Portreta gleznošana kā jauna dramaturģija ^{Apriņķis.lv}

Tolaik Tīles pilsētas centrā ar vēl četriem māksliniekiem Gerts īrēja telpas radošam darbam un izstādēm. Madara ieradās aplūkot ekspozīciju, un viņu uzrunāja Gerta instalācija:

 – Pārģērbšanās kabīnē bija eksponēta autora dzeja, kas bija drukāta uz lielformāta papīra ar Gerta abstraktajām gleznām, dažādiem krāsainiem laukumiem fonā, un tā bija brīvi izvietota pa visu pārģērbšanās kabīni. Mani pārņēma sajūta, ka “uzvelku” Gerta pārdomas par dzīvi, un, kaut manas holandiešu valodas zināšanas tobrīd nebija tik labas, sapratu itin visu. Eksponētais darbs bija neparasts, bet efektīvs.

Drīz vien Madara satika pašu mākslinieku un uzzināja, cik plašs ir viņa darbalauks, cik daudzšķautņaina ir viņa pieredze.  –  Es nekad neesmu iestrēdzis. Pat tad, kad nestrādāju pie kāda konkrēta darba, manā galvā bez apstājas kūsā domas, radošais darbs ir vienmēr ar mani un manī,  –  sacīja Gerts.

Talantīgais holandietis

Gerts ir dramaturgs, režisors, kas sacer dažādas dzīves pieredzē balstītas lugas, kurās piedalās cilvēki aktieri, bagātinot kopējo radošo sinerģiju ar savu raksturu un emocijām, padarot teātri īstu, bez tēlošanas. Gerts raksta arī dzeju, to eksponē mākslas izstādēs, nodrukājot uz savu abstrakto gleznu fona. Viņš nemitīgi eksperimentē ar dažādām mākslas tehnikām, radot abstrakcijas ar kokiem, cilvēku tēliem, portretiem. Bet pats interesantākais ir Gerta radošais process, no kura ikviens var mācīties un ko ikviens var ienest savā ikdienā, lai gūtu spēku un prieku.

Gadskaitlis nav šķērslis

Nesen Madara un Gerts atkal satikās, lai parunātu par dzīvi un mākslu. Saruna ritēja Hiacintes kapelā Tīlē, kur grupas “Kunst Kabinet Tiel” mākslinieki īrē telpas darbam un ekspozīcijām.

– Mani aizrauj izjūta vienmēr būt radošam. Es vienmēr cenšos atklāt ko jaunu – atšķirīgu mākslas tehniku – vai tās kombinēt un pieredzēt negaidītu, radošu rezultātu. Man ir tikai 76 gadi, un manas aktīvās dabas dēļ cilvēki netic, kad minu savu vecumu. Bet es ticu vienam – ja esi nerimstoši aktīvs un piepildi dzīvi ar radošiem meklējumiem vai ar to, kas tev rada dzīves piepildījumu, tu saņem spēku, iepriecinājumu un nenoveco, – vēstīja Gerts.

Dzīves pārbaudījumi un izaicinājumi

– Protams, dzīve nav tikai saulaina – esmu divas reizes pārdzīvojis vēzi (pirms 16 un 6 gadiem), man izoperēja vienu nieri, man ir reimatisms, un arī mani piemeklē saguruma brīži, bet, par spīti tam, es meklēju prieku visās mazajās lietās, ar ko saskaros un ko daru. Tas dod lielu spēku, un es varu iet tālāk bez apstājas, – uzsvēra Gerts. – Caur mākslu izsaku to, kas ar mani konkrētajā dzīves brīdī notiek, un pretim tas dod enerģiju, kā arī izpratni pašam par sevi. Mani bieži piemeklē brīži, kad rakstu dzeju, un tikai tad es patiešām apzinos, kas ar un ap mani notiek, kādas domas un emocijas manī ir par apcerēto tematu. Šādi atskārsmes brīži ir arī gleznojot, zīmējot un strādājot digitālajā formātā. Spilgts piemērs tam ir mans nesenais dzejolis par demenci.

