Latvija var lepoties ar jūras krasta līniju gandrīz 500 kilometru garumā. Lai arī šur tur jūra savu daļu ir paņēmusi jeb tā pamatīgāk iegrauzusies arī sauszemē, tomēr tāpat ir zonas ar platām baltsmilšu pludmalēm, kas tikpat rāmās pārejās turpinās arī tālāk zem ūdens. Un tieši tādas ir ideālas pludmales salīdzinoši jaunam, Francijā 2004.–2005. gadā dzimušam sporta veidam, ko latviski varētu dēvēt par ūdens pastaigu vai iešanu (angļu valodā aqua walking, franču valodā longe-cōte).

Mūsdienās arvien vairāk tiek uzsvērta veselīga un sabalansēta uztura nozīme labas veselības uzturēšanai. Tam ir svarīga loma jebkurā vecumā, jo veselīgs uzturs rada labsajūtu, nodrošina organismu ar nepieciešamajām uzturvielām, kā arī samazina risku saslimt un palīdz kontrolēt dažādu veselības traucējumu izpausmes. Cilvēkiem gados dažādu iemeslu dēļ uztura paradumi mēdz mainīties, tādēļ senioriem nereti nepieciešams pievērst papildu uzmanību savām ikdienas maltītēm, lai turpinātu ēst ne tikai garšīgi, bet arī pietiekami daudz un veselīgi.

Sanna (vārds mainīts) mums uzticēja savu stāstu par gada sākumā piedzīvoto, uz ielas gūstot traumu un pēc tam ārstējoties slimnīcā, par sāpēm un bezpalīdzību, par līdzcilvēku attieksmi un atbalstu. Katrs, kurš reiz ārstējies slimnīcā, šajā stāstā varēs salīdzināt Sannas situāciju ar savējo. Redakcijai apbrīnojams šķita viņas optimisms, kas noderētu ikvienam slimniekam. Visiem stāstā minētajiem cilvēkiem vārds ir mainīts, jo ne jau tas ir svarīgākais, bet attieksme pret dzīvi. Kā raksta Sanna, mēs katrs savā dzīvē varam koncentrēties uz dubļiem, bet varam arī skatīties uz augšu – zvaigznēs.

Cilvēks gadiem dzīvojis viens. Veselība pasliktinās. Viņu ievieto slimnīcā vai pansionātā, kur mediķi, kaut arī profesionāli un godprātīgi, steidzas no viena pacienta pie nākamā un cilvēkam, kurš palicis vientulībā gan ar savām fiziskajām, gan garīgajām problēmām, uznāk depresija – domas par bezjēdzību un “gribu nebūt”. Un tad iestājas klusums. Nevis parasts klusums, bet tāds, kas spiež krūtis. Klusums, kurā cilvēks paliek viens ne tikai telpā, bet arī savās domās un sāpēs.

Dzīvot pilnvērtīgi un kustēties vajag visu mūžu, arī senioru vecumā, turklāt vecāka gadagājuma cilvēkiem kustības ir īpaši nepieciešamas, nevis sēdēšana pie televizora.

Latvija ir bagāta ar vietām, kuru apmeklēšana neprasa lielus naudas ieguldījumus un kuras ir ērti sasniedzamas gan ar personisko auto, gan ar sabiedrisko transportu, turklāt piedāvā ne vien izbaudīt krāšņus skatus, bet arī iepazīt arhitektūras pieminekļus un uzzināt daudz jauna.

Vēl var pagūt savā piemājas dārzā iestādīt kādu augļu kociņu, īpaši, ja iegādājas konteinerstādus, jo tos var stādīt visas vasaras garumā līdz pat ziemai. Par to, kas būtu jāņem vērā, izvēloties savam dārzam piemērotākos stādus, lūdzām pastāstīt Dārzkopības institūta vadošo pētnieci bioloģijas zinātņu doktori Edīti Kaufmani.

Saldus Medicīnas centra rehabilitācijas un fizikālās terapijas ārsts Vjačeslavs Černišovs pirms sarunas brīdina: viņa pieredze un pārliecība par veselīgām vecumdienām, iespējams, brīžiem nesaskanēs ar oficiālām nostādnēm un vadlīnijām.

Broceniece Astrīda Rozenberga zina, ka labas veselības pamatā ir kustība – viņa Saldus novadā vada divus senioru deju kolektīvus.

Latvijas sabiedrība noveco. Šī demogrāfiskā tendence rada daudz izaicinājumu. “Rīgas Apriņķa Avīzes” un mūsu sadarbības partneru – laikrakstu “Saldus Zeme”, “Druva” “Stars”, “Laimīgā Programma” un žurnāla “Patiesā Dzīve” – veidotajā jaunajā pielikumā “Iedvesmai nav vecuma” vēlamies ar pozitīviem piemēriem, stāstiem un arī pavisam praktiskiem padomiem iedvesmot, iedrošināt ikvienu no mums būt sabiedriski aktīviem. Tāpat gribam mudināt vairāk domāt par atbilstošām aktivitātēm un veselības profilaksi. Visbeidzot – šo publikāciju mērķis ir lauzt sabiedrībā iesakņojušos stereotipus, kas skar noteikta vecuma cilvēku grupas. Vēlamies parādīt un pierādīt, ka daudzās jomās gadiem nav nozīmes, tāpat kā iedvesmai vecuma nav.