Lai hobijs nekļūst par kaitnieku muguras veselībai
- Autors: Jānis Mednieks, neirologs, “Veselības centru apvienības” Neiroloģijas dienesta vadītājs
Foto - pexels.com
Aizrautīgam dārzniekam ar mērenu rosīšanos dobē parasti ir par maz – vajag padarīt visu un uzreiz. Kāds brīnums, ja pēcāk “saķer” muguru? Tad dažas nākamās dienas dārzam nāksies pagaidīt, kamēr sāpes pierimst. Tomēr mēdz gadīties, ka tās kļūst hroniskas.
Kas var kaitēt mugurai?
- Smagumu pārvietošana, to celšana augstāk par pleciem.
- Darbošanās ar saliektu ķermeni, uz leju noliektu kaklu, galvu.
- Nemitīga, ilgstoša pieliekšanās, piemēram, ogojot, sēņojot.
- Atkārtota roku celšana virs galvas vai bieža galvas griešana uz sāniem.
- Atrašanās nekustīgā pozā, cenšoties noturēt līdzsvaru, turklāt ar paceltām rokām (piemēram, no ābeles novācot ābolus).
- Ilgstoša atrašanās ar saliektiem ceļiem (tupus) vai uz ceļiem.
- Biežas ķermeņa rotācijas kustības.
Klupdami krizdami, bet – uz priekšu
Akūtas sāpes mugurā bieži provocē ilgstoša atrašanās neērtā pozā. Tāda tā ir tad, ja ķermeņa daļas atrodas nedabiskā stāvoklī, turklāt, jo tālāk no dabiskā stāvokļa, jo lielāka muskuļu piepūle ir vajadzīga. Līdz ar to muskuļi nogurst un rodas pārslodze.
Ilgstošas nekustīgas pozas var izraisīt ne tikai to muskuļu pārslodzi, kuri iesaistīti pozas saglabāšanā, bet pārslogot arī citas muskuļu grupas. Ja slodzes laikā poza ir statiska, muskulis strādā, nemainot garumu. Muskulī palielinās spiediens, asins apgāde kļūst vājāka, kas izraisa pārslodzi un vēlāk – sāpes, kaut arī darbs ir bijis šķietami mierīgs (mazkustīgs).
Līdzīgi ir ar darbu, kas paredz bieži atkārtotas kustības, vai tādu, kura laikā rokas jāceļ virs plecu līmeņa. Speciālistu ieteikums ik pa laikam mainīt pozas šādos gadījumos ir vietā. Tāpat muskuļus var gluži nemanot pārpūlēt arī, piemēram, stumjot smagi piekrautu ķerru vai, piemēram, strādājot piemājas teritorija ar trimeri – tam tomēr arī ir svars, ko, ilgstoši darbojoties, ķermenis noteikti sajutīs.
Vājāki muskuļi – lielāki riski
Jāņem vērā, ka muguras sāpes par akūtām uzskata, ja tās ilgst līdz sešām nedēļām. Vairumā gadījumu nespecifiskas muguras sāpes sākas pēc kādas no jau pieminētajām provocējošajām darbībām. Sevišķi bieži par muguras sāpēm pēc fiziski aktīvāka atvaļinājuma sūdzas “sēdošo” profesiju pārstāvji, kuri ikdienā nenodarbojas ar sportu.
Visbiežāk mugura cieš tieši no nespecifiskām sāpēm, kas saistīts ar muskuļu sasprindzinājumu, disbalansu, deģeneratīvām izmaiņām mugurkaulā. Parasti sāpes rodas muguras kakla daļā, lejas vai jostas daļā. Iemesli var būt dažādi, tostarp muskuļu pārslodze vai nepareiza noslodze, traumas, darbs neērtā, piespiedu pozā, lokāls sasprindzinājums.
Nespecifiskas muguras sāpes var provocēt arī novecošanās procesi, kad muskuļi, kas gādā par mugurkaula stabilitāti pamazām zaudē spēku un elastību. Nereti rodas arī izmaiņas starpskriemeļu diskos un locītavās, saitēs, saistaudos. Šādu ar vecumu saistītu izmaiņu, ilgstošas piespiedu pozas vai vienveidīgu kustību dēļ var veidoties īpaši sāpīgi muskuļu savilkumi, par ko liecina savilkti mezgliņi jeb miofasciālie trigerpunkti.
Kā mugurai palīdzēt?
Izrādās, ka muguras sāpes nav retums – tās vismaz reizi dzīvē izjūt aptuveni 80% cilvēku. Galvenokārt tās ir īslaicīgas un pārvaramas, lietojot kādu ārsta vai farmaceite ieteiktu bezrecepšu pretsāpju līdzekli, tomēr jāņem vērā, ka ar akūtām muguras sāpēm ir patiešām svarīgi tikt galā, lai tās nekļūtu hroniskas, radot paliekošas veselības problēmas.