Dzeja bez labošanas

– Rakstot dzeju, es rakstu visu vienā reizē un neko nepārlaboju. Tā ir mana momenta liecība ar visām pareizrakstības kļūdām. Pateicoties kādam dzejolim, es atskārtu, ka baidos par to, vai mani piemeklēs demence, kā tas bija manai mātei, – neslēpa Gerts. – Lielu daļu savas dzīves, savas ikdienas, mēs esam vieni. Katram jāsaprot, kas notiek, un tikai katrs pats var sevi virzīt uz priekšu. Arī kopdzīvē ir jāsaprot, ka katram ir atšķirīga izpratne par to, kas ir svarīgs. Un māksla ir vidutājs, kas palīdz daudz par sevi atklāt, un var kalpot kā sarunas pamats par svarīgo šajā dzīves brīdī, – skaidroja Gerts.

Meklē cilvēku sabiedrību

Gerts ir ļoti sociāls un labprāt atrodas cilvēkos, pēta savstarpējo mijiedarbību. Viņš periodiski strādājis dažādus darbus, tostarp bijis sporta preču pārdevējs, sociālais darbinieks, apkopējs, strādājis ar reklāmu, mākslas terapiju – un visus šos dažādos darbus viņš darījis ar prieku un cieņu. Gerts novērtē ikvienu mijiedarbību, kas rodas saskarsmē ar cilvēkiem, tā ir viņa iedvesmas avots.

Gerts nereti glezno portretus, bet viņa radošā pieeja ir gluži kā dramaturgam. – Es radu portretu, iedvesmojoties no kādas sejas, bet necenšos radīt portretu pēc līdzības. Es vienkārši radu to ar kādu konkrētu noskaņojumu, emociju, raksturu un tam atbilstošu krāsu gammu. Jā, līdzīgi kā dramaturgs, gleznojot portretu, es radu tēlu. Protams, es iedvesmojos no satiktajiem cilvēkiem, piemēram, man patīk kāda cilvēka acis, un tad no tā sāku veidot portretu, bet pārējās līnijas un triepieni, kas rada seju, nāk brīvi, plūstoši, radot pavisam unikālu personāžu. Citreiz seju iesāku gleznot no uzacs un deguna līnijas, un tad skatos, kāda izteiksme, emocija, noskaņojums radīsies. Manos portretos var novērot dažnedažādus noskaņojumus – gluži kā dzīvē!

Sinerģija ar pārējiem

Ir labi strādāt vienam, un ir tikpat labi strādāt kopā. Gerta radošajā telpā strādā pieci mākslinieki, kas cits citu atbalsta, kritizē, cits no cita mācās. – Mēs raugāmies uz mākslas darbiem un spriežam, ko tas mums katram nozīmē, ko rosina. Arī ar telpas apmeklētājiem mums raisās bagātīgas sarunas, kas paplašina redzējumu par darbiem. Pieredze saskarsmē ar cilvēkiem stimulē radošo garu. Līdzīga mijiedarbība ir, arī darot citus darbus. Es pagājušajā gadā, piemēram, biju apkopējs, un man ļoti patika šī pieredze. Tā daudz deva radošajiem impulsiem. Man ir cieņa pret šādiem darbiem un cilvēkiem, kuri tos veic, – vēstīja Gerts.

– Gleznoju, iedvesmojoties no savas dzejas, un dzejoju, iedvesmots no savām gleznām, – liecināja Gerts. Viņa dzejoļi, lai arī par cik nopietnu vai rūpjpilnu tematu būtu, ir reālistiski, runā par dzīvi, bet vienlaikus atstāj gaišu iespaidu. Tādas ir arī viņa gleznas – vienmēr krāsainas, abstraktas, un, lai arī cik nopietna vai smagnēja ir tematika, tās iznestas ļoti gaiši – tieši tāpat kā Gerts dzīvo savu dzīvi – par spīti visam, bez apstājas meklējot un radot prieku.