Trešdien, 11. maijā, lai atstātu vēstījumus nākamajām paaudzēm, topošās “Orkla Biscuit Production” ražotnes pamatos tika ierakta īpaša kapsula. Jaunā, vairāk nekā 30 000 m2 plašā ražotne ar 13 ražošanas līnijām specializēsies cepumu un vafeļu ražošanā, un būs lielākā šāda veida ražotne Ziemeļvalstīs un Baltijā.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits trešdien ar “BezRindas.lv” valdes priekšsēdētāju Gati Sprūdu pārrunāja sagatavošanos vienotās sabiedriskā transporta biļešu sistēmas ieviešanai no tirgotāja puses. VSIA “Autotransporta direkcija” gatavojas vienotās biļešu noliktavas informācijas sistēmas ieviešanai, un “BezRindas.lv” ir viens no biļešu tirdzniecības partneriem, kam jaunā sistēma ir nodota testēšanai, norāda Satiksmes ministrijā.
Sestdien, 14.maijā, uz starptautiskās Muzeju nakts norisēm aicina arī Jūrmalas muzeji. Ar koncertiem, īsfilmu seansiem un leļļu teātri, radošām darbnīcām un izstādēm apmeklētājus sagaidīs Jūrmalas muzejs, Aspazijas māja, Jūrmalas Brīvdabas muzejs, Bulduru Izstāžu nams un Raiņa un Aspazijas vasarnīca, informēja valstspilsētas administrācijā.
Skolotāji Latvijā ir patiesi savas profesijas patrioti, tomēr viņi nejūt, ka strādātu sabiedrībā novērtētā un labi apmaksātā profesijā, rāda izglītības uzņēmuma “Lielvārds” veiktais pētījums “Skolotāju balss”. Katrs trešais skolotājs (33%) vienmēr vai bieži darbā jūtas demotivēts, un 27% aptaujāto jūt pesimismu, domājot par nākotni skolotāja profesijā.
Dita Lūriņa ir Nacionālā teātra aktrise kopš 2000. gada, un beidzamajos gados viņa pievērsusies arī režijai. Nerimstošs radošais process ved daudzos dažādos žanros un māksliniecisku izpausmju meklējumos. Dramatiskas un komiskas lomas, muzikāli iestudējumi un projekti gan teātrī, gan ārpus tā, vairākas soloprogrammas, sadarbība ar Latvijas komponistiem, pieskaršanās dzejas teātrim, valstiski nozīmīgu ceremoniju vadīšana un drosmīga iepazīšanās ar alternatīvās mākslas pasauli.
Saeimas Ārlietu komisija trešdien lēma virzīt izskatīšanai Saeimā likumprojektu, kas paredz apturēt Latvijas un Krievijas divpusējā līguma darbību attiecībā uz memoriālajām būvēm un pieminekļiem.
Arī turpmākajos mēnešos gada inflācija turpinās pieaugumu un patēriņa cenu pieauguma bremzēšanos varētu sagaidīt tikai gada otrajā pusē, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
Viesmīlības nozares īpatsvars Latvijas tautsaimniecībā divu Covid-19 pandēmiju laikā ir samazinājies no 2% līdz 1%, liecina Latvijas Restorānu biedrības (LRB) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) apkopotā statistika.
2022.gada martā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,95 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 37,3 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 31,4 %, bet importa vērtība par 42,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati. Martā Latvija eksportēja preces 1,75 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 2,2 miljardiem eiro.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir bīstamāks par 20.gadsimta diktatoriem Hitleru un Staļinu, uzskata Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.
Tiesībsargs saņēmis atbildes no visām Latvijas pašvaldībām attiecībā par mājokļu pielāgošanu cilvēkiem ar invaliditāti. Tiesa, vairākas pašvaldības atbildes sniedza tikai pēc atkārtotiem uzaicinājumiem. Kopumā tiesībsargs secina, ka Latvijas pašvaldībās nav vienota risinājuma mājokļa pielāgošanai iedzīvotājiem ar invaliditāti. 23 no 43 pašvaldībām ir normatīvais regulējums, kas attiecas uz mājokļu pielāgošanu personu ar invaliditāti vajadzībām, 18 pašvaldībām nav regulējuma, un divas pašvaldības pašlaik šādu regulējumu izstrādā.
Aizvadītās diennakts laikā Latvijā veikts 3721 Covid-19 izmeklējums un reģistrēti 346 jauni inficēšanās gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati. No inficētajiem 88 cilvēki bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši un 258 vakcinēti.
Par uzvarētāju metu konkursā vienai no centrālajām Siguldas pilsētas atpūtas vietām – Raiņa parkam – atzīts SIA “ALPS ainavu darbnīca”, SIA “Fixman” un Elizabetes Melbārzdes piedāvātais mets, kas piedāvā arhitektoniskos un ilgtspējīgus vides risinājumus balstītus Raiņa un Aspazijas daiļrades tēlos un pretmetos.
Baltijas valstu iedzīvotāji uzskata, ka, salīdzinot ar citu valstu iedzīvotājiem, viņi vairāk rūpējas par apkārtējās vides saglabāšanu. Vietējo uzņēmumu un valdības ieguldījums šajā jomā visās Baltijas valstīs tiek uzskatīts par mazāku nekā personīgais ieguldījums, liecina informācijas un konsultāciju uzņēmuma “Kantar” pētījums. Kopumā ražotāju un pakalpojumu sniedzēju zaļā domāšana vissvarīgākā ir lietuviešiem.
