Saldenieks Jānis Pīgožnis šoruden bija pirmais, kas atnāca uz redakciju, lai abonētu “Saldus Zemi” 2026. gadam.

Šo atziņu pauž Madonas novada sporta vecmeistars Pēteris Ārents, piebilstot: “Ja nekustas, tad sirds vairs nestrādā.”

Katram cilvēkam ir savs dzīves albums – ne tikai tas, kas guļ vecās kumodes atvilktnē, bet arī neredzamais, kuru glabājam sirdī. Lappusē pēc lappuses šajā albumā krāsojas ainas, ko ne vienmēr var iemūžināt fotogrāfijās: tā ir bērnības pagalma smarža, pirmās dienas skolā, jaunības neprāts, klusie sapņi, satraukums pirms lieliem lēmumiem, un siltums, kas pārņem, atceroties cilvēkus, kuri bijuši blakus. Mūsu dzīves albums nereti ir daudz bagātāks par jebkuru bilžu krājumu, jo tajā iemūžināts viss – arī tas, kas nekad nav ticis nofotografēts.

Šķiet, esam pieraduši pie kokiem kā kaut kā pašsaprotama – tie ir visapkārt. Taču brīdī, kad koks nonāk amatnieka rokās, tas pēkšņi kļūst par daudz ko vairāk nekā vienkārši materiālu. Katram kokam ir savs stāsts, smarža, raksts, gadsimtu laikā izveidojies raksturs. Un, iespējams, tieši tāpēc koks ir viens no pateicīgākajiem materiāliem interjera priekšmetu un mēbeļu radīšanā. Koka lietu meistars Kārlis Caune saimnieko Murmastienē. Nodarbojas gan ar graudu, gan dārzeņu audzēšanu, bet vislabprātāk viņš darbojas ar koku, veidojot interjera priekšmetus, dekorus un kvalitatīvas mēbeles.

Rudens un ziemas sākums daudziem ir gada tumšākais laiks gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Dienas kļūst īsākas, saules gaismas ir maz, un nereti organisms uz šādu apstākļu maiņu reaģē ar nogurumu, miega traucējumiem un nomāktu garastāvokli. Dabiskā dienasgaisma ietekmē mūsu bioloģisko pulksteni un hormona serotonīna izdalīšanos, tāpēc tās trūkums var veicināt tā dēvēto sezonālo nomāktību.

Mācītājs Eduards Kāpostiņš svinēja savas kāzas tieši 1932. gada Ziemassvētkos. Daiļo un krietno Emīliju Trejāni viņš bija nolūkojis Pāvilostas rajona Sakas baptistu draudzē. Pirmais jaunajā ģimenē piedzima puisītis. Dēliņu nosauca par Emeraldu Danielu. Bet pēc trīs gadiem Dievs ģimenei bija sagatavojis jaunu dāvanu Ziemassvētkos un kāzu gadadienā – 1936. gada 25. decembrī, kamēr citās mājās skanēja Ziemassvētku dziesmas, mācītājmājā ieskanējās mazās Mirjamas pirmais skanīgais brēciens. Trīsgadīgais brālītis esot mazo tīstoklīti uzlūkojis un noteicis: “Dieviņ, svētī dvēselīti!”

“Saskaņā ar Pasaules Veselības Organizācijas datiem, katru gadu tiek reģistrēti 37,3 miljoni kritienu, kas ir pietiekami smagi, lai persona vērstos pēc medicīniskās palīdzības. Tuvojas gada tumšākais gadalaiks – ziema, kad kritienu riskiem ir jāpievērš īpaši liela uzmanība. Ceļi kļūst slideni, ielas ir apledojušas, šie un daudzi citi faktori palielina kritienu risku senioriem un cilvēkiem ar kustību traucējumiem,” uzmanību vērš medicīnas centra “Protezēšanas un ortopēdijas centrs” (POC) sertificēta ergoterapeite Elza Sebre.

Brocenieks Pēteris Donga redakcijā ienāca, lai pastāstītu par aizkustinošu notikumu savā dzīvē — vasaras sākumā negaidot saticis savu pirmo klases audzinātāju Ausmu Kalniņu.

Korgijs Romijs (Rommy) ir saldenieces Ērikas Šingirejas pirmais un vienīgais suns.

Ērglēnietes Vijas Porietes ģimenē izauguši pieci bērni. Andrievs dzīvo un strādā Rīgā, Lelde – Vācijā, Vita – Anglijā, Liene – pa Rīgu, bet Jānis dzīvo un strādā Ērgļos. Dēla apsaimniekotajā viesu namā Ērgļos dzīvoklis tagad atvēlēts arī mammai.

Sports Juri Kokinu pavadījis visu dzīvi. Sporta skolotājam pēc profesijas,  biatlonists un vēlāk orientierists gluži pašsaprotami šķiet turpināt kustēties arī pensijas vecumā. Viņš vērtē, ka mūsdienās cilvēki ir fiziski aktīvi mazāk, īpaši jaunā paaudze, kas labprātāk laiku pavada viedierīcēs. Ne bez lepnuma Juris stāsta par saviem mazdēliem, kas visi četri ir žiperīgi puikas un mīl laiku pavadīt kustībā, ja ne orientēšanās vai futbola treniņos, tad tāpat ārā dzenājot bumbu vai braukājot ar riteni.