Trauksme – izplatītākie psihiskie traucējumi ^{Apriņķis.lv}

Lai gan sabiedrība kļūst aizvien atvērtāka sarunām par trauksmi, depresiju, izdegšanu un citām problēmām, grūtības palīdzības saņemšanā Latvijas iedzīvotājiem joprojām rada speciālistu trūkums, garās rindas, ierobežota pakalpojumu pieejamība... Tiesa, notiek arī pozitīvas pārmaiņas – attīstās dažādi palīdzības centri, tiek īstenoti pašvaldību un valsts atbalsta projekti. Šajā rakstā aplūkosim, cik pieejami mentālās veselības pakalpojumi ir Pierīgā un kāda situācija šajā jomā ir valstī kopumā.

Pirmais solis – pie ģimenes ārsta

Kā norāda Nacionālā psihiskās veselības centra psihiatre un Zinātniskā institūta psihiskās veselības jomā vadītāja Liene Sīle, informācija par rīcības plānu mentālās veselības sarežģījumu gadījumā pēdējo gadu laikā regulāri parādās mediju telpā. Cilvēkiem, kam radušies mentālās veselības traucējumi, sākotnēji ir jāvēršas pie sava ģimenes ārsta. Viņš izvērtēs situāciju un vajadzības gadījumā rekomendēs, pie kāda speciālista jāvēršas – psihologa, psihoterapeita vai psihiatra.

Ārsta izvēle – katra paša ziņā

Kļūstot pieauguši, mēs uzņemamies atbildību par savām ikdienas gaitām un pašu spēkiem risinām visus dzīves sarežģījumus. Tomēr, meklējot palīdzību psihiskās veselības jomā, ļoti nozīmīgs ir atbalsts, un Latvijā tas ir pieejams. “Salīdzinot ar daudzām Eiropas valstīm, mēs pat esam samērā privileģētā situācijā – saņemot nosūtījumu vai rekomendāciju, mums nav jāgaida rindā gadiem ilgi, lai tiktu pie sertificēta psihiatra,” uzsver Liene Sīle. “Nacionālajam psihiskās veselības centram ir ļoti laba sadarbība ar ģimenes ārstiem. Ir izveidots arī psihiatru dežūrtālrunis, uz kuru ģimenes ārsts var piezvanīt un pakonsultēties – teiksim, pie kura speciālista nosūtīt pacientu un kā sniegt viņam palīdzību jau pirms rindas sagaidīšanas.

Kad kļūst aktuāls jautājums par piemērotas ārstniecības iestādes atrašanu, to internetā var izdarīt tikpat vienkārši, kā sameklēt jebkuru pilsētu, lietu vai pakalpojumu. Taču daļa cilvēku ikdienā var stundām ilgi pētīt portālus un videorullīšus, bet, kad jāizdara kas produktīvs, pēkšņi internetā kļūst bezpalīdzīgi. Es kā speciāliste vienmēr iesaku izvēlēties savai dzīvesvietai tuvāko medicīnas iestādi – tas atvieglo gan nokļūšanu turp, gan turpmāko sadarbību ar speciālistu. Ierakstiet interneta meklētājā frāzi “valsts apmaksāts psihiatrs”, un jums būs iespēja iepazīties ar ārstniecības iestādēm un ārstu praksēm.

Tādā pašā veidā, meklējot informāciju internetā, var atrast arī sev tīkamāko speciālistu. Ir pat normatīvo aktu regulējums, kāda informācija katrai iestādei ir jāsniedz publiskajā vidē. Tāpat ikvienam ir tiesības izvēlēties – saņemt valsts apmaksātu pakalpojumu vai vērsties pie privāti praktizējoša psihiatra. Tā ir brīva, personiska izvēle. Rīgā un tās apkaimē dzīvo gandrīz miljons cilvēku, un mēs redzam, ka pacienti pie mums ierodas no visas Pierīgas. Esam vienojušies ar Nacionālo veselības dienestu arī par mobilo komandu izbraukumiem gadījumos, kad Nacionālajā psihiskās veselības centrā reģistrēts pacients fiziski nevar ierasties, piemēram, kustību traucējumu vai smagu psihisku simptomu dēļ. Šādos gadījumos mūsu speciālisti drīkst doties pie pacienta līdz pat 60 kilometru attālumā no Rīgas. Darbojas arī vienotais reģistrācijas un informācijas tālrunis, uz kuru var piezvanīt un pierakstīties uz konsultāciju.”

