Lai gan mājdzīvnieki Latvijas mājsaimniecībās nav retums, joprojām nepieciešama iedzīvotāju izglītošana par dzīvnieku labturību. Tā liecina jaunākais "Baltic International Bank Latvijas barometra" pētījums, kurā tika noskaidrots sabiedrības viedoklis par dažādiem ar mājdzīvniekiem saistītiem jautājumiem. Savās atbildēs iedzīvotāji pauduši pozitīvu attieksmi pret mājdzīvniekiem, kā arī izskanējuši ieteikumi to labklājības un drošības uzlabošanai, jo pamesto dzīvnieku problēma valstī joprojām ir aktuāla.

Pagājušajā nedēļā Ministru kabineta pieņemtie "Grozījumi Iepakojuma likumā" paredz, ka no 2019. gada 1. janvāra plastmasas iepirkumu maisiņus veikalos vairs neizsniegs bez maksas. Ierobežojumi attieksies ne tikai uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem, bet uz visu veidu plastmasas maisiņiem neatkarīgi no to materiāla biezuma (izņemot ļoti plānos maisiņus, kuros higiēnas apsvērumu dēļ arī turpmāk varēs saiņot gaļu, zivis u.tml.). Likums paredz arī iepakotāju pienākumu tirdzniecības vietās aizvietot vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus ar iepakojumu no dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem.

Latvijas ekonomika sarūpējusi kārtējo ļoti pozitīvo pārsteigumu, un šī gada trešajā ceturksnī Latvijas IKP ir pieaudzis par 4,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētais pirmais IKP novērtējums. Tas ir pat nedaudz straujāk nekā gada pirmajā pusē, kad Latvijas ekonomika auga par 4,6%.

Nesen lasīju publikāciju par batrahofaunu Daugavpils novadā, un man kā nespeciālistam interesantākā sadaļa šķita vietējo iedzīvotāju teiktais pētniekiem. Izrādās, lai gan ļaudis dzīvo tiešā dažādu varžu un krupju tuvumā, vairākums ne tikai neatšķir sugas (es arī), bet neatpazīst šo radījumu izdotās skaņas. Proti, vietējie sarunās ar zinātniekiem apgalvoja, ka specifiskās skaņas rada (seko tātad varianti) karpas, ūdensputni, zemesvēži, ūdens sūknis un – khem! – purva velni.