Menu

 

Nedēļas nogalē reģistrēts 441 Covid-19 inficēšanās gadījums, augstākā saslimstība Latvijā – četros Pierīgas novados

Pēdējo triju dienu laikā Latvijā veikti 4252 Covid-19 izmeklējumi un reģistrēts 441 jauns inficēšanās gadījums jeb vidēji 147 gadījumi dienā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati. No inficētajiem 217 cilvēki bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši un 224 vakcinēti.

Lasīt vairāk...

"Saulkrastu kokteili" malko Točs un Fokerots, kā arī Brailko un Konstantinova

  • Publicēts Sports

Sestdien neilgi pirms pusnakts Saulkrastu Jūras parka laukumos noskaidroti Latvijas pludmales volejbola čempionāta “Depo” otrā posma – leģendārā turnīra "Saulkrastu kokteilis" – uzvarētāji. Par čempioniem kļuva Edgars Točs un Kristians Fokerots, kuri finālā trijos setos pārspēja pieredzējušos Aleksandru Samoilovu un Jāni Šmēdiņu. Pirmo reizi Saulkrastos spēlēja arī dāmas, un par pirmajām uzvarētājām kļuva Varvara Brailko un Deniela Konstantinova.

Lasīt vairāk...

Aptauja Saulkrastos. Vai atbalstāt pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu pārtikas produktiem?

Lauksaimnieki vienbalsīgi pieprasa valdībai pazemināt PVN likmi visai pārtikai no 21% līdz 5%, pamatojot šo prasību ar to, ka vairumā Eiropas Savienības dalībvalstu tā ir samazināta. Tikai četras valstis, tostarp Latvija, to nedara. Lauksaimnieki uzsver, ka Latvijā PVN likme pārtikas precēm ir viena no augstākajām ES, tāpat kā Bulgārijā, Dānijā, Igaunijā un Lietuvā. Salīdzinājumam: Vācijā PVN likme ir 7%, Luksemburgā – 3%. Atbildot uz argumentu, ka PVN likmes samazināšana negatīvi ietekmēs ieņēmumus valsts budžetā, lauksaimnieki uzsver, ka tos kompensēs kopējais preču cenu pieaugums un attiecīgi ienākumi valsts budžetā arī pie 5% likmes.

Lasīt vairāk...

Kas garšīgāks – izzūdošais lucītis vai invazīvais jūrasgrundulis? (nobeigums)

Apaļais jūrasgrundulis ir invazīva suga, kas ienākusi Baltijas jūrā ar kuģu balasta ūdeņiem. Tā ir 15–25 centimetrus gara zivs, kas viegli adaptējas, ātri vairojas un izplatās Baltijas jūras reģionā, konkurējot ar vietējām sugām. Neskatoties uz eksotisko izskatu – jūrasgrundulim ir milzu galva –, zivs ir garda un viegli pagatavojama. Pasaules Dabas fonds uzskata, ka tās izmantošana pārtikā varētu līdzēt Baltijas jūras piekrastes ekosistēmai. Arī “Zivju gids” iesaka: “Ēdiet uz veselību! Apaļo jūrasgrunduli var lietot uzturā, ja tas nozvejots ar jebkuru stacionāro zvejas rīku Baltijas jūras piekrastē.”

Lasīt vairāk...

Kas garšīgāks – izzūdošais lucītis vai invazīvais jūrasgrundulis? (1.daļa)

Latvijas piekrastnieku kulinārajā mantojumā godavieta savulaik bija arī lucītim, kuram nu rīko Luču svētkus un kura cena brīvdabas gadatirgos vasaras pilnbriedā pieaugusi aritmētiskā progresijā. Kad lucīši iet mazumā, to vieta tukša nevar palikt, un nu arvien biežāk zvejnieki un zivju tirgotāji atpūtniekiem piejūras ciemos piedāvā apaļos jūrasgrunduļus, kas gan ir invazīva suga, tomēr arī šīs zivis saimnieces jau ir iemanījušās gana labi pagatavot. Jautājums paliek atklāts: ko darīt, ja tradicionālās zivis izzūd, bet vēlme galdā celt jūras veltes saglabājas?!

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.