Veselības ministrija norāda, ka informāciju par speciālistu konsultācijām un ārstniecības iestādēm, kur tās ir pieejamas, var noskaidrot, zvanot uz Nacionālā veselības dienesta informatīvo tālruni 80001234 vai rakstot uz e-pasta adresi Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.. Savukārt informācija par psihiatru kabinetiem ir pieejama tīmekļvietnē www.vmnvd.gov.lv.

Rindas nerada lielas problēmas

Daudzi cilvēki, kas meklējuši palīdzību pie ārstiem, bieži ir saskārušies ar to, ka pēc nosūtījuma saņemšanas jāgaida garās rindās, lai tiktu pie speciālista. Dažādās medicīnas jomās Latvijā tas ilgst vairākus mēnešus, pusgadu un pat vēl ilgāk.

“Es pilnīgi saprotu cilvēku bažas, un tieši tāpēc jau sākumā uzsvēru, ka psihiatrija un mentālās veselības aprūpe Latvijā ir privileģēta nozare,” satrauktos prātus mierina Liene Sīle. “Psihiatri tiešām ir pieejami katram, kurš to vēlas, bet ir ļoti svarīgi arī apzināties, ka ārsts psihiatrs nav nepieciešams ikdienas problēmu un romantisko pārdzīvojumu risināšanai. Mēs patiesi lepojamies, ka spējam šo līmeni saglabāt un pat turpinām to attīstīt. No šā gada novembra sāksim pacientu triāžu [šķirošanu, – red.] ar mākslīgā intelekta palīdzību. Tas nozīmē, ka akūtie pacienti pie speciālista nonāks 24 stundu laikā. Vienīgais, kas cilvēkam būs jādara pašam, – jāaizpilda īsa anketa, pēc kurā sniegtajiem datiem tiks izvērtēts pacienta stāvoklis un atbilstoši klīniskajām vajadzībām nozīmēta vizīte pie speciālista.

Lielai daļai pacientu vizīte nav nepieciešama uzreiz – tās ir plānveida konsultācijas, kurām gaidīšanas laiks nepārsniedz trīs mēnešus. Svarīgi saprast, ka ikviens pacients tiek pie sertificēta, kvalificēta psihiatra, un šeit speciālistus neizvēlas pēc vārda vai uzvārda. Nereti cilvēki, izlasot rakstus žurnālos un portālos vai redzot kādu ārstu televīzijā, vēlas pierakstīties tieši pie viņa. Tā, protams, ir katra paša izvēle – gaidīt vai ne, lai tiktu pie iecerētā daktera. Mūsu sistēma nodrošina, ka palīdzība tiek sniegta profesionāli un savlaicīgi.

Īpašs atbalsts paredzēts grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā – šīm pacientēm darbojas tā sauktais “zaļais koridors”, līdz ar to rindā vispār nav jāgaida. Šādos gadījumos uzreiz tiek panākta vienošanās ar psihiatru un māsu un palīdzība tiek sniegta pēc iespējas ātrāk – gan dienas stacionārā, gan psihiatra kabinetā. Statistika rāda, ka vidēji gada laikā mēs tajā pašā dienā sniedzam ambulatoras konsultācijas apmēram 90 pacientiem, kuri pie mums vērsušies pēc palīdzības akūtas nepieciešamības dēļ.

