Krievija domā, ka ir politiskā kara stāvoklī ar Rietumiem un izmanto kara laika taktiku, nerēķinoties ar politiskajām sekām, šādu viedokli intervijā aģentūrai LETA pauda Prāgas Starptautisko attiecību institūta vecākais nerezidējošais pētnieks un Eiropas Universitātes Institūta pētnieks Marks Galeoti.
“Tas mantojums, ko atstājuši iepriekšējie, ir briesmīgs! Jā, mēs zinājām, ka nav labi, bet, ka tik traki, to gan nevarējām iedomāties!” – tādas vai līdzīgas izskan žēlabas no dažādu politisko krāsu ministru mutes. Netieši pasakot arī, sak, nu saprotiet taču paši, ka no priekšvēlēšanu leiputrijas solījumiem varēsim izpildīt nule komats cik tur... Jā, kā gan attaisnotos, ja nebūtu to slikto iepriekšējo?
Valdība ķērusies pie darba, un – kas to būtu domājis! – jaunpienācējiem atklājas visādi brīnumi, par ko kampaņas solījumu bārstīšanas laikā nevarēja pat iedomāties. Viena no biežāk dzirdamajām šausmenēm ir “kā tie vecie visu ir sačakarējuši, ārprāc, ārprāc!”.
Ja mēs gribam, lai jaunieši ikdienā izmanto iespējas, ko sniedz internets, – tai skaitā e-pakalpojumus – tas jāsāk mācīt jau no pirmās klases. To es secinu pēc pieredzes, strādājot ar sākumskolas skolēniem. Jo jaunākā vecumā sāk stundā izmantot interaktīvas lietas, jo vieglāk viņi to pieņem un pamazām uztver kā pašsaprotamu.
Maijā dosimies pie vēlēšanu urnām, lai ar savu balsi paziņotu, kādu Eiropas Savienību mēs vēlamies redzēt nākotnē. Kopš pēdējām Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2014.gadā Eiropas Savienība ir ievērojami mainījusies. Mūsu šodienas izaicinājumi un prioritātes vairs nav tās pašas, kuras definējām uz iepriekšējām vēlēšanām, un Eiropas lielie jautājumi ir aktuālāki kā jebkad agrāk. Tāpēc vēlos nedaudz parunāt par Eiropas Savienību un tās nākotni.
Starp jaunajiem, no citām tautām aizgūtajiem svētkiem, kas Latvijā pazīstami kļuva pēc valsts neatkarības atjaunošanas, ir arī visu mīlētāju svētki jeb Valentīndiena. Šie, tāpat kā daudzi citi svētki, mūsdienās ir stipri komercializēti un nereti vairāk liek domāt par nevajadzīgu nieku pārdošanu un pirkšanu nekā patiesu mīlestību.
Mitrie un vēsie laika apstākļi ziemas sezonā ik gadu veicina saslimstību ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām un gripu. Arī šī ziema nav izņēmums. Lai arī rudenī slimošana sākās salīdzinoši vēlāk nekā gadu iepriekš, šobrīd gripa un dažādas elpceļu infekcijas tikai pieņemas spēkā.
Februāra pirmajās desmit dienās, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn, četras reizes palielinājies to atlīdzību pieteikumu skaits, kas saistīti ar automašīnu bojājumiem nekvalitatīva ceļa seguma un bedru dēļ, liecina apdrošināšanas sabiedrības “Balta” dati. Lielākais skaits pieteikumu saņemts Rīgā.
Attīstoties mūsdienu tehnoloģijām un mākslīgajām intelektam, cilvēka darbs vienkāršās profesijās aizvien vairāk tiks automatizēts. Tas nozīmē, ka nākotnē izzudīs tās profesijas un darbi, ko var veikt bez vidējās izglītības. Tāpēc mums jau šodien jādomā par to, kā motivēt jauniešus mācīties un iegūt vidējo izglītību. Vienkāršo darbu darītāji kļūs aizvien nevajadzīgāki, tāpēc vidējā izglītība ir must have.
Pasaules diplomātijas praksē ir tāds paņēmiens kā “vēstnieka atsaukšana uz konsultācijām”. Tas nav nekas labs un norāda, ka attiecības starp valstīm ir ārkārtīgi saasinājušās un nav pat izslēgta – tfu, tfu, tfu! – kara iespēja. Tā, piemēram, daudzas Rietumvalstis savulaik atsauca vēstniekus no Krievijas saistībā ar karadarbību Ukrainā. Par niekiem neatsauc...
Eksporta izaugsmes palēnināšanos pērn varēja novērot gan preču, gan pakalpojumu pusē. Gada pēdējais mēnesis uzrādīja vienu no vājākajiem sniegumiem visa gada garumā. Gan preču, gan pakalpojumu eksportā decembrī iezīmējās mīnusi salīdzinājumā ar situāciju gadu iepriekš. Preču eksporta vērtība samazinājās par 1,3% (Centrālās statistikas pārvaldes dati), savukārt pakalpojumu eksports eiro izteiksmē saruka par 4,9% (Latvijas Bankas dati).