Ko darīt, lai nešķiroto atkritumu būtu mazāk
- Autors: Ģirts Kondrāts
- Komentāri
Statistika ir bezkaislīga: viens Latvijas galvaspilsētas iedzīvotājs gadā saražo apmēram 320 kilogramu atkritumu. Te ir runa tikai par sadzīves atkritumiem, jo ir arī tādi, kas rodas ražošanā; daļa no tiem pieskaitāmi bīstamajiem atkritumiem, jo var nodarīt neatgriezenisku ļaunumu videi – piesārņot augsni un ūdeņus.
Ko dod atkritumu šķirošana
- Autors: Ģirts Kondrāts
- Komentāri
Nevajag klausīties baumās, ka visi šķirotie atkritumi tik un tā nonāk atkritumu poligonā un no šķirošanas nav nekādas jēgas. Atkritumu apsaimniekotāji gan atzīst, ka reizēm vienā mašīnā nonāk tiklab papīra, kā plastmasu konteineru saturs, taču, nonācis galapunktā, tas atkal tiek rūpīgi pāršķirots. Taču nekad kopā ar stikla, papīra vai plastmasu konteineru saturu netiek jaukti nešķirotie atkritumi.
Ķekavas "Miesnieki" zaudē Baltijas Top regbija līgas pirmajā spēlē
- Publicēts Sports
- Autors: Apriņķis.lv
- Komentāri
Baltijas Top līgas čempionātu Ķekavas regbija klubs "Miesnieki" nedēļas nogalē iesācis ar pamatīgu zaudējumu 5:46 izbraukumā pret pagājušā gada čempioniem Šauļu komandu “Vairas/Kalvis”. Vienīgā piezemējuma autors un spēles labākais spēlētājs viesu rindās bija Elmārs Šefanovskis.
Biotopi ap mums. Vai protam tos apsaimniekot?
- Autors: Una Griškeviča
- Komentāri
Ikdienā staigājot gar upi vai ezeru, pa mežu, pļavu vai kāpu, mēs droši vien neaizdomājamies, ka tas ir biotops, turklāt bieži vien – aizsargājams. Arī Pierīgā tādu netrūkst, piemēram, dabas parkā "Piejūra", kas atrodas triju pašvaldību – Rīgas, Carnikavas un Saulkrastu – teritorijā.
Roku rokā Carnikavā: pašvaldība un dabas aizsardzība
- Autors: Agita Latkovska
- Komentāri
Latvija ir bagāta ar īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī citiem īpašas nozīmes objektiem un aizsargājamiem dabas parkiem, pret kuriem nepieciešams izturēties sevišķi saudzīgi. Viens no tādiem ir dabas parks "Piejūra", kas izveidots 1962. gadā, lai saglabātu reti sastopamus piejūras biotopus Vidzemes piekrastē. Parka 4315 hektāri aptver piejūras robežu Rīgas, Carnikavas un Saulkrastu novados.
Infrastruktūras projekti dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai Carnikavas novadā
- Autors: Agita Latkovska
- Komentāri
Gan Rīgas, gan Carnikavas pašvaldībā plānoti krasta kāpu stabilizācijas un erozijas ierobežošanas pasākumi, stāsta biedrības "Baltijas krasti" projektu vadītāja Agnese Jeņina. Rīgā šie darbi paredzēti Mangaļsalā no Daugavas ietekas līdz Vecāķu pludmalei, bet Carnikavas pašvaldībā – Garciema pludmalē pie Eimuru kanāla un citviet Carnikavas novada piekrastē.
Ilgtspējīgas attīstības līkloči II
- Autors: Arnis Švānfelds
- Komentāri
Saimniekošana uz sava zemes gabala – vai tas būtu mazs piemājas pleķītis vai lielāka lauku saimniecība – nenovēršami liek nonākt pie izvēles. Savu vērtējumu sniedz dabas eksperti, kuri saimnieko laukos un no pašu pieredzes var pastāstīt, ko nozīmē izvēlēties saimniekošanas modeli.
Ilgtspējīgas attīstības līkloči I
- Autors: Arnis Švānfelds
- Komentāri
Izdzirdot vārdu salikumu "ilgtspējīga attīstība", vienmēr savās domās nākas nobremzēt un mēģināt saprast, kas ar to īsti domāts. Jautāta, vai gadījumā ilgtspējīga attīstība nav vienkārši modes termins, kuram, kā smejies, pašam var aptrūkties ilgtspējas, Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētāja Inga Račinska manas aizdomas apstiprina.
Salas pagastā rudens atnākšanu atzīmēs ar Sīpolu svētkiem
- Autors: Apriņķis.lv
- Komentāri
Atzīmējot vasaras beigas un rudens atnākšanu, 26. augustā plkst. 12.00 Babītes novada kultūrizglītības centra filiāles “Vietvalži” skvērā tiks svinēti pirmie Salas pagasta Sīpolu svētki, kuros varēs baudīt teātra izrādes, mūziku, piedalīties Sīpolu kapāšanas čempionātā un citās aktivitātēs.