Mēs ļoti rūpīgi izvērtējam katra cilvēka vajadzības. Jāuzsver, ka psihoterapeita un psihologa konsultācija pati par sevi nav neatliekama medicīniska palīdzība. Ja ir nepieciešama krīzes intervence, tā tiek nodrošināta pēc medicīniskām indikācijām – ārsta nozīmējuma ietvaros, multiprofesionālas komandas sastāvā, stacionārā vai dienas stacionārā. Arī šie pakalpojumi ir valsts apmaksāti, taču tos paredzēts sniegt tikai gadījumos, kad pastāv medicīniska, nevis vienkārši psiholoģiskas labbūtības nepieciešamība.”

Jautājot par rindām uz valsts apmaksātu konsultāciju pie psihologiem un psihiatriem Pierīgā, Rīgā un valstī kopumā, Veselības ministrija sniedza šādus datus:

Pieejams arī psihoemocionāls atbalsts

Nereti cilvēki, tostarp bērni un pusaudži, nonāk krīzes situācijās, kuru risināšanai nav nepieciešama psihiatra, bet drīzāk psihologa vai psihoterapeita palīdzība. Taču bieži vien cilvēkam liekas, ka vajag tūlīt un tagad. Šādām situācijām paredzēts valsts izveidotais atbalsta tālrunis 116123. Padomu un palīdzību no speciālista var saņemt arī klātienes tikšanās laikā, iepriekš pierakstoties uz valsts apmaksātu psihologa vai psihoterapeita konsultāciju. Zvanot uz tālruņa numuru 116123, var saņemt tūlītēju psihoemocionālu palīdzību krīzes situācijā. Visbiežāk zvana cilvēki, kam nepieciešams padoms saistībā ar sarežģījumiem ģimenes attiecībās, emocionālo vardarbību un vientulību, kā arī finansiālo neaizsargātību. Nacionālais veselības dienests vēsta, ka šā gada pirmajos sešos mēnešos speciālisti pa šo valsts apmaksāto tālruni ir snieguši nepilnus sešus tūkstošus konsultāciju, pērn visa gada ietvaros – deviņus tūkstošus.

Pusaudži, kas nonākuši krīzes situācijā, var saņemt padomu, zvanot arī uz tālruņa numuru 25737363. Pagājušajā gadā sniegts vairāk nekā 3400 konsultāciju, lielākoties saistībā ar sūdzībām par trauksmi un dažādām savstarpējo attiecību problēmām.

Nacionālais veselības dienests arī norāda: ja pusaudžiem un jauniešiem konstatēti smagāki psihiskās veselības un uzvedības traucējumi, savlaicīgas palīdzības saņemšanai tiek nodrošināta valsts apmaksāta programma depresijas, pašnāvības risku mazināšanai, kas ilgst trīs mēnešus. Tās ietvaros pusaudži un jaunieši vecumā no 11 līdz 18 gadiem var saņemt:

• pirmreizējo konsultāciju, kuras laikā veic veselības stāvokļa izvērtējumu un nosaka speciālistu (psihologu, psihiatru), kuru turpmāk nepieciešams iesaistīt veselības uzraudzībā;
• individuāli sagatavotu ārstēšanas programmu – piemēram, vizītes pie klīniskā psihologa, bērnu un pusaudžu psihoterapeita konsultācijas, vajadzības gadījumā iesaistot arī vecākus;
• programmas noslēgumā – atkārtotu veselības stāvokļa izvērtēšanu un rekomendācijas turpmākajai ārstēšanai vai rehabilitācijai.

Pērn šī pakalpojuma ietvaros sniegts vairāk nekā 40 000 konsultāciju. Valsts apmaksātu palīdzību programmas ietvaros nodrošina Bērnu un pusaudžu resursu centrs.

