Kārlis Caune – meistars, kurš jūt koku dziļāk Apriņķis.lv
- Autors: Agrita Nusbauma-Kovaļevska, “Stars”
Kārlim koks ir īpaši mīļš materiāls. No tā tiek radītas skaistas un ilgmūžīgas lietas. Foto – no privātā arhīva
Šķiet, esam pieraduši pie kokiem kā kaut kā pašsaprotama – tie ir visapkārt. Taču brīdī, kad koks nonāk amatnieka rokās, tas pēkšņi kļūst par daudz ko vairāk nekā vienkārši materiālu. Katram kokam ir savs stāsts, smarža, raksts, gadsimtu laikā izveidojies raksturs. Un, iespējams, tieši tāpēc koks ir viens no pateicīgākajiem materiāliem interjera priekšmetu un mēbeļu radīšanā. Koka lietu meistars Kārlis Caune saimnieko Murmastienē. Nodarbojas gan ar graudu, gan dārzeņu audzēšanu, bet vislabprātāk viņš darbojas ar koku, veidojot interjera priekšmetus, dekorus un kvalitatīvas mēbeles.
“Ar koku nopietnāk darbojos aptuveni septiņus gadus, tomēr tas mani interesējis vēl senāk. Sākumā, protams, vairāk gatavoju nieciņus sev, tomēr vienmēr ar interesi esmu vērojis, kā citi ar to darbojas. Dēlis manā uztverē pārtapa par priekšmetu, koka zaram redzēju pielietojumu. Vienmēr esmu novērtējis koka kvalitāti, redzējis tā rakstu, vērtību. Pirms vēl nopietni pievērsos amatniecībai, koku liku malā ar domu, ka tas noteikti noderēs,” atminas Kārlis Caune. “Ar koktēlniecību nodarbojos mazāk. Tik, cik kaut kur izmantoju kādu zaru vai izaugumu. Mani vairāk saista dažādu lietu izgatavošana no koka.”
Kārlis stāsta, ka katrs koks ir īpašs ar savu tekstūru un rakstu. Taujāts, kuru koku viņš pats vairāk iecienījis, koka lietu meistars atzīst: “Labāk pakļaujas mīkstie koki, bet ar ozolu strādāt ir kaut kas īpašs. Lai gan tā koksne ir cieta un tik ļoti nepakļaujas, tam ir burvīga smarža. Patīk strādāt ar osi un priedi, arī ar bērzu, bet osis un ozols man ir īpaši iecienīti. Tiesa, ar ozolu ir grūtāk strādāt, bet tas ir ļoti vērtīgs koks. Rezultāts ir brīnišķīgs. Strādājot ar katru koku, jāpievērš uzmanība niansēm. Piemēram, priede ir ierasts materiāls, tomēr visi zinām, ka tas ir sveķains. Apstrādājot priedi, ir jāskatās, vai nesāk veidoties sveķi.”
No suvenīra līdz mēbelei
No koka var radīt visdažādākās lietas – rotaļlietas, interjera priekšmetus, mēbeles, saimniecībā noderīgas lietas. Tas iederas jebkurā interjerā gan telpās, gan dārzā. Arī Kārļa rokās koks pārvēršas īpašos darinājumos.
“Šo gadu laikā esmu radījis daudz dažādu priekšmetu. Pavasarī aktuālas bija dažādas koka puķu kastes, svētkiem top svečturi, arī ar latvju zīmēm. Esmu darinājis mēbeles – krēslus, taburetes, tāpat bērnu galdiņus un krēsliņus. Ir tapušas rotaļlietas, koka klucīši ar lāzera gravējumiem, lai var apgūt, piemēram, burtus. Manā krājumā ir daudz virtuves priekšmetu – paplātes, dēlīši, kastītes un plaukti. Bieži gadās, ka virtuvē ir priekšmeti, kuriem nekādi nevar atrast īsto vietu, tad šādi plaukti lieliski noder. Virpoju dažādus koka traukus. Patiesi, esmu izveidojis tik daudz priekšmetu, ka ne uzskaitīt,” lepojas Kārlis Caune.
Līdzsvars starp laiku un iedvesmu
Ikdienā darba Kārlim netrūkst – ir gan sava saimniecība, gan algots darbs –, tādēļ ikdienas skrējienā jāprot atrast brīvu brīdi arī savām sirdslietām.
