Naktī uz 29.jūliju Latviju skāra novērojumu vēsturē intensīvākās lietavas un spēcīgākā vasaras vētra, secinājis Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC).
Šīs nedēļas sākuma spēcīgā vētra un lietusgāzes ir nodarījušas būtiskus bojājumus dabas tūrisma infrastruktūrai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, un visvairāk skartas teritorijas Pierīgā un Vidzemē. Tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicina pašlaik izvairīties no dabas taku apmeklējuma.
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) šī gada pirmajā pusē reģistrējusi vairāk nekā sešsimt jaunu dižkoku, un līdz ar to pirmo reizi Latvijā oficiāli uzskaitīto dižkoku skaits ir pārsniedzis 15 tūkstošus. Lielākā daļa no tiem ir ozoli, liepas un priedes, taču dabas daudzveidībai tikpat svarīgi ir arī citu sugu dižkoki – vīksnas, vītoli, oši, kadiķi un citi.
Kopš 2009. gada slēgtajā Rīgas–Ērgļu dzelzceļa līnijā atdzimušas divas stacijas ēkas – viena Ērgļos, otra Suntažos. Pirmajā ierīkots tūrisma centrs un restorāns, otrajā jau gadu darbojas viesnīca. Un tas, kā izrādās, bijis veiksmīgs solis.
Pļavā pie Zvārtes ieža 2.augustā plkst.19.00-21.00 otro reizi norisināsies Sienāžu un siseņu dziesmu svētki, kuros varēs ne vien ieklausīties daudzbalsīgā kora skaņās, bet mācīties tās atpazīt, pamanīt dabā pašus sisinātājus un mācīties tos atpazīt, informē Gaujas Nacionālā parka Dabas centrā.
Jau piekto gadu, turpinot aizsākto tradīciju – svinēt svētkus jūras tematikā, notiks Saulkrastu Ostas svētki. Brīnišķīgā vietā – industriālā vidē jūras krastā, Skultes ostā notiks bezmaksas dienas programma par jūras un burāšanas tēmu. Savukārt vakara daļā skanēs mūzika no teātra izrādēm un daži blēņu stāsti uzvedumā “Patiesība par Minhauzenu”, bet pasākumu noslēgs virtuālā diskotēka “Avatar Disko” līdz pusnaktij.
Ģimenē ienākot mazulim, bērnistabas iekārtojumu izvēlas vecāki, bet, atvasei augot, virsroku gūst viņa vēlmes un vajadzības. Tomēr bērnu gaume un vēlmes strauji mainās, un to visu iekļaut bērnistabas interjerā var būt ne tikai dārgi, bet arī pārmērīgi. Turklāt ne vienmēr vecāku redzējums par interjeru un dizainu sakrīt ar jaunāko ģimenes locekļu cerībām un sapņiem.
Vasaras izskaņa ir laiks, kad vērojama liela pārcelšanās rosība – studenti steidz atgriezties lielajās pilsētās, lai atsāktu mācības, no vasarnīcām pēc garām brīvdienām ceļu mājup mēro kārtīgi atpūtušies un lauku labumiem apkrāvušies atpūtnieki, savukārt tie, kuri jau savlaicīgi iecerējuši pārcelties un iekārtot savai ģimenei jaunas mājas, izmanto tam piemēroto atvaļinājumu laiku. Pats pārcelšanās process var būt raižu un neziņas pilns, sevišķi, ja to dara pirmo reizi.
Aizrautīgam dārzniekam ar mērenu rosīšanos dobē parasti ir par maz – vajag padarīt visu un uzreiz. Kāds brīnums, ja pēcāk “saķer” muguru? Tad dažas nākamās dienas dārzam nāksies pagaidīt, kamēr sāpes pierimst. Tomēr mēdz gadīties, ka tās kļūst hroniskas.
Nesen veiktā “IKEA” pētījumā par dzīvi mājās atkārtoti secināts – vairumam cilvēku kārtīga izgulēšanās ir ļoti būtiska kvalitatīvas dzīves daļa. Gandrīz katrs trešais Latvijas iedzīvotājs apgalvo, ka miegs ir svarīgākais, kas nodrošina mentālo labsajūtu mājās. Labā ziņa – pētījumā noskaidrots, ka, lai kārtīgi izgulētos, svarīgākās lietas ir pavisam vienkāršas.
Nacionālā botāniskā dārza oranžērijā zied un gatavojas ziedēt īpaši augi, kuri savu ziedēšanu piedzīvo reizei vairākos gados. Pašā oranžērijas sukulentu zāles vidū, goda vietā aug Pasaules Sarkanajā grāmatā ierakstīts augs – pūķkoks jeb pūķa dracēna Dracaena draco. Savvaļā tas sastopams vienīgi Kanāriju salās un Madeirā. Nacionālā botāniskā dārza pūķkokam ir 53 gadi, un kā īstenam pūķim tam ir sešas kuplas, spurainas galotnes. Taču ar to tam nav gana. Pūķkoks gatavojas ziedēt, un ikviena galotne pēc ziedēšanas sadalās divās vai pat vairākās jaunās "galvās".