Seniore Gunta Rozentāle ir pārliecināta, ka veselību ikviens vislabāk var uzturēt, apvienojot mūsdienu medicīnu ar senajām zināšanām par augiem un dabas līdzekļiem. Viņa, rūpējoties par savu veselību, dodas gan pie ārstiem, gan lieto dabas veltes: “Viens otru neizslēdz, bet drīzāk papildina. Agrāk tējai vācu kliņģerītes, kumelītes, liepziedus, bet vairāk par to, kas ir pieejams dabā, sāku interesēties, kad parādījās vairāk brīvā laika un kad kā gide vedu grupas pie zinošām lauku sievām, no kurām smēlos dažādas gudrības.”

Sutīgais laiks  pastaigām un citām fiziskām nodarbēm nav labākais, īpaši jau senioriem. Zināms, ka karstās dienās vecākā gadagājuma cilvēkiem īpaši iesaka piesargāties un neuzturēties saulē, jo var saasināties hroniskas slimības, pasliktināties veselības stāvoklis.

Kalsnavas pagasta “Kamenes” ir iekļautas Madonas novada tūrisma bukletā kā interesanta apskates vieta. Pie saimniekiem — Irēnas un Aivara Klušiem — ekskursanti piesakās aplūkot gan sakoptas lauku mājas, gan privāto senlietu, darbarīku tehnikas kolekciju, gan akmensdārzus.

Valda Upeniece no Nīgrandes un vēl ducis vecmāmiņu piedalās nacionālā konkursā “Grandma 2025”. Biedrība “Muline” sava konkursa finālam izvēlējās 15 harizmātisku senioru, taču personisku iemelsu dēļ divas no nākamajiem pārbaudījumiem atsacījās. Līdz novembrim rīkotāji ik mēnesi ar tematiskiem pasākumiem un uzdevumiem izceļ “Latvijas sievietes, kuras ar savu piemēru iedvesmo ģimenes un sabiedrību, pierādot, ka dzīve turpinās ar jaunu sparu, arī esot omai”. Kā ierasts, uzvarētāju palīdzēs izraudzīties arī skatītāju balsojums internetā.

Kad pieredzējušai saimniecei Inārai Riežniecei apvaicājos, kā mājiniekus interesanti pabarot ar sezonas dārzeņiem, viņa pastāstīja gan to, ka vislabāk gatavot apmēram sprīdi garus kabačus, kam ir izteikti maiga garša un mīksta miza, kas nav jāmizo nost, gan arī to, ka pāraugušiem kabačiem vidus ir caurs, cieta miza, daudz sēklu, tādēļ rodas daudz atlikumu un dārzeni grūti pagatavot, gan arī dalījās ar dažām interesantām receptēm.

Ģimenes ārste Vita Opelte izvairās visus savus pacientus pirmspensijas vecumā raksturot vienādi. Katrs cilvēks esot citādāks.

“Šos ieteikumus, kā strādāt ar sevi un uzturēt asu prātu un mentālo veselību mūža garumā, ir svarīgi praktizēt jau no jaunības gadiem. Jo dzīves nogale ir summa summarum tam, ko cilvēks dzīves laikā ir vai nav darījis. Jā, strādāt ar sevi negribas, šajā ziņā mēs visi esam līdzīgi, taču ir jāstrādā,” saka profesors Jānis Zaļkalns, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gerontoloģijas klīnikas vadītājs.

Ar Gertu van Oterlū (Gert van Otterloo) Madara Māra Irbe iepazinās pirms divarpus gadiem, kad meklēja savu radošo kopienu Nīderlandē. No holandieša dzīves un radošo meklējumu stāsta jau pirmās sarunas laikā Madara ļoti iedvesmojās, un arī jūs, lasītāji, drīz sapratīsiet – kāpēc.

Siguldas Starptautisko Opermūzikas svētku izveidotājs, Spīdolas balvas laureāts un Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Dainis Kalns ir tik labs stāstnieks, ka viņā var klausīties un klausīties. Viņš ar aizrautību runā gan par Opermūzikas svētkiem, kuri šonedēļ Siguldā notiks jau 32. reizi, gan par sevi – ģimeni, skolas gadiem, ķirurga darbu, sportu un grāmatām. Vienu grāmatu jau sarakstījis un prātā idejas vēl vairākām. Arī uz sarunu redakcijā viņš atnāk ar  grāmatām – savu darbu “Nepārvaramā”, kā arī vēstures doktores Ritas Grāveres sarakstīto bērnu ārsta Jēkaba Nīmaņa (1892–1979) dzīves stāstu “Carpe diem! Satver dienu!”. Ar šī leģendārā ārsta secinājumiem par prāta un ķermeņa attīstīšanu arī sākām sarunu.

Ida Liepiņa ir viena no tiem cilvēkiem, kuru klātbūtne izstaro siltumu, mīlestību un patiesu cieņu pret dzīvi. Viņa nav tikai liezēriete ar 62 gadu stāžu, bet arī mamma piecām meitām, vecmamma 11 mazbērniem, uzticama dzīvesbiedre jau sešas desmitgades un viena no aktīvākajām senioru klubiņa dalībniecēm. Katrs viņas dzīvesstāsts ved cauri Latvijas lauku vēstures lappusēm – no bērnības takām Jumurdā līdz klusiem ikdienas brīžiem Liezērē. Idas kundzes dzīve nav bijusi viegla, taču vienmēr piepildīta ar darbīgumu, ģimenes mīlestību un sirdsgudrību. Un, kad viņa runā par senioru klubiņu, skaidri jūtams – šis nav tikai satikšanās punkts, bet gan sirds mājas daudziem.

Daudzi cilvēki, aizvadot visu dzīvi saskanīgā laulībā, bieži cer, ka tā būs līdz mūža galam un abi pametīs šo pasauli, rokās sadevušies. Dažkārt patiešām gadās, ka laulātie nomirst samērā īsā laikā. Taču nereti realitāte izrādās nežēlīga, un viens no pāra aiziet viņsaulē daudz agrāk, atstājot otru pusīti uz abu kopīgi celtās pasaules drupām.