Jaunais Valsts prezidents Egils Levits, uzņemoties amata pienākumus, pirmdien, 8. jūlijā, Saeimas ārkārtas sēdē nodeva svinīgo solījumu. Pēc tam Levits parakstīja svinīgo solījumu, kas tiks nodots glabāšanā Valsts arhīvā, un tika atskaņota Latvijas valsts himna. Prezidents pēc tam Saeimas deputātiem teica uzrunu.
2021.gadā visi topošie juristi, neatkarīgi no izvēlētās augstskolas, pirmo reizi kārtos vienoto juristu kvalifikācijas eksāmenu. Tie būs studenti, kuri sākuši studijas 2019. gada rudenī. Lai gan valda liela neziņa par to, kā eksāmens izpaudīsies, tam noteikti nevajadzētu atturēt jauniešus izvēlēties jurista profesiju. Studentiem, kuri ir atbildīgi apmeklējuši nodarbības un mācījušies, nebūs pamata satraukumam.
Rīga šobrīd nonākusi neparastā situācijā – pilsēta palikusi bez tās vadītāja. Uz vakanto krēslu pošas divi kandidāti – viens pārstāv koalīciju, otrs – opozīciju. Lai gan sākotnēji var šķist, ka balsojums par abiem kandidātiem būs izšķiršanās, vai domes vadība nonāks opozīcijas vai paliks līdzšinējās koalīcijas rokās, vai Rīgā notiks kardinālas pārmaiņas, patiesībā nopietnas izmaiņas pie esošā deputātu sastāva nav iespējamas, neatkarīgi no mēra uzvārda.
Daudz ir dzirdēts par sazvērestībām un ir pat tāds ironisks apzīmējums – sazvērestību teorijas. Vai tiešām jūs domājat, ka sazvērestības nekad nav notikušas? Teiksiet ir, bet tas bija sen un vairs nav taisnība.
Vidējā izglītībā ir visiem nepieciešamais minimums. Iespējams, daži to neizjūt uzreiz, bet agri vai vēlu pie šāda secinājuma būs jānonāk, stāsta Rīgas Tālmācības vidusskolas absolvente Liene Osipoviča. Viņa kopā ar citiem vidusskolu absolventiem jūnija nogalē saņēma atestātu par vidējās izglītības iegūšanu, taču Liene nav tipiska vidusskolniece – viņa ir trīs bērnu māmiņa, kura ikdienā darbojas kā tirdzniecības vadītāja un viņas ceļš līdz diplomam ilga 20 gadus.
No šīs nedēļas Latvijas Republikai ir jauns Valsts prezidents – Egils Levits. Valsts prezidenta amatā stājoties Levitam, beigsies līdzšinējās valsts pirmās amatpersonas – Raimonda Vējoņa – pilnvaras. Viņš pēc pilnvaru termiņa beigām plānojot atpūsties un veltīt laiku ģimenei, – tā informēja Valsts prezidenta kanceleja.
Katru gadu aptuveni 800 skolēnu ģimenes atgriežas uz dzīvi Latvijā. Tās bieži sastopas arī ar grūtībām iekļauties mācībās un saziņā ar apkārtējiem skolā, jo izglītības sistēma atšķiras no tās, kas bija mītnes zemē. Lai nodrošinātu saudzīgu pāreju uz jaunu izglītības sistēmu un neradītu psiholoģisku traumu, viens no iespējamiem risinājumiem varētu būt viena gada pārejas posms remigrējošo ģimeņu bērniem, kura laikā viņi skolā nesaņem vērtējumu.
Šobrīd sabiedrība un eksperti iedalījušies vairākās grupās – viena aktīvi atbalsta čeku loterijas ieviešanu, norādot uz tās pienesumu ēnu ekonomikas mazināšanai, kamēr citi pauž bažas, vai Valsts ieņēmumu dienests (VID) tādējādi necentīsies izsekot līdzi iedzīvotāju tēriņiem, salīdzinot tos ar ieņēmumiem. Čeku loterija kopumā ir atbalstāma ideja, taču par tās reālajiem rezultātiem varēsim spriest tikai rudenī.
Krietni sen prognozētais ir noticis – pagājušajā nedēļā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēteris Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne iesniedza atlūgumus. Dažādu aizkulišu manevru un cīņu ap FKTK un struktūras vadītājiem bijis daudz. Man pašam nācās uzklausīt tik dažādas neoficiālas versijas par Putniņa un Razānes saistību ar politekonomiskiem grupējumiem, ka šo versiju atšķirīgums netieši vedināja neticēt nevienai.
Ko nozīmē – palikt atmiņā? It kā ļoti vienkārši – kāds notikums, lieta vai cilvēks ik pa brīdim, noteiktos apstākļos vai tāpat vien uzplaiksnī mūsu domās. Starp citu – šī lieta, notikums vai cilvēks ne vienmēr bijis pozitīvs. Lai kā gribētos aizmirst – arī mūs pazemojuši, apmānījuši vai nomelnojuši cilvēki vai pašu rīcības brīdi pa brīdim ataust atmiņā.
Jūnijā Latvijā ir nedaudz samazinājusies patēriņu cenu inflācija, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūniju patēriņa cenas Latvijā augušas par 3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Tas ir lēnākais patēriņa cenu kāpums Latvijā pēdējo trīs mēnešu laikā, taču lielu pārsteigumu jūnija inflācijas rādītājos nav, un faktiski patēriņa cenu inflācija Latvijā nav būtiski mainījusies jau kopš pērnā gada rudens. Salīdzinājumā ar maiju lielākās cenu izmaiņas jūnijā notikušas sezonāla apģērba, apavu, dārzeņu, kā arī atsevišķu pakalpojumu cenu svārstību dēļ, taču turpmākajos mēnešos Latvijā gaidāmas netipiski lielas cenu izmaiņas.