“Skolu redzu kā vietu, kur bērni ne tikai iegūst zināšanas, atklāj savus talantus un iegūst no katra pedagoga personības, bet arī iepazīst īsto dzīvi – to, kas ir aiz klases sienām,” domās par jauno mācību gadu dalās privātās vidusskolas “Patnis” pedagogs ar desmit gadu pieredzi Kaspars Fogelis. Viņa darbs ar jauniešiem aizsācies jau ļoti sen – kā vadītājam vairākās nevalstiskajās organizācijās un kā dažādu izglītojošu piedzīvojumu nometņu organizatoram un vadītājam laikā, kad pats vēl bija jaunietis. Savā viedoklī Kaspars uzsver, skola kā sistēma ir diezgan atrauta no īstās un reālās dzīves, bieži vien ļoti izolēta no apkārtējās sabiedrības ar izveidotu mākslīgu atsevišķu sistēmu.

Ministru kabineta 20. augusta sēdes galvenā gaidītā intriga bija – vai citas koalīcijas partijas atbalstīs Jauno konservatīvo partiju (JKP) pārstāvošās izglītības ministres Ilgas Šuplinskas aicinājumu neapstiprināt Latvijas Universitātes rektora amatā Indriķi Muižnieku. Tomēr, atklāti sakot, vienīgais interesantais, kas ministru diskusijās par šo jautājumu notika, bija Šuplinskas partijas biedra, tieslietu ministra Jāņa Bordāna verbālais sniegums. Proti, aicinot atbalstīt Šuplinsku, Bordāns atgādināja, ka reiz jau valdība ir likusi šķēršļus ministram, kurš vēlējies īstenot reformas augstākās izglītības jomā, un tas bijis slikti. Kā atklājās, šis ministrs bijis Roberts Ķīlis. Ķīļa darbību ministra postenī var vērtēt dažādi, tomēr izgaršošanas vērta ir situācija, kad konservatīvais Bordāns apelē pie uzsvērti liberālā Ķīļa kā parauga. Gadās…

Jūlija sākumā sociālā platforma "Instagram" uzsāka eksperimentu, pie publicētajiem ierakstiem slēpjot saņemto "like" jeb "patīk" skaitu. Tests ieviests vairākās valstīs, tostarp arī Eiropā. Šāds lēmums pieņemts, lai mazinātu pastāvošo spriedzi atsevišķu lietotāju vidū. "Instagram" skolas "@igskolalv" dibinātāja, biznesa augstskolas "Turība" absolvente Santa Stivriņa uzsver, ka cilvēku vēlme tikt pamanītiem un uzslavētiem ir dabiska un sociālie tīkli ir viegls un ātrs veids, kā piepildīt šo vēlmi. Gadījumi, kad neizdodas sasniegt cerēto, mēdz beigties arī ar smagām sekām. Izteiktā riska grupā ir pusaudži - bijuši vairāki gadījumi, kad jaunieši mēģinājuši vai pat izdarījuši pašnāvības, jo saņēmuši pārāk maz "patīk". Negatīvu ietekmi uz nenobriedušām personībām var atstāt arī sociālajos tīklos redzamās "ideālās" dzīves, tāpēc eksperte pauž gandarījumu, ka šobrīd tendences mainās pretējā virzienā – sociālajos tīklos aizvien vairāk sākam atspoguļot ierakstus un fotogrāfijas, kas atbilst reālai un dabiskai ikdienas dzīvei.