Psihologu un psihoterapeitu konsultācijas

Latvijā ir pieejami arī citi atbalsta mehānismi mentālās veselības uzlabošanai. Nacionālais veselības dienests informē, ka pacientiem ar depresiju un citām diagnozēm tiek nodrošinātas valsts apmaksātas psiholoģiskās palīdzības konsultācijas, lai risinātu ar stresu saistītus, neirotiskā spektra un ēšanas traucējumus. Tās sniedz klīniskie un veselības psihologi, tostarp speciālisti ar tālākizglītību psihoterapijā. Šogad vidēji mēnesī sniegtas vairāk nekā 2500 psiholoģiskā atbalsta speciālistu konsultācijas.

Nosūtījumu uz konsultācijām var izsniegt ģimenes ārsts vai psihiatrs (bērniem – bērnu psihiatrs), izvērtējot pacienta sūdzības un vadoties pēc nozares speciālistu izstrādātā algoritma. Konsultācijas (līdz desmit valsts apmaksātām konsultācijām) speciālisti var nodrošināt klātienē, ārstniecības iestādes telpās vai attālināti, izmantojot kādu no tiešsaistes platformām. Informācija par visām ārstniecības iestādēm, kas sniedz valsts apmaksātas konsultācijas, ir pieejama Nacionālā veselības dienesta uzturētā vietnē www.rindapiearsta.lv. Plašāka informācija par pakalpojumiem mentālās veselības atbalstam pieejama, zvanot uz Nacionālā veselības dienesta klientu apkalpošanas centra informatīvo tālruni 80001234 vai rakstot uz e-pasta adresi Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..

Nacionālais veselības dienests uzsver: lai gan daudzi mēdz domāt, ka problēma nav īpaši nozīmīga un viņi mēģinās saviem spēkiem tikt galā, tā nav pareiza rīcība, – jebkura problēma vai pārdzīvojums, kas ilgstoši nedod mieru un ietekmē emocionālo labsajūtu, ir pietiekams iemesls, lai vērstos pēc palīdzības pie speciālistiem.

Dažkārt cilvēkiem var rasties neskaidrības, pie kā ar savām problēmām labāk vērsties – psihologa, psihoterapeita vai psihiatra. Nacionālā psihiskās veselības centra psihiatre Liene Sīle norāda: “Vispirms jāņem vērā, ka jebkurš psihologs nav medicīnas nozares pārstāvis. Tā ir cita veida izglītība un cita pieeja, kas vērsta uz psiholoģisku palīdzību, nevis ārstniecību. Tajā pašā laikā psihoterapijas metodes medicīnā šobrīd tiek arvien vairāk strukturētas un standartizētas. Ir ieviests ārstniecības atbalsta personas statuss, tādēļ tie psihologi un psihoterapeiti, kas strādā multiprofesionālās komandās kopā ar ārstiem, noteikti iekļaujas arī medicīnas sistēmā. Savukārt tie speciālisti, kas darbojas individuāli – sniedz privātas konsultācijas, vada atbalsta grupas, izstrādā un attīsta dažādas programmas –, veic ļoti nozīmīgu darbu sabiedrības izglītošanā un labsajūtas veicināšanā. Tas ir liels ieguvums, taču šādam pakalpojumam nav nepieciešams noteikt medicīniskas indikācijas.

Valsts apmaksāta palīdzība tiek nodrošināta tad, ja pastāv medicīniska nepieciešamība, tātad gadījumos, kad cilvēks pats vairs nespēj tikt galā ar problēmu, ir klīniski diagnosticējami simptomi, ietekmēta funkcionēšana. Ja runājam par psihologa apmeklējumu, es to ieteiktu ikvienam, kurš izjūt emocionālu diskomfortu, nespēj veidot stabilas attiecības vai nokļuvis sarežģītā dzīves situācijā. Tas ir ieguldījums pašam sevī. Sabiedrībā valda mīts, ka vizīte pie psihologa maksā dārgi, bet ir vērts kritiski pārdomāt, no kā katrs var atteikties, lai ieguldītu savā personības izaugsmē, jo tas noteikti atmaksāsies ilgtermiņā.

