Reiz dzīvojis svēts vīrs, vientuļnieks, pie kura nākuši daudz apmeklētāju. Viņš aizvien spējis dot gudrus padomus, palīdzēt atrisināt sarežģītas dzīves situācijas, ienest mierinājumu bēdās. Noteiktās dienas stundās viņš lūdzis Dievu, un tad neviens viņu nedrīkstējis traucēt. Arī kaķis, kurš viņu šad un tad šādos brīžos patraucējis, ticis piesiets pie pagalma vidū iedzīta mietiņa. Ar laiku vientuļniekam uzradušies mācekļi, kas viņu vērojuši, klausījušies viņa vārdos un centušies visu labi iegaumēt. Kad vientuļnieks nomiris, viņa mantojuma sargiem viens no galvenajiem problēmu jautājumiem izvērties par kaķi: kādas sugas kaķim jābūt, pie kāda mietiņa un cik garā saitē tas jāpiesien, lai svētā vīra atstātais mantojums tiktu precīzi ievērots.