"Ancers": Saimnieciskās darbības atsākšana pēc ĀCM ir atkarīga no gribasspēka un resursiem
Jebkura cūkkopības uzņēmuma saimnieciskās darbības atsākšana pēc Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojuma ir atkarīga no gribasspēka un iespējas nodrošināt saimnieciskās darbības veikšanai visus nepieciešamos resursus, tostarp finanšu, aģentūrai LETA norādīja cūkkopības uzņēmuma "Ancers", kura fermas pērn skāra ĀCM un tajās nācās likvidēt visu cūku ganāmpulku, valdes loceklis Raimonds Kalvāns.
Vairāk...
- Autors: Apriņķis.lv
- Komentāri
- Publicēts Sports
- Autors: Apriņķis.lv
- Komentāri
- Publicēts Ekonomika
- Autors: Apriņķis.lv
- Komentāri
- Publicēts Atpūta
- Autors: Apriņķis.lv
- Komentāri
Foto: Sužos no kaķu audzētājas izņem briesmīgos apstākļos turētus 45 kaķus
Sestdien Valsts policija saņēma informāciju no iedzīvotājiem par iespējamiem dzīvnieku labturības noteikumu pārkāpumiem Garkalnes novada Sužos. Pēc informācijas saņemšanas notikuma vietā nekavējoties ieradās Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Brasas iecirkņa policisti, kuri pārliecinājās, ka pamestā dārza teritorijā atrodas būri ar vairākiem desmitiem kaķu, tostarp arī šķirnes kaķiem.
Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļā pavēstīja, ka dzīvnieki bija turēti nepiemērotos apstākļos – šauros būros, kuros pat nebija paklāju vai pakaišu. Dzīvniekiem nebija pietiekami daudz ūdens un barības. Daudzi dzīvnieki bija novārguši.
Policisti pieaicināja dzīvnieku patversmes "Ulubele" darbiniekus, kuri izņēma kaķus un nogādāja patversmē. Uzreiz tika izņemts 41 kaķis, kuri atradās būros. Ņemot vērā, ka vairāki dzīvnieki bija izkļuvuši no būriem, patversmes darbinieki izlika slazdus. Kopumā ir izņemti un drošībā nogādāti 45 kaķi.
Valsts policija ir noskaidrojusi, ka kaķu saimniece ir 1961. gadā dzimusi sieviete, kura kaķus audzējusi pavairošanas nolūkā, lai vēlāk tos pārdotu. Policisti ir ieguvuši informāciju, ka Sužos kaķi turēti kopš šā gada 15. augusta. Pirms tam sieviete dzīvniekus turējusi dzīvoklī Dreiliņos, taču šo mājokli namu apsaimniekotājs licis sievietei pamest. Iepriekš sieviete nodarbojusies ar kaķu pārdošanas biznesu, un viņai jau iepriekš Rīgas Domes administratīvā komisija bija piemērojusi sodu par dzīvnieku turēšanas un labturības prasību pārkāpšanu.
Saistībā ar notikušo Valsts policija pret sievieti ir uzsākusi administratīvo lietvedību pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106. panta – par dzīvnieku turēšanas un labturības noteikumu pārkāpšanu. Par šādu pārkāpumu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz 350 eiro, bet juridiskajām personām – no 15 līdz 700 eiro, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas vai ja to dēļ nodarīts fizisks vai materiāls zaudējums, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 15 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 700 līdz 1400 eiro, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.
Lietas materiāli pēc piekritības tiks nosūtīti Pārtikas un veterinārajam dienestam lēmuma pieņemšanai.
Valsts policija izsaka pateicību iedzīvotājiem, kuri ziņoja par briesmīgos apstākļos turētajiem dzīvniekiem. Likumsargi arī aicina, redzot, ka mājdzīvnieki vai mājlopi netiek pienācīgi aprūpēti, vai pat tiem tiek darīts pāri, nekavējoties informēt Pārtikas un veterināro dienestu vai arī policiju, zvanot pa tālruņa numuru 110.
Kleistos pasniedz Latvijas Jātnieku federācijas kausus iejādē
Sporta centrā “Kleisti” 18. augustā notika starptautiskās neklātienes sacensības “FEI World Dressage Challenge”, bet 19. augustā – Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) kausa izcīņas trešā, izšķirošā, posma sacensības iejādē.
Pierīgas un Rīgas iedzīvotājiem piegādās 400 000 "Ikea" katalogu
Sākusies pirmā latviešu valodā izdotā "Ikea" kataloga izplatīšana Latvijas iedzīvotājiem. Katalogs, kas ir “mājokļa labiekārtošanas un interjera dizaina iedvesmas avots” teju 300 lappušu biezumā, divu nedēļu laikā tiks piegādāts vairāk nekā 400 tūkstošos mājokļu Rīgā un Pierīgā.
Foto: Mākoņu ainavas
Kaut arī zaļajās pļavās pamazām ieplūst rudens smaržas, Vijas Vāveres fotogrāfijās vēl jūtama vasarīga lietus tuvošanās un silti saules stari – gan pie jūras, gan pastaigā pa pļavām un laukiem izdevies notvert neatkārtojamas mākoņu ainavas.