Kopējā valsts medicīnas sistēma risina tās problēmas, kurām ir skaidras medicīniskas indikācijas. Tādēļ, lai saņemtu valsts apmaksātas konsultācijas, nepieciešams psihiatra vai ģimenes ārsta nosūtījums – tas paredz iespēju saņemt līdz desmit valsts apmaksātām vizītēm pie Nacionālā psihiskās veselības centra speciālistiem. Pirms dusmoties uz valsti par to, ka no valsts līdzekļiem netiek segta vizīte pie psihologa, lai tiktu skaidrībā ar kādu dzīves problēmu, vērts padomāt – iespējams, šī speciālista apmeklējums būs viena no vērtīgākajām investīcijām pašam sevī.

Savukārt smagākās krīzes situācijās – depresijas, trauksmes vai citu klīniski diagnosticējamu psihisku traucējumu gadījumā – prioritāte tiek dota valsts psiholoģiskajām intervencēm kombinācijā ar medikamentozo ārstēšanu psihiatra uzraudzībā. Šādas psihoterapeitiskas metodes mēs nodrošinām arī mūsu centrā valsts apmaksātu programmu ietvaros – gan stacionārā, gan dienas stacionārā, gan ambulatori.”

Digitālais laikmets rada jaunas iespējas

Kādreiz medicīnas pakalpojumu pieejamība bija atkarīga no cilvēka dzīvesvietas, tādēļ tiem, kas dzīvoja tālāk no lielākām pilsētām, nereti bija grūti tikt pie vajadzīgajiem ārstiem, jo uz vietas šo speciālistu nebija. Pat Pierīgā situācija bija ļoti atšķirīga. Pilnībā šī problēma nav atrisināta joprojām, tomēr vismaz dažās jomās tehnoloģiju izaugsme un digitalizācija spēj nodrošināt līdzvērtīgus pakalpojumus neatkarīgi no cilvēka dzīvesvietas.

“Patlaban, digitālajā laikmetā, mēs esam vienlīdzīgākā situācijā nekā jebkad agrāk,” piekrīt Liene Sīle. “Vēlos pastāstīt par projektu, kas pie mums darbojas jau desmit mēnešus, – attālināto digitālo psihoterapiju. Tā ir valsts apmaksāta un profesionāli supervizēta programma, kas pieejama visā Latvijā neatkarīgi no dzīvesvietas. Pacients var iziet šo psihoterapijas kursu un saņemt palīdzību, piemēram, trauksmes vai depresijas gadījumā. Trauksme ir visizplatītākie psihiskie traucējumi pasaulē, bet depresijas simptomi bieži vien agrīni paliek neatpazīti.

Lai saņemtu šo pakalpojumu, nepieciešams tikai ģimenes ārsta nosūtījums un zvans uz Nacionālo psihiskās veselības centru. Pēc tam valsts apmaksātu digitālo psihoterapiju var uzsākt jebkur – Ķekavā, Mārupē vai Varakļānos –, jo ģeogrāfisku ierobežojumu nav, nepieciešams tikai interneta pieslēgums.

Mēs zinām, ka trauksme un depresija ir nopietni medicīniski stāvokļi, kurus nepieciešams ārstēt. Tomēr reizēm cilvēki drīzāk vēlas risināt sociālus vai attiecību jautājumus, un šādos gadījumos ne vienmēr ir vajadzīga tik augsti kvalificēta medicīniska palīdzība. Savukārt jautājums par to, vai cilvēks vēlas tikties ar speciālistu klātienē vai attālināti, ir paša pacienta izvēle – kas viņam šķiet ērtāk un piemērotāk.”

Mentālās veselības uzraudzība – labā līmenī

Reizēm cilvēkiem šķiet, ka viņu problēmas ir vairāk neiroloģiska rakstura – piemēram, nervu tiki jeb nekontrolējamas, ātras kustības vai skaņas, kas atkārtojas, vai arī nepārejošs nogurums, neizskaidrojamas galvassāpes, muguras sāpes un līdzīgi veselības traucējumi. “Tādos brīžos daudzi izlemj vērsties pie neirologa,” apstiprina Liene Sīle. “Neirologs var uzsākt psihofarmakoloģisko terapiju, un tādā situācijā paies mēnesis vai divi, pirms cilvēks tiks pie psihiatra. Tāpat viņš var izrakstīt nosūtījumu uz minēto digitālo psihoterapijas programmu. Tiesa, lai pacients saņemtu nosūtījumu uz valsts apmaksātām desmit konsultācijām Nacionālajā psihiskās veselības centrā, nepieciešams psihiatra vai ģimenes ārsta nosūtījums U27 formā.

Kopumā varu teikt, ka rūpes par mentālo veselību Latvijā un arī Pierīgā tiek nodrošinātas adekvāti un nepieciešamajā apjomā. Tiesa, ir arī daži caurumi deķī, piemēram, iniciatīvu strādāt valsts sektorā psihologi un psihoterapeiti izrāda gausi. Runājot par psihologiem, jāsaka – valsts sektorā visu laiku ir brīvas vakances. Darba pietiek, un psihologa atalgojums valsts struktūrās ir ļoti salīdzināms ar ārsta algu. Tāpēc galvenais jautājums paliek – kurā vietā mēs paši izvēlamies strādāt un kādu ceļu ejam. Tomēr, zinot globālo un sociālekonomisko situāciju, mēs nevaram turpināt celt atalgojumu kādai atsevišķai cilvēku grupai – medicīnas sistēmai ir jābūt ar samērīgiem noteikumiem visiem kolēģiem. Redzot, ka ir daudz pacientu ar ēšanas vai pat smagiem personības traucējumiem, mēs ļoti vēlētos, lai kolēģi no privātā sektora pārnāk uz valsts sektoru un mēs varētu sadarboties.

Turpretī, runājot par psihiatru pieejamību, varu visus nomierināt – ja ģimenes ārsts ir izsniedzis pacientam nosūtījumu, kā arī sazinājies ar saviem kolēģiem psihiatriem, nebūs problēmu nodrošināt pakalpojumus. Turklāt mums psihiatrijā ir ļoti labi attīstīts māsu darbs, Latvijā izveidoti arī pirmie palīdzības punkti cilvēkiem ar mentālās veselības problēmām, līdz ar to nokļūt pie psihiatra nav problēmu. Novembrī, kad darbu uzsāks jaunā triāžas sistēma, gaidīšanas laiks kļūs vēl īsāks.”

Nobeigumā var piebilst, ka valsts apmaksā arī attālinātas speciālistu, tostarp psihiatru, konsultācijas. To apliecina arī Veselības ministrija. Ja ārsts atzīst šādu nepieciešamību un ārstniecības iestāde to var tehniski nodrošināt, ārstam ir iespēja sniegt pacientam konsultācijas ne tikai klātienē, bet arī attālināti – kādā no tiešsaistes platformām. Attālinātu konsultāciju nodrošināšana noteiktos gadījumos uzlabo aprūpes kvalitāti, piemēram, ja nepieciešama bieža pacienta uzraudzība, konsultēšana, atgriezeniskās saites saņemšana. Šādi tiek uzlabota arī pieejamība, īpaši, ja pacients dzīvo tālu, viņam ir kustību vai pārvietošanās traucējumi vai citi veselības un dzīves apstākļi, kas rada apgrūtinājumu. Par attālinātu konsultāciju netiek iekasēts arī pacienta līdzmaksājums.

Par publikācijas saturu atbild laikraksta "Rīgas Apriņķa Avīze" redakcija.
#SIF_MAF2025