“Protams, vasarā laika ir mazāk, bet līdz ar vēso un tumšo gadalaiku vairāk varu pievērsties savam vaļaspriekam. Tomēr viss nav tik vienkārši – lai radītu kādu priekšmetu, ir nepieciešama iedvesma. Kad tā ir atnākusi, neatkarīgi no gada laika un darbu daudzuma ķeros pie koka. Bieži ir bijis tā, ka aizeju uz darbnīcu, bet nekas neizdodas; citreiz atkal pretēji – īsā laika sprīdī paveicu ļoti daudz,” stāsta meistars.
“Iedvesma uzrodas pati. Nekā īpaši es to neveicinu. Ļoti patīk vērot un pētīt citu darbus. Arī pats cenšos radīt kaut ko jaunu un neredzētu. Vairākus gadus piedalos Varakļānu Mākslas un mūzikas skolas organizētajā Ziemassvētku tirdziņā. Tiesa, nezinu, vai šogad būšu radījis tik daudz priekšmetu, lai tajā piedalītos.”
Koku ne vienmēr novērtē
“Katram cilvēkam ir savas vēlmes, nepieciešamība un arī redzējums, līdz ar to arī vajadzības ir dažādas. Diemžēl esmu novērojis, ka cilvēki īsti nenovērtē koku un roku darbu. Lielāks pieprasījums ir pēc lētā un spīdīgā. Koks ir dārgs. Ir prieks par katru cilvēku, kas to novērtē. Veidojot katru lietu, piedomāju pie sīkākās detaļas. Darbs tiek veikts ar lielu mīlestību. Tiesa, tas ir arī laikietilpīgs process. Pats esmu prasīgs, ja runa ir par mana darba kvalitāti. Manuprāt, tam ir jābūt augstā līmenī,” uzsver Kārlis.
“Tāpat esmu par dabisko. Cilvēki ir izteikuši vēlmi kādu priekšmetu nokrāsot, bet es vienmēr cenšos atrunāt, jo zem krāsas pazūd koka tekstūra, koka dabīgā krāsa, un tas zaudē savu vērtību. Runājot par pārklājumu – ir jāizvēlas dabīgi līdzekļi, piemēram, lineļļa. Koks patiesi iederas jebkurā interjerā, un tā ir kvalitāte. Individuāli ražoto nevar salīdzināt ar to, kas tiek gatavots masveidā. Katrs priekšmets ir unikāls, piedomājot pie to ilgtspējīgas kalpošanas. Pat taisot divus vienādus dēlīšus, tie nekad nebūs vienādi. Tā ir ar katru priekšmetu.”
Kārtīgi saimniekojot, arī labi jāpaēd
Savulaik Kārlis Caune nodarbojās ar lopkopību, bet tagad to aizstājusi graudkopība. Savukārt piemājas dārzā viņš audzē visu nepieciešamo, lai ēstu kvalitatīvu pārtiku.
“Pašlaik audzējam tikai graudaugus, bet šovasar laikapstākļu dēļ liela daļa aizgāja bojā,” skumji atzīst Kārlis. “Šo vasaru lauksaimnieki aizvadīja ar lieliem zaudējumiem. Dzīvojot laukos, paši audzējam dārzeņus. Manuprāt, to dara katrs kārtīgs laucinieks. Paša izaudzētais tomēr ir vērtība, tas ir veselīgs. Pašiem ir sava bioloģiskā saimniecība. Kad bija savi lopi, bija arī pašiem sava gaļa, tagad to pērkam no vietējiem zemniekiem.
Pats smejos, ka esmu vidusmēra latvietis un kaut ko gatavot māku. Par svētku galdu parasti rūpējas sieva, bet ikdienā gatavoju es, jo agrāk esmu mājās. Svētkos noteikti ir jābūt kūkai, saldajam ēdienam, bet ikdienā – vienkāršākiem ēdieniem. Kā jau kārtīgam latvietim – zupai, gaļai. Ēdienkartē ir jāiekļauj visi produkti. Jābūt gaļai, zivīm, graudaugiem, augļiem. Uzturam jābūt sabalansētam. Tad būs arī enerģija un spēks.”
