29.martā Ropažu Kultūras un izglītības centrā notiek Ropažu un Garkalnes pārnovadu uzņēmēju diena "GaRo_ZA". Pasākuma ietvaros uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji un izglītības iestāžu profesionāļi diskutēs par tēmu “Uzņēmēju un izglītības iestāžu savstarpējā sadarbība”. To no plkst. 16.30 būs iespēja vērot tiešraidē.
Raksts top Teātra dienā, un tā ir svētku diena visiem tiem, kuri spēlē, iestudē un skatās. Tomēr divas dienas pirms Teātra dienas bija vēl kāds nozīmīgs datums. 25. marts iezīmē robežšķirtni, aiz kuras tieši pirms 70 gadiem masveidā tika aizlauzts katrā cilvēkā mītošais brīvības asns, salauzts pretošanās gars un drosme ne tikai runāt un rīkoties, bet arī domāt brīvi.
Ja pirms vairākām desmitgadēm karjeras uzsākšanai pietika vien ar skolas absolvēšanu, turklāt zināšanu dzīves ilgums bija mērāms desmitgadēs, tad mūsdienās šis princips ir būtiski mainījies. Zināšanu daudzums aug eksponenciāli, turklāt daudzās jomās zināšanu dzīves ilgums tagad ir mērāms mēnešos un gados.
Pirms gada, 1. aprīlī, stājās spēkā Sociālā uzņēmuma likums. Tā izstrāde un pieņemšana bija loģisks turpinājums sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas izveidei. Latvijā jau darbojās vairāki desmiti sociālās uzņēmējdarbības veicēju, gan kā komersanti, gan kā nevalstiskās organizācijas. Tāpat darbojās tādas sadarbības platformas kā Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija, kā arī tika uzsākta Eiropas Sociālā fonda projekta “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” īstenošana, lai paplašinātu atbalstu tieši sociālajiem uzņēmumiem.
Latvijā 75% iedzīvotāju sevi uzskata par inovatīviem, pavēstīja bankas "Citadele" korporatīvās komunikācijas un mārketinga vadītājs Āris Dreimanis, atsaucoties uz bankas veiktās aptaujas datiem.
Aizdevuma līgums, pakalpojuma līgums, piemēram, par mājokļa remontdarbiem, tehnikas, aprīkojuma vai tml. nomas līgums, vienošanās par uzturlīdzekļu maksājumiem u.tml. – visneaizsargātākie darījumi, ja tos noslēdz mājas kārtībā ar pašu sagatavotiem līgumiem vai, iespējams, tikai mutiski vienojoties.
No februāra beigām kapitālsabiedrības, kuras tiek vērtētas ar augstu riska pakāpi izmantošanai noziedzīgiem nolūkiem, saņēma paziņojumu no Uzņēmumu reģistra (UR) ar aicinājumu nekavējoties atklāt patiesos labuma guvējus. Pēc šī paziņojuma virkne uzņēmumu ir iesnieguši prasīto informāciju, un tas publiskajā telpā ļāvis parādīties arī dažādiem nepatīkamiem faktiem.
Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis, kurš maijā gaidāmajās vēlēšanās gatavojas kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, tiekoties ar vēlētājiem, izteicis apgalvojumu, ka latvieši lietuviešiem "nav brāļi, bet konkurenti daudzās jomās". Vēlāk teiktais tika precizēts: "Latvieši un igauņi mums, varētu domāt, visā pilnībā būtu brāļi, taču tā nav. Runājot par to pašu Latviju, ekonomikā tā ir viena no mūsu lielākajām konkurentēm." Piedaloties mediju konferencē Viļņā, "Rīgas Apriņķa Avīze" aptaujāja sastaptos žurnālistus par premjera izteikumiem.
Droši vien daudzi pamanīja šur un tur presē atreferēto bijušā ārlietu ministra Jāņa Jurkāna interviju Krievijas propagandas kanālam “RT” (“Russia Today”). Protams, nekas jauns nebija tas, ka politiķis un pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs 20 minūšu garajā raidījumā metās kritizēt Latvijas un ASV politiku un aizstāvēt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai gan arī par šiem viņa izteikumiem varētu rasties jautājumi.
1949.gada 25.marta deportācijas Latvijā komunistu režīmam bija vajadzīgas, lai apspiestu nacionāli domājošo inteliģenci, kā arī lai pakļautu Latvijas zemniecību, sadzenot to kolhozos. Šis komunistu saimniekošanas veids ļāva režīmam aplaupīt zemniekus, likvidējot viņu pašu saimniecības, kuras deva kaut nelielu, bet tomēr kādu ekonomisku neatkarību no režīma. Kolhozi izsūca cilvēkus ar vergu klaušām par nožēlojamu samaksu.
Latvijā 86% aptaujāto iedzīvotāju mobilās lietotnes izmanto katru dienu, liecina mobilo sakaru operatora "Tele2" un pētījuma aģentūras "Berg Research" aptauja par Latvijas iedzīvotāju mobilo lietotņu lietošanas tendencēm.