Paņemt labo un vērtīgo no dabas Apriņķis.lv
- Autors: "Druva"
Foto - pixabay.com
Seniore Gunta Rozentāle ir pārliecināta, ka veselību ikviens vislabāk var uzturēt, apvienojot mūsdienu medicīnu ar senajām zināšanām par augiem un dabas līdzekļiem. Viņa, rūpējoties par savu veselību, dodas gan pie ārstiem, gan lieto dabas veltes: “Viens otru neizslēdz, bet drīzāk papildina. Agrāk tējai vācu kliņģerītes, kumelītes, liepziedus, bet vairāk par to, kas ir pieejams dabā, sāku interesēties, kad parādījās vairāk brīvā laika un kad kā gide vedu grupas pie zinošām lauku sievām, no kurām smēlos dažādas gudrības.”
Tagad seniore tējām vāc dažādus augus. Viņa iecienījusi smiltsērkšķu lapas, kuras aplej ar karstu ūdeni un ļauj ievilkties desmit minūtes. Tēja noder, ja ir paaugstināta temperatūra, paaugstināts asinsspiediens, tāpat tā stiprina imunitāti. Gunta arī ļoti labprāt pavasarī apēd pa kādam pumpuram – egļu, priežu, liepu vai upeņu. Tie stiprina gan imunitāti, gan dod enerģiju. Tāpat mēdz salātiem pielikt jauno gārsu – tā ir ļoti vērtīgs augs, kurā ir daudz minerālvielu. Tai ir gan pretiekaisuma, gan organismu spēcinoša iedarbība, tā var mazināt sāