels Fernandezs ir unikālā pētījuma “Skolēnu tikumiskā audzināšana Latvijas skolās” autors. Viņš uzsver, ka tikumiskā audzināšana skolās ir visaptveroša, tā neattiecas tikai uz kādu seksuālās uzvedības jomu, kā daži sabiedrībā to vēlas saprast. Pētnieks ir gandarīts, ka tikumiskā audzināšana Latvijā tiek uzskatīta par svarīgu un ir iekļauta Izglītības likumā, ar ko mūsu valsts var lepoties arī starptautiskajā vidē. Jāpiebilst gan, ka šobrīd atkal notiek atsevišķu politisko spēku mēģinājumi šo būtisko pedagoģijas jomu no mācību programmām izņemt.
Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rezultāti liecina, ka digitālo prasmju jomā Latvijas rezultāts ir zemāks par vidējo Eiropas Savienībā. Aptuveni pusei iedzīvotāju nav digitālo pamatprasmju, un tendence, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, ir negatīva. Vienlaikus jāņem vērā, ka digitālās prasmes šobrīd ir gandrīz tikpat svarīgas kā elpošana – tās palīdz veidot kontaktus, atrast darbu vai darbiniekus un sasniegt mērķus gan profesionālajā, gan privātajā sfērā.
Cenu kāpums Latvijā nemazinās, un patēriņa cenas Latvijā aug ievērojami straujāk nekā citur Eiropā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada maijā patēriņa cenas Latvijā pieauga par 16,9 % salīdzinājumā ar pērnā gada maiju un lielāko daļu no inflācijas Latvijā veido pārtikas, elektroenerģijas, degvielas un siltumenerģijas cenu kāpums.
Maijā mēneša laikā vidējais cenu līmenis palēcās par 4%, gada inflācijai sasniedzot 16,9%. Nozīmīgāko ietekmi uz inflāciju turpina veidot trīs galvenās grupas – mājoklis, pārtika un transports, kuras veidoja 13.74 procentpunktus no kopējās inflācijas. Grūdienu inflācijai deva valdības atbalsta izbeigšanās, kas aizkavēja straujo kāpumu gada sākumā. Šāds pieaugums mēneša laikā līdz šim nav piedzīvots, savukārt izmaiņas gada laikā atpaliek par 1 procentpunktu no rekorda, kas tika sasniegts 2008.gada maijā.
