Atgriežoties pie tēmas par netāliem ceļojumiem ar samērīgu budžetu, iesakām apsvērt Ziemeļkurzemes apmeklējumu. Šajā reģionā ir ne mazums interesantu apskates objektu, tostarp arī tādu, kas iztēlē mūs aizvedīs uz vissenāko rakstiskās liecībās fiksēto mūsu zemes vēsturi. Šoreiz dosimies uz Dundagu, kas savulaik, tāpat kā Tukums, bija viens no Vanemas zemes pārvaldes centriem.

“Man šķita, ka, aizejot pensijā, beidzot būs vairāk brīvā laika. Nu pilnīgi nav laika!” smejot teic Vija Brikmane, pensionāru biedrības “Sigulda” vadītāja, Latvijas Pensionāru federācijas valdes priekšsēdētāja vietniece. Vija nekad nav baidījusies teikt “jā” dzīvei un tās sniegtajām iespējām, lai arī cik dullas tās pirmajā brīdī šķistu. Šī saruna par to, cik piepildīta var būt ikdiena, neraugoties uz ciparu pasē.

Kad vasara grasās māt atvadas un pie logiem aizvien uzstājīgāk klauvē rudens, ir īstais brīdis parūpēties par sava organisma veselību pirms aukstā laika iestāšanās. To var darīt dažādos veidos, bet viens no efektīvākajiem ir vitamīnu un vērtīgu minerālvielu uzņemšana ar dažādiem vietējiem dārzeņiem un augļiem. Vitamīni palīdz stiprināt imunitāti un tādējādi palīdz organismam cīņā ar dažādiem vīrusiem, kas visvairāk aktivizējas tieši gada tumšajā un drēgnajā laikā. Bet jo īpaši organismu spēcināt vajag senioriem.

Piekritīsiet, ka iedvesmu ikdienā var sniegt jaunrade, bet iedvesma mīt arī tajā, kas izturējis gadsimtus, apliecinot cilvēces spēju sapņot, celt un atstāt pēdas nākotnē. Šoreiz stāsts būs par vēsturisku pili, kas nav tikai akmens un mūra savienojums, – tā ir dzīva liecība sapņiem, varām, zaudējumiem un cerībām, kas pārdzīvojušas gadsimtus.

Viens, divi, trīs, četri... Mani bērni skaita laiku, sarkanajai saules bumbai tik strauji ienirstot jūrā, un nepaspēj aizskaitīt pat līdz desmit, kad tā jau ir prom. Laika ritums arī manī atbalsojas, jo gribot negribot esmu iekļauta šīs pasaules laikos jeb pakļauta tiem, un laiks ir tāds, ka tieši rīt no rīta man vajadzētu intervēt dzejnieku, bet dzejnieks ir sasirdzis. Un tad es atceros rindas, kas ir runājušas manā sirdī, un to autore ir ANDA LĪCE. Negribas tā pēkšņi cienījamo dzejnieci iztraucēt. Man ceļu uz sarunu bruģē Andas Līces meita Elīna Līce, par kuru es ne vienu reizi vien esmu priecājusies kā par ziedošu rozi, kad viņa izpaužas mūzikā, dziesmā un vārdā. Turpat, vēl ar basām kājām jūras smiltīs stāvot, man telefonsarunā galu galā izdodas saņemt labvēlību, un, braucot pa mēnesnīcas pielieto ceļu mājup, es zinu, ka, jaunai saulei uzlecot, došos ceļā pie dzejnieces uz Cesvaini.

Šovasar Kandavā norisinājās liels pasākums – festivāls “Zelta ritmi”. Tā ietvaros ikvienam interesentam bija iespēja piedalīties lekcijās, tostarp par pamatprincipiem, kas jāievēro, esot fiziski aktīviem noteiktā vecumā, un tās vadīja fizioterapeits Raivis Aršauskis.

Satikšanās ar Zupu ģimeni ir sirsnīga un saskaņas piepildīta. Sarunā smiekli mijas ar atmiņām, un ir viegli saprast, kāpēc Austra un Jānis Zupas arvien iedvesmo ikvienu, kas viņus sastop. Šovasar cienījamais cēsnieku pāris nosvinēja Dimanta kāzas.

Ojārs Šmits ar pacietību un neatlaidību ikdienā pierādījis, ka arī mūsu klimatiskajos apstākļos iespējams baudīt sulīgu vīnogu ražu. Viņš gadu no gada kopj savus vīnogulājus un zina: raža sākas nevis ar pirmajiem dzinumiem pavasarī, bet ar rūpēm, kas ieguldītas jau iepriekšējā sezonā.

Daudzi cilvēki gados, īpaši tie, kuri vecumdienās dažādu iemeslu dēļ palikuši vientuļi, mūža nogalē nereti zaudē dzīves prieku un jēgu. Daži caurām dienām sēž mājās pie televizora un nevēlas pat iziet ārā. Cēloņi šai vientulībai un atšķirtībai no apkārtējās pasaules var būt visdažādākie – visbiežāk jau dzīvesdrauga aiziešana mūžībā. Daudziem arī bērni un mazbērni ir pieauguši un devušies savā dzīvē. Citi seniori varbūt jau agrāk ir šķīrušies un nav spējuši vai vēlējušies atrast sev jaunu partneri.

Varbūt arī jums šķiet, ka cilvēki visbiežāk uzsāk biznesu naudas dēļ un ap to tas arī grozās. Tomēr, izrādās, ne vienmēr. Šoreiz priecājos aicināt uz sarunu Loniju Kossoviču, drosmīgu sievieti, optikas salonu “Metropole” dibinātāju un līdzīpašnieci, kuras ceļš optikas pasaulē sākās, kad jaunākajam dēliņam Gustam divu gadu vecumā atklāja vājredzību. Ārsti nesolīja neko labu, bet Lonija bija gatava apgūt ko pilnīgi jaunu, lai palīdzētu dēlam. Mammas mīlestība ir neizmērojami liels dzinējspēks, bet kombinācijā ar Lonijas iekšējo viedumu, drosmi un darba tikumu, kas rūdījies bērnībā Latgales laukos, šis spēks izrādījies neuzvarams.

Tukuma novadā jau otro gadu ir izveidojusies tradīcija īpaši sveikt novada seniorus (sākot no 75 gadiem) viņu šūpuļsvētkos. Arī šoreiz uz pasākumu sociālā dienesta zālītē bija aicināti 36 jubilāri no visa novada, un viņus ar muzikālu priekšnesumu sveica vīru vokālais ansamblis “Tukuma malači”. Laba vēlējumus teica arī Tukuma pensionāru biedrības valdes priekšsēdētājs Indulis Zariņš un Tukuma Sociālā dienesta vadītāja Ina Balgalve.