Apdomājot trīs mākslas dzīves notikumus, ko no šīs vasaras bagātīgā piedāvājuma gribētos apmeklēt man pašai, ja neskaita grāmatu kaudzi uz galda lauku mājās, apstājos pie koncerta Cēsīs, operas izrādes Siguldā un teātra festivāla Valmierā, – tātad diezgan šaurā ģeogrāfiskā areālā, un tie nebūt nav vienīgie pasākumi, ko būtu vērts baudīt.
Sabiedrības diskusiju centrā ir nonācis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvātais administratīvi teritoriālās reformas (ATR) risinājums.* Tas paredz apjomīgāku un viendabīgāku pašvaldību izveidi un efektīvāku pārvaldību, kas ļaušot būtiski ietaupīt līdzekļus. Tomēr šis plāns nerisina galveno Latvijas attīstības problēmu – sociālekonomisko sarukšanu. Latvijā tā izpaužas ar panīkumu attālajos reģionos, ko galvaspilsētas izaugsme nespēj kompensēt.
Latvijā juristu pārprodukcijas šobrīd noteikti nav. Labi un kvalificēti juristi ir un būs nepieciešami vienmēr. Ja ielūkojamies, piemēram, Nodarbinātības valsts aģentūras mājas lapā, tad redzēsim, ka ir daudz vakanču, kas attiecas tieši uz juridiskajām profesijām, turklāt gan privātajā sektorā, gan valsts pārvaldē, piemēram, Latvijas Republikas Saeimā.
Nedēļu pēc jaunā Valsts prezidenta svētsvinīgajām runām, vīziju izklāstiem un krustu šķērsu sniegtajiem “izķidājumiem” informatīvajā telpā beidzot vajadzētu nākt apjausmai, kas ar mums notiek un kas notiks. Neba tikai padungosim: tik liktenim zināms, kas nākotnē būs…
Sociālajos tīklos jau kopš Jāņiem cilvēki dalās ar fotogrāfijām, kurās redzams sēņu guvums no meža veltēm. Visvairāk sēņotājiem ir izdevies savākt dzeltenās gailenes, taču grozos netrūkst arī pa kādai baraviciņai vai apšu kungam. Uztura speciālisti gaileni uzskata par vērtīgu sēni, kuras galvenā uzturvērtība ir lipīdi, nātrijs, kālijs, kalcijs un dzelzs, kā arī D vitamīns un B6 vitamīns. Gailenes saturot daudz cinka un vara, kas nepieciešami asinsrades nodrošināšanai organismā. Turklāt minerālvielas tajās labvēlīgi ietekmējot plaušu un smadzeņu darbību, stiprinot sirdi un redzi, kā arī uzlabojot ādas stāvokli. Vienā vārdā, veselības stiprināšanai noderēs ne tikai pastaiga pa priežu mežu, bet arī groziņā salasīto gaileņu mērcīte.
Neatceros vairs konkrēti, kura vēsturiska persona pirmoreiz publiski izteikusi šo aicinājumu, taču, pameklējot internetā, ikviens var noskaidrot, ka šis teiciens bijis zināms jau Senajā Romā. Cītīgāk pasekojot pēdējo nedēļu notikumiem mūsu valstī, to varētu pārfrāzēt: “Dodiet tautai stipro alkoholu un izpriecas…”
Nevienam nav noslēpums, ka savstarpējai saziņai mūsdienu jaunieši lieto dažādas aplikācijas un mobilās lietotnes. Tā ir viena no t.s. millenium paaudzes iezīmēm. Jaunieši, kuri šobrīd ir vecumā no 18 līdz 35 gadiem, daudz mācās, ir pieraduši iepirkties online vidē un nebaidās no Paypal un līdzīgām sistēmām.
Nesen publicēti reitinga rezultāti, kas nosaka labākos skolu kolektīvus pēc to skolēnu sasniegumiem mācību priekšmetu Valsts un atklātajās olimpiādēs, skolēnu valsts zinātniski pētniecisko darbu konferencē un valsts mēroga konkursos. Papildus tam pastāv arī skolu topi, kuros par pamatu tiek ņemti centralizēto eksāmenu rezultāti (audzēkņu iegūtais vidējais vērtējums). Reitingi var maldināt sabiedrību un skolas kvalitāte ir rādītājs, kas jāskata kompleksi.
Saprotams, ka skaitīt naudu cita kabatā nav korekti. Taču dažreiz tā ir tikai atruna. Lai novirzītu uzmanību un liktu pašam jautātājam tā kā kaunēties. Īpaši gan kaunēties nevajadzētu, ja tā “cita kabatā” skaitāmā nauda tomēr vismaz daļēji ir mūsu nauda. Un vēl – ja šī kabata piepildās ar naudu, ko citiem saņemt ļauts ļoti ierobežoti, un šos “citus” arī kaunina (un pamatoti) par daudzu cilvēku dzīvju izpostīšanu.
Šodien pirmo reizi iepazīstinām jūs ar tepat Pierīgā esošā Čiekurciema ļaudīm, kuri arī aktīvi interesējas par procesiem gan valstī, gan tepat – mūsu novados. Dažreiz jaunumu pasniegšanas veids televīzijā, internetā un citur ir tik sarežģīts, turklāt, kā mēs zinām – ne visam vajag ticēt. Tādēļ kaimiņi palaikam dodas ciemos pie Bundžu Jāņa, lai kopīgiem spēkiem noskaidrotu, kurai ziņai var ticēt, kur jāuzmanās un ko nepavisam nevajag ņemt galvā.
Premjera Kariņa paziņojumu par kariņu ar bāleliņiem – igauņiem – būs dzirdējuši visi. Lietišķie apstākļi ir tādi, ka mēs alkoholam akcīzi pielikām ar 1. martu, bet igauņi pēkšņi samazināja, un sākās reāla panika par Igaunijas pierobežā uzburbušajām “bordertaunām” un vienkāršībā skaisto biznesa modeli: tirgot “šmigu” dučiem, kastēm un pilniem bagāžniekiem, cik tik pierobežas bāleliņi un ieklīduši somu brālēniņi var iekraut.