Latvijas ekonomikā šogad un nākamgad gaidāma sabremzēšanās, bet 2021.gadā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums varētu sasniegt apmēram 3%, savukārt turpmākajos divos gados izaugsme varētu kļūt straujāka, ceturtdien žurnālistiem sacīja "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.
Nākamā gada prioritārajiem pasākumiem ministrijām piešķirs papildu finansējumu 152,6 miljonu eiro apmērā. Papildu līdzekļus 50 miljonu eiro apmērā plānots novirzīti mediķu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai un Veselības ministrijas prioritātēm, savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātēm plānots novirzīt astoņus miljonus eiro, bet, lai nodrošinātu pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes līdz 750 eiro pilnam gadam izpildi, papildus plānots novirzīt 23 miljonus eiro.
Nākamā gada budžeta pieņemšanas process, kurā neviena no iesaistītajām grupām nav apmierināta, atgādina sociālisma laika anekdoti par pircēju veikalā: “Jums droši vien krējuma nav? Vai varbūt tomēr ir?” – “Atvainojiet, mēs esam veikals, kurā nav tualetes papīra. Veikals, kurā nav krējuma, ir blakus mājā.”
Vai nu kādā vājuma brīdī vai citu iemeslu dēļ jau iepriekš ticis nolemts, ka pensionāriem sagaidāma pensiju indeksācija jeb nosacīta tās palielināšana. Nosacīta tādēļ, ka izdevumu daļa aug vienlīdz strauji vai pat straujāk. Rūpīgi tiek sekots līdzi tam, lai gados vecākiem cilvēkiem naudas neatliktu pārāk daudz.
Informācijas sabiedrības laikmetā komunikācijai ir īpaši nozīmīga loma. Bieži vien tieši tas, kā mēs pasniedzam informāciju, atstāj vislielāko iespaidu uz rezultātu – gan mūsu individuālajos sasniegumos, gan uzņēmuma vai kāda projekta attīstībā. Komunikācijas nozīmi uzņēmuma attīstībā nevajag novērtēt par zemu. Bieži vien daudzas labas biznesa idejas un projektus neizdodas realizēt tieši dēļ neprasmīgas komunikācijas.
“PNB bankas” darbības apturēšana sagādājusi rūpestus un kreņķus tās klientiem, bet tie ir tīrie sīkumi, salīdzinot ar laikiem, kad naudiņa pazuda pavisam, nevis aizķērās uz pāris nedēļām. Saskaņā ar pakāpeniski pilnveidotu kārtību noguldījumus līdz 100 000 eiro garantē Noguldījumu garantiju fonds (NGF), tajā naudas esot diezgan nepieciešamo 279 miljonu izmaksai, un valsts naudas nevajadzēšot.
Latvijā šogad varētu būt viens no straujākajiem patēriņa cenu kāpumiem Eiropas Savienībā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, augustā patēriņa cenas Latvijā ir augušās par 3,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt salīdzinājumā ar jūliju patēriņa cenas Latvijā ir palielinājušās par 0,2%.
Augustā valdība apstiprināja Satiksmes ministrijas noteikumu projektu “Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumi”, paredzot, ka par dronu tālvadības pilotu turpmāk varēs kļūt no 16 gadu vecuma, bet paaugstināta riska lidojumus atļaus no 18 gadu vecuma pēc speciāla eksāmena nokārtošanas.
Lai varētu apmierināt visus savus sapņus, iedzīvotāji vidēji mēnesī gribētu pelnīt 3554 eiro, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.
Graudaugu raža Latvijā šogad vērtējama kā ļoti laba – Vidzemē nokulti kvieši pat līdz sešām tonnām no hektāra, savukārt Kurzemē agro kartupeļu ražība sasniegusi pat 50 tonnu no hektāra. Speciālisti uzsver, ka arī citas kultūras ir labi padevušās.
Šodien Saeimā notiks Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) Latvijas delegācijas organizēta starptautiska sanāksme, lai kopā ar to valstu parlamentārajām delegācijām un to locekļiem, kas balsoja pret Krievijas balsstiesību atjaunošanu EPPA, vienotos par kopīgu pozīciju un lemtu par tālāko rīcību EPPA.