Pašvaldību likumā noteikts, ka iedzīvotāju padome ir brīvprātīga iedzīvotāju konsultatīva institūcija, lai nodrošinātu vietējo kopienu iedzīvotāju interešu pārstāvību un pašvaldības teritorijas attīstību. Pēc administratīvi teritoriālās reformas šādu padomju nozīme pieaug, jo iedzīvotāji vēlas ciešāku saikni ar vietvaru.
Ceturtdaļa Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka pēdējā gada laikā nav izlasījuši nevienu grāmatu, liecina iniciatīvas "#laikslasīt" un pētījumu aģentūras "Norstat" veiktā aptauja. Kā galveno šķērsli vairums aptaujāto - 56% - min laika trūkumu. Lai atgādinātu, ka lasīšana ir prieks, un iedrošinātu atrast laiku kaut vai vienai lappusei dienā, uzsākta iniciatīva "#laikslasīt", kurai pievienoties aicināts ikviens, kurš lasa vai vēl tikai vēlas sākt lasīt ikdienā, informē iniciatīvas pārstāvji.
Militārais konflikts starp Izraēlu un Irānu, kas aizsākās 13.jūnijā, cilvēkiem Latvijā ģeogrāfiskā attāluma dēļ var likties nebūtisks. Tomēr tajā ir virkne aspektu, kas skar arī mūsu reģionu.
Mūsdienās aizvien vairāk runājam par ilgtspējīgu dzīvesveidu un atbildīgu resursu izmantošanu. Nereti šķiet, ka lielas pārmaiņas var panākt tikai ar vērienīgām reformām vai dārgiem tehnoloģiskiem risinājumiem, taču patiesībā mazas, pārdomātas ikdienas iniciatīvas var veidot ļoti būtisku ietekmi – īpaši tad, ja tās iedzīvina šīs vērtības un ilgtspējīgus paradumus jau no mazotnes. Tieši izglītības iestādēs bērni apgūst pirmos ieradumus un izpratni par vidi. Un pirmsskola ir lieliska vieta, kur iepazīties ar tādām praktiskām tēmām kā atkritumu šķirošana, resursu taupīga izmantošana un dabas procesu izzināšana.
Kā mūsdienu pasaulē, kur strauji attīstās tehnoloģijas un globālās vērtības nereti aizēno nacionālo identitāti, jaunieši izprot mīlestību pret savu dzimteni?
Ilgtspēja, videi draudzīgi paradumi un atkritumu šķirošana pēdējos gados kļuvuši par neatņemamu sabiedrības dienaskārtības daļu. Tomēr ir kāda sabiedrības grupa, kuru paradumi gandrīz vienmēr tiek saistīti ar piesārņojumu, – smēķētāji. Visbiežāk runa ir par kaitējumu veselībai, taču ne mazāk būtisks ir ārējais piesārņojums: cigaretes nebeidzas ar dūmiem, jo izsmēķi turpina kaitēt videi vēl ilgi pēc tam, kad cigarete nodzēsta. “Latvijas Zaļais punkts” aicina uz jautājumu “Vai smēķētājs var būt vides draugs?” skatīties nevis caur perfekcionisma, bet gan atbildīgas attieksmes prizmu.
Vairāk nekā 90% pirmsskolas vecuma bērnu ikdienā izmanto digitālās ierīces, bet trešdaļa vecāku neizmanto nekādu satura uzraudzību. Šādu tendenci atklāj “Tet” un Latvijas Drošāka interneta centra veiktā vecāku aptauja par digitālās vides ietekmi uz pirmsskolas vecuma bērniem, informē “Tet”.
Latvijas 20. gadsimta vēsture dažādu konstitucionālo tiesību speciālistiem var kalpot par lielisku "spēļu laukumu", jo tajā atrodami gan dažādu monarhiju paveidi, gan demokrātija, autokrātija un diktatūras. Šeit vēlos ieskicēt trīs ar mūsu valstiskumu saistītus būtiskus momentus, šogad pusapaļu gadadienu vaininiekus: Satversmes sapulces sasaukšana un miera līgums ar Padomju Krieviju 1920. gadā, Latvijas aneksija un inkorporēšana Padomju Savienības sastāvā 1940. gadā un lēmums atjaunot valsts neatkarību 1990. gadā.
Saldus Medicīnas centra rehabilitācijas un fizikālās terapijas ārsts Vjačeslavs Černišovs pirms sarunas brīdina: viņa pieredze un pārliecība par veselīgām vecumdienām, iespējams, brīžiem nesaskanēs ar oficiālām nostādnēm un vadlīnijām.
Kā liecina pētījuma centra “SKDS” veiktā aptauja, Latvijas iedzīvotāji ārsta profesiju vērtē kā prestižāko. Savukārt ārstu aptauja uzrāda, ka paši ārsti savas profesijas prestižu vērtējuši daudz pieticīgāk, tomēr augstāk nekā tādā pašā aptaujā pirms četriem gadiem. Aptauja “Ārsta profesija šodienas Latvijā” veikta, gatavojoties 10.Latvijas Ārstu kongresam, lai noskaidrotu sabiedrības un ārstu viedokli par dažādiem ar veselības aprūpi saistītiem būtiskiem jautājumiem un tiek prezentēta 12.jūnijā kongresa laikā, informē Latvijas Ārstu biedrībā (LĀB).
Valdis Stepāns 2011. gada 29. martā kopā ar vēl vairākiem darba meklētājiem no Latvijas devās uz Angliju. Pirmās dienas tika pavadītas visai lielā neskaidrībā, jo solītā dzīvesvieta un darbs nākamajā dienā izpalika, tomēr, pateicoties vietējo iedzīvotāju izpalīdzīgumam, darbu Valdis atrada. Šodien, atskatoties uz grūto sākumu, viņš neko nenožēlo. Svaigo salātu pārstrādes uzņēmumā latvietis nostrādāja četrpadsmit gadus, kuru laikā tika novērtēts un vairākkārt paaugstināts amatā. Un tikai uzņēmuma reorganizācijas dēļ pirms vairākiem mēnešiem Valdis nolēma atgriezties dzimtenē. Lēmumu Valdis nepieņēma viens. Smaidot viņš saka: aizbraucu viens, bet atgriežamies divatā. Viens no prombūtnes lielākajiem ieguvumiem ir slovākietes Petras satikšana un abu vienprātība par kopīgu nākotni. Viņa līgava Petra nu cenšas iedzīvoties Latvijā.