Brīnišķīgais laiks svētdien cilvēku simtus vilināja uz Latvijas “ziemas galvaspilsētu” Siguldu. Gan izmēģināt slēpošanas trases, gan vienkārši izbaudīt ziemas atmosfēru pilsētā.
Šīs ziemas lielākais sals un dziļākais sniegs Latvijā gaidāms janvāra izskaņā un februārī, liecina ilgtermiņa prognozes.
Līdz 6.janvārim vēl ir iespēja apmeklēt Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņu Doma laukumā. Piektdien plkst. 18.00 uzstāsies grupa “MmD” (“Mazie meža dīvainīši”), bet sestdien plkst. 14.00 jautru atmosfēru tirdziņā nodrošinās folkloras kopa “Berendejka”, kura nodarbojas ar seno krievu tautas tradīciju un ieražu pētīšanu – tās repertuārā būs gan gadskārtu un ieražu dziesmas, gan arī rotaļas.
Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) par “Gada kukaini 2019” ir izvēlējusies malārijas odu (“Anopheles maculipennis”). Malārijas odi pazīstami visā pasaulē kā asinssūcēji un malārijas plazmodija pārnesēji cilvēkiem. Taču mazāk zināms, ka tie tāpat kā daudzi citi kukaiņi ir arī apputeksnētāji, savukārt kāpuri – ūdeņu attīrītāji. Pieaugušie odi ir barība sikspārņiem, savukārt kāpuri – zivīm, abiniekiem un ūdens bezmugurkaulniekiem.
Tuvākajā diennaktī daudzviet Latvijā - īpaši austrumu novados - turpināsies sniegputenis saistībā ar aizejošo ciklonu, bet piektdien Latviju sāks šķērsot jauna nokrišņu zona, prognozē sinoptiķi.
Gadu mijas pasākumi 11.novembra krastmalā un Vecpilsētā, pēc organizatoru aplēsēm, pulcējuši apmēram 50 000 rīdzinieku un pilsētas viesu, kuri kopā ar ģimenēm un draugiem sagaidīja Jauno gadu.
Aizejošais gads Latvijā kļuvis par sausāko meteoroloģisko novērojumu vēsturē, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Gada kopējais nokrišņu daudzums valstī vidēji ir aptuveni 475 milimetri - trešdaļu mazāks par ilggadējo vidējo lielumu un par 40% mazāks nekā 2017.gadā, kad tas sasniedza 810 milimetrus.
Pēdējo dienu laikā gaisa temperatūra aptuveni 25 kilometru augstumā virs Ziemeļpola paaugstinājusies no -76 līdz -13 grādiem, liecina Japānas Meteoroloģijas aģentūras operatīvie dati.
2019.gadā Latvijas debesīs būs iespējams novērot divus Mēness aptumsumus, Merkura pāriešanu Saules diskam, Saules sistēmas planētas un meteorus jeb krītošās zvaigznes. Nozīmīgākais notikums būs pilns Mēness aptumsums, kas visā Latvijā būs redzams 21. janvāra rīta stundās. Savukārt naktī no 16. uz 17. jūliju būs novērojams daļējs Mēness aptumsums, kura maksimālās fāzes brīdī vairāk nekā puse Mēness diska atradīsies Zemes ēnā.
Vairāki lasītāji, piemēram, Kitijas kundze no Ventspils un Mārtiņš Upītis no Carnikavas, iesaka mums pa brīdim ieskatīties senās pavārgrāmatās, kurās var atrast gluži autentiskas un multikulturālisma nepārsālītas latviešu virtuves gudrības.
Dziesmu svētku estrādes teritorijā Mežaparkā darbu atsācis Rīgas sniega parks, ko rīdzinieki jau aizvadītajos gados bija iecienījuši atpūtai svaigā gaisā. Neskatoties uz atkusni, parkā saražots pietiekami daudz sniega, lai svētkus un skolēnu brīvdienas pavadītu kopā ar ģimeni, baudot īstus ziemas priekus.