Mārcis Bendiks. Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

Pagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "Norvik" "PNB Bankas" liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.

Lasīt vairāk...

Jānis Dimants. Ko metīsim ārā kā vecas grabažas?

Kultūras ministrs Nauris Puntulis kādā intervijā vēstīja: "Es vēlos attīstīt modernu nacionālismu." Gribēti vai tīri nejauši, bet sanācis kaut kas ļoti radniecisks ar jaunlatviešu centieniem. Neviļus nāk prātā, kā latviešu studentu grupa, kas 19. gadsimta 50. gados studēja vāciskajā Tērbatas universitātē un regulāri satikās "latviešu vakaros", saveidoja visaptverošas programmas ar mērķi ne vienkārši sekmēt latviešu pašapziņas celšanu, savas kultūras attīstību, bet modernas nācijas izveidi. Būt moderniem bijusi vajadzība toreiz, veidojot nacionālismu, un tagad N. Puntulis tak jau domājis, lai mēs nepazustu trauksmainajā globalizācijas pasaulē.

Lasīt vairāk...

Pāvils Brūvers. Piemiņas dienas augustā

11. augusts kalendārā atzīmēts kā Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena. Līdz šim gan bijis grūti pamanīt, ka kaut cik ievērojamā veidā sabiedrībā tā tiktu pieminēta. Šī diena izraudzīta sakarā ar Latvijas un Krievijas miera līguma parakstīšanu 1920. gada 11. augustā, kas tika uzskatīts par Brīvības cīņu noslēguma brīdi. Cerams, ka šai dienai tiks pievērsta lielāka uzmanība pēc gada, kad miera līguma parakstīšanai ar Krieviju apritēs 100 gadu. Šāds atgādinājums varētu būt noderīgs Latvijas un Krievijas attiecībām šodien.

Lasīt vairāk...

Aptauja Rīgā. Kur atrast papildu līdzekļus ieņēmumiem valsts budžetā?

Bijusī finanšu ministre, pašreizējā Saeimas opozīcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola televīzijas kanālā LNT prognozēja, ka valsts budžeta plānošana šoruden būs izšķiroša: "Šā gada rudens tiešām būs patiesības stunda jaunajai koalīcijai. Es neprognozēšu rezultātu, bet prognozēju, ka būs ļoti asa šķēpu laušana. Vajadzību budžetā vienmēr ir vairāk nekā iespēju, bet ļoti svarīgi, lai valdība spētu demonstrēt sevi kā komandu un vienoties par prioritātēm," norādīja politiķe, uzsverot, ka Latvijā vajadzētu ieviest sistēmu, kad minimālā alga ir saistīta ar vidējo algu. "Tas atbrīvotu mūs no katru gadu notiekošās šķēpu laušanas – pacelt minimālo algu vai ne." Kamēr gudras galvas plāno, tauta protestē. Valdībā nonākušie jaunie politiskie spēki vēlas pierādīt saviem vēlētājiem, ka pilda solījumus, kuri nav iespējami. Diemžēl tauta nav tik naiva un ir pesimistiskāk noskaņota nekā valdības pārstāvji.

Lasīt vairāk...

Pētījums: reģionu pilsētu iedzīvotājiem ir lielāki izdevumi par mājokli un pārtiku nekā rīdziniekiem

Lai gan Latvijas sabiedrībā iesakņojies uzskats, ka vislielākā dzīves dārdzība ir galvaspilsētā Rīgā, reģionu pilsētu iedzīvotājiem pārtikas un mājokļu izdevumu slogs attiecībā pret ienākumiem ir krietni lielāks nekā rīdziniekiem. Piemēram, rīdzinieku ģimenei mājokļa izdevumiem jāatvēl vidēji 10% no saviem ikmēneša ienākumiem, kamēr jēkabpiliešiem – 14,4%, liecina "Swedbank" Finanšu institūta veiktais pētījums. Rīga līdz ar Ventspili un Jelgavu ir trīs dzīvošanai izdevīgākās pilsētas, vērtējot mājokļa un pārtikas izmaksu īpatsvaru pret attiecīgās pilsētas vidējiem ienākumiem.

Lasīt vairāk...

Komentārs. Refleksija par piebarotajiem

Reiz politikas vecmeistars Jānis Jurkāns, runājot par lielajām cīņām publiskajā arēnā, ieteica ņemt vērā trīs galvenos iemeslus – naudu, varu un sievietes. Pieņemot, ka pēdējais varētu būt specifisks pašam klasiķim, pārējos divus esmu paturējusi prātā, mēģinot izprast patiesos traču un skandālu motīvus.

Lasīt vairāk...

Aptauja Stopiņos. Kā vērtējat iespējamo Ulbrokas novada izveidi?

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) jaunajā pašvaldību kartē piedāvā veidot arī Ulbrokas novadu, kurā ietilps Stopiņu, Garkalnes un Ropažu novads, kā arī Vangažu pilsēta, kas patlaban atrodas Inčukalna novadā. Sākotnēji Stopiņu un Ropažu novadu bija plānots apvienot ar Salaspils novadu, savukārt Garkalnes novadu bija iecerēts pievienot jaunajam Ādažu novadam, bet Vangažu pilsētu iekļaut Siguldas novadā. Pēc VARAM aplēsēm, jaunajā Ulbrokas novadā, kura administratīvais centrs plānots Ulbrokā, būs aptuveni 29 500 iedzīvotāju.

Lasīt vairāk...

Pētījums: 42,5% uzņēmēju finanšu pieejamību Latvijā vērtē negatīvi

Finanšu pieejamība Latvijā ir drīzāk slikta vai ļoti slikta – tā norāda 42,5% uzņēmēju. 39,1% norāda, ka situācija šajā jomā ir drīzāk laba vai ļoti laba, bet 18,3% atbild – grūti sniegt konkrētu vērtējumu, liecina Turības Biznesa indeksa dati. Kopumā uzņēmēji šim biznesa vidi ietekmējošam faktoram snieguši negatīvu vērtējumu (indekss -6,7).

Lasīt vairāk...

Students: Augstākā izglītība sniedz drošības sajūtu nākotnei

Eiropas Savienības izaugsmes un nodarbinātības programmas "Europa 2020" viens no stratēģiskajiem mērķiem izglītībā ir līdz 2020. gadam palielināt iedzīvotāju īpatsvaru ar iegūtu augstāko izglītību līdz 40%. Ekonomikas ministrijas ziņojumā prognozēts, ka līdz 2035. gadam darbaspēka pieprasījums turpinās pārkārtoties par labu speciālistiem ar augstāko izglītību.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei