Šā gada maijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās starp Latvijas politisko pariju izvirzītajiem kandidātiem varētu būt liela konkurence, aģentūrai LETA sacīja politologs, sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" līdzīpašnieks Filips Rajevskis.
Šā gada 25. maijā Latvijā notiks kārtējās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un no Latvijas Eiroparlamentā būs jāievēl astoņi deputāti. Vairākas politiskās partijas un apvienības jau ir nosaukušas savus izvirzītos deputātu kandidātus.
Pērn vidējās darba algas izaugsme uzrādīja straujāko kāpumu pēdējo desmit gadu laikā. Vidējā bruto darba samaksa palielinājās par 8.4%, sasniedzot 1004 eiro. Salīdzinot ar 2000. gadu, kad vidējā bruto alga bija 213 eiro, pieaugums ir nepilnas piecas reizes. Algu pieaugumu pērn veicināja gan minimālās algas kāpums (no 380 eiro uz 430 eiro), gan darba ņēmējam labvēlīgā darba tirgus situācija.
Latvijas luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu dara bažīgu "kreisuļu" ideoloģijas iespiešanās sabiedrībā, kas zem cīņas par brīvībām saukļiem slēpjot agresiju un vēršanos pret individuālajām brīvībām.
Neesmu sajūsmināts par Egila Levita iespējamo kandidēšanu uz Valsts prezidenta posteni. Neesmu arī stingri pārliecināts, ka Raimonds Vējonis šajā postenī ir bijis nevēlams pārpratums. Tomēr Vējoņa histēriskais komentārs par Levitu pirms dažām dienām nepatīkami pārsteidza. Ieraugot virsrakstu “Vējonis: Deputātiem jāizvērtē, kas finansē Levita kampaņu”, cerēju, ka kolēģi žurnālisti kaut ko paspilgtinājuši. Izlasīju citātu – diemžēl nekas sagrozīts nav, tā viņš LTV raidījumā “De facto” 23. februārī tiešām teica.
Pērnais gads Latvijas ekonomikā noteikti ir bijis viens no visveiksmīgākajiem pēdējos 10 gados. Ar vairāk nekā 20% pieaugumu būvniecībā, strauji augošo IT un citu pakalpojumu eksportu, kā arī stabilo iekšējo patēriņu Latvijas IKP 2018. gada pēdējā ceturksnī audzis par 5,1% salīdzinājumā ar 2017. gada nogali, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.
Publiskajā telpā regulāri parādās dažādi raksti par skolēnu vērtēšanu, kurus ar interesi izlasu un lielākoties piekrītu tajos paustajam. Šoreiz vēlētos paust viedokli nevis par bezatzīmju vērtēšanu, bet par atzīmju izlikšanas kultūru pretstatā vidējās atzīmes diktatūrai.
Valdību veidojošās partijas apdomā iespēju nomainīt ilggadējo Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju Arni Cimdaru. Piemēram, partiju apvienība “Attīstībai/Par!” paziņojusi, ka rosinās Cimdara vietā izraudzīties jaunu vadītāju, kurš būtu nepolitisks profesionālis. Par šo “nepolitisko profesionāli” apvienība atzinusi saviem saimniekiem – algas maksātājiem – vienmēr klausīgo un čaklo Diānu Kurpnieci.
Pēdējā laikā izglītības politikas veidotāju sarunās, kā arī sabiedrībā un plašsaziņas līdzekļos izskan jautājums par pedagoga profesijas prestiža paaugstināšanu. Lai gan par profesijas prestižu pārsvarā tiek runāts tieši atalgojuma kontekstā, tas ir tikai viens no kritērijiem. Prestižu veido profesijas priekšvēsture, izglītība, kontroles pakāpe, sociālās drošības izjūta un, protams, arī atalgojums.
Jānis Iesalnieks šobrīd ir Saeimas deputāts, ievēlēts no Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»–«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK, taču var teikt, ka politikā viņš ir jau kopš 19 gadu vecuma, kad 2003. gadā kļuva par toreiz nacionālpatriotiskas jauniešu organizācijas, vēlāk partijas «Visu Latvijai!» biedru.
Nesen ietrāpījos kompānijā, kurā cilvēki cits caur citu sprieda – tūlīt, tūlīt temperatūra arī naktīs būs ap nulli, sals neatgriezīsies, katru nedēļas nogali varēs braukt uz lauku mājām, tā teikt, pašiverēt (lasi, izkustēties svaigā gaisā uz savas zemes). Savu zemi kā gadsimtiem veidojušos ideālu pieminēju arī savā iepriekšējā slejā, rakstot par vācbaltiešu kultūras artefaktiem mūsdienu Latvijas mākslā.