2024.gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada 4.ceturkni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 7,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būvniecības produkcija samazinājās ēku būvniecībā – par 24,8 % un specializētajos būvdarbos – par 3,2 %. Inženierbūvniecībā bija kāpums par 6,4 %.
2025.gada janvārī, salīdzinot ar 2024.gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 3,0 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis šogad janvāra beigās bija 5,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) publiskotā informācija.
Kosmētikas ražotāja AS "Madara Cosmetics" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 21,5 miljoni eiro, kas ir par 11% vairāk nekā 2023.gadā, savukārt šogad apgrozījuma pieaugums plānots par vismaz 10%, teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".
Baltijas valstis svētdienas pēcpusdienā sekmīgi pabeidza sprieguma regulēšanas un sinhronizācijas testus un pieslēdzās Eiropas vienotajam energotīklam, preses konferencē svētdien paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
Līdz dienas vidum Baltijas valstu atslēgšanās no Krievijas elektrotīkla Latvijā nav radījusi elektroapgādes problēmas.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) par galvenajiem gada uzdevumiem satiksmes ministram Kasparam Briškenam (P) izvirzījusi konkrētu uzdevumu izpildi noteiktos termiņos ministrijas pārziņā esošās infrastruktūras attīstībai - dzelzceļam, ostām, lidostai un elektronisko sakaru tīkliem, izriet no premjeres ieraksta tviterī.
2024.gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, piena pārstrādes uzņēmumos saražotā piena produkcija pārdošanai palielinājās par 9,3 tūkstošiem tonnu jeb 6,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.
8.–9.februārī Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam, kura ģenerācija ir trīs reizes lielāka par Krievijas energosistēmu. Šis ir vērienīgākais energoneatkarības un reģiona drošības projekts, ko kopīgi īsteno Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas no Eiropas vienotā tīkla puses. Baltijas valstis, kas ieguldījušas lielu darbu piecpadsmit gadu garumā, lai viss noritētu sekmīgi, ir gatavas pievienoties Eiropas energosistēmai, nodrošinot stabilu elektroapgādes sistēmas darbību.
Iedzīvotāji, kuri patlaban īrē pašvaldības dzīvojamo telpu, šīs telpas varēs iegūt īpašumā. Šādu iespēju paredz Saeimā ceturtdien galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā”.
Saeima ceturtdien Latvijas Bankas prezidenta amatā atkārtoti ievēlēja Mārtiņu Kazāku. Par M.Kazāku balsoja 67 deputāti, pret – 18, bet atturējās četri deputāti, informēja Saeimas preses dienests.