Aizvadītajā gadā Latvijas enerģētikas nozare sasniedza sava veida briedumu, kad patērētāju izdevumus par elektrību vai dabasgāzi galvenokārt ietekmēja globāli atvērtā tirgus procesi, nevis vietējā tirgus regulējuma vai infrastruktūras izmaiņas.
Gada pirmajā dienā kā aktualitāti iezīmējām vēl arvien bieži sastopamo jaunas, skaistas dzīves sākšanu, kas Vecgada mielasta un šampanieša iespaidā šķiet gandrīz ar roku aizsniedzama. Rezultātā bieži vien dzimst pilnīgi nereālas ieceres.
Aizvadītā gada nogale mūs ir lutinājusi ar daudzām brīvdienām un garu svētku svinēšanu, tādēļ pirmās jaunā gada dienas lielai daļai sabiedrības paiet, lēnām atgūstoties no svētkiem ar tiem raksturīgo laiskumu un pārēšanos.
Gada beigas un sākums ir labs laiks, lai saliktu pa plauktiņiem to, kas bijis, turklāt, tā kā Latvija pagājušogad pārkāpa simtgades slieksni, vēl jo vairāk ir vērts saprast, ko esam paveikuši teicami, kas netika izdarīts tā, kā varbūt tam vajadzēja būt. Aizvadītais gads, vismaz kultūras jomā, mūs iepriecināja un, cerams, patīkami pārsteidza ar vairākiem krāšņiem pasākumiem.
Lasot latviešu patriotu rakstus bieži vai nu jālasa kādas no dzīves atrautas teorijas, vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti “pēc noklusējuma” mums automātiski pienākas tas un tas, tiek piesauktas dažādas konvencijas un pat ANO dokumenti.
Jau izsenis skolās lielākais skolēnu klupšanas akmens bijuši eksaktie un dabas zinību priekšmeti. Diemžēl šāda tendence saglabājas gadu no gada. Domāju, ka tās ir sekas prasību samazināšanai – skolā strādāju no laikiem, kad absolvēt varēja arī tad, kad pilnīgi visas atzīmes priekšmetos bija nesekmīgas. Līdz ar to ir situācija, kad neviens vairs nemācās konkrētus priekšmetus, jo gluži vienkārši bez tiem var iztikt.
Dati par apstrādes rūpniecības ražošanas apjomu kāpumu novembrī 3,3% apmērā apstiprina, ka 2018. gads bijis mērenas izaugsmes gads. Spriežot pēc 11 mēnešu datiem, ražošanas apjomu izaugsme 2018. gadā bijusi ap 3-3,5% apmērā.
Svētki un garākas brīvdienas veicinājušas uzņemt vairāk, smagāku un kalorijām bagātāku ēdienu nekā ierasts, bieži vien lietoti arī gāzētie dzērieni un alkohols, kas radījuši papildu slodzi organismam. No vienas puses, organisms ir gudrs un pats sāk atjaunoties, no otras puses, zinot dažus paņēmienus, šos procesus var paātrināt un atvieglot.
Latvijā daudzas jomas nav sakārtotas, un tieši šeit būs darbs mums – jaunajiem juristiem. Tikai jāatceras – jābūt drosmīgiem un spējīgiem paust savu viedokli! Ja spēsim paust viedokli, tad tiksim sadzirdēti. Izvēloties jurista profesiju, jāapzinās, ka turpmāk cilvēki pie tevis vērsīsies pēc palīdzības, tāpēc jāspēj uzņemties atbildību par savām atbildēm. Izvēlētā profesija iet roku rokā ar misijas apziņu un nepārtrauktu sevis pilnveidošanu.
Nereti viena no mūsu Jaunā gada apņemšanām ir sākt veselīgāk ēst, vairāk sportot, mācīties gatavot. Bieži gan tas izdodas vien īsu brīdi un tad lēnām pazūd. Kāpēc tas tā notiek un kā Jaunā gada apņemšanos pārvērst par veselīgu ieradumu?
Apkopojot datus par lasītāju vidū populārākajām publikācijām portālā “Apriņķis.lv” aizvadītā gada otrajā pusgadā, var secināt, ka vienlīdz lielu interesi raisījušas gan aktuālās norises un atpūtas iespējas Pierīgas novados, gan vērtējumi un viedokļi par visas valsts mērogā notiekošo.