“Galvu griešana ir Jaunās konservatīvās partijas DNS sastāvdaļa,” sacīja bijušais izglītības un zinātnes ministrs, “Vienotības” valdes loceklis Kārlis Šadurskis, runājot par lēmumu Latvijas Universitātes rektora amatā neapstiprināt ievēlēto Indriķi Muižnieku.
Latvijā 73% iedzīvotāju uzskata, ka prioritāri vairāk finansējuma jānovirza veselības aprūpes nodrošināšanai, šodien, prezentējot aptauju par Latvijas iedzīvotāju apmierinātību ar veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, sacīja pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
Pirmsslimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības stratēģija 2020.–2026. gadam paredz virkni dažādu risinājumu, tostarp pakāpenisku pāreju uz divu personu brigādēm, žurnālistus informēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule. Pēc viņas paustā, kaut arī nav noteikts konkrēts laika periods, līdz kuram varētu notikt pāreja uz divu personu brigādēm, ir pilnīgi skaidrs, ka piecu sešu gadu laikā tai būs jānotiek.
Jūlijā Latvijas rūpniecībā turpinājās zināma stagnācija un, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, ražošanas apjomi Latvijas apstrādes rūpniecībā palielinājās par 1,3% salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju. Vienlaikus enerģētikā un ieguves rūpniecībā izlaide jūlijā samazinājās par attiecīgi 6,2% un 14,9%, kā rezultātā ražošanas apjomi rūpniecībā kopumā saruka par 1,3%.
Tas ir klāt. Pat ja sirds 1. septembrī vairs neietrīcas, ieraugot pirmklasniekus, ir skaidrs, ka jauni mācību gadi sākas visa mūža garumā. Vienalga, vai tas saistīts ar sezonas sākumu mākslas institūcijās, ar jaunas pieredzes apgūšanu vai jaunu problēmu risināšanu. Paši alkdami būt atpazīstami pasaulē, mēs ne vienmēr izmantojam tepat Latvijā gūstamo pieredzi par citām nelielām nācijām.
Pēdējā laikā novērojama dažādu Latvijas valsts iestāžu visai haotiskā un nesaskaņotā pieeja diasporas un remigrantu izglītības jautājumiem, kas līdz ar 2018. gadā pieņemto Diasporas likumu uzliek tām pienākumu veikt dažādas, ar likuma izpildi saistītas, darbības. ”Uz galviņām” sadalītā atbildība nevieš skaidrību par plānoto pasākumu koordināciju, kas veidotu vienotu, visiem saprotamu nākotnes stratēģiju, neraugoties uz nesen darbu uzsākušās Diasporas konsultatīvās padomes daudzveidīgo sastāvu, tajā iekļaujot gan izglītības politikas veidotājus, gan izpildītājus.
Uz sarunu par mūsu dzīves aktualitātēm esam aicinājuši lielvārdieti Agri Liepiņu. “Neko dižu par sevi pateikt negribu. Gribu, lai mājās būtu mierīgi vakari ar sieviņu blakus pie televizora, lai klusumā varu palasīt Annas Brigaderes triloģiju un veldzēties viņas skanīgajā latviešu valodā, lai, lasot Anšlavu Eglīti, varu iejusties trīsdesmito gadu Rīgas mākslinieku bohēmā, lai varu padomāt par nepelnīti aizmirsto zemgaliešu pulka komandieri Jukumu Vācieti. Un vispār es gribu dzīvot latviskā Latvijā,” uzsākot sarunu, saka Agris Liepiņš.
Pagājušajā nedēļā Rīgas dome iepazīstināja plašāku sabiedrību ar ideju ieviest nodevu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu no viesiem, kas apmetas pilsētas naktsmītnēs. Nodevu plānots ieviest no 2021. gada 1. janvāra. Balstoties uz datiem par viesu skaitu naktsmītnēs, aptuvenie ieņēmumi varētu būt trīs miljoni eiro gadā.
Pirms nedēļas svinējām "Baltijas ceļa" trīsdesmitgadi, un vismaz man šķita, ka par godu šim pasākumam vajadzētu sarīkot ne tikai fotogrāfiju izstādi pie Brīvības pieminekļa, bet arī tik vērienīgu koncertu, kas spētu mūs vismaz atmiņās aizvest uz 1989. gada 23. augustu, kad visi bijām tik vienoti un sastājāmies teju 700 kilometru garā dzīvajā ķēdē, parādot pasaulei – jā, mēs varam!
Pirmā skolas diena šajos gados, protams, kļuvusi pavisam atšķirīga no Zinību svētkiem, kādi tie bija pirms gadiem 15–20, savukārt tad viss bija citādāk nekā pirms gadiem 80. Starp citu, 18. un 19. gadsimtā Latvijas teritorijā bērni skolā esot gājuši no Mārtiņiem līdz Lieldienām. Katrā ziņā, pirmā skolas diena noteikti ir viens no spilgtākajiem un satraucošākajiem iespaidiem teju ikviena cilvēka dzīvē. Kāda šī diena palikusi atmiņā tiem, kam skolas laiks jau īsāku vai ilgāku laiku ir aiz muguras?
Svarīgākais, kas jāņem vērā, izvēloties somu skolēnam, ir pievērst uzmanību, lai soma kopā ar saturu ievērojami nepārsniegtu 10% no bērna ķermeņa svara, būtu piekļauta bērna mugurkaulam un tai būtu papildu stiprinājumi krūšu kaula un iegurņa priekšpusē. Ignorējot šos nosacījumus, skolēns var saskarties ar muguras asimetriju, tāpēc interneta veikals “220.lv” sadarbībā ar fizioterapeiti Sintiju Priedi sniedz padomus, kā izvēlēties un pareizi nēsāt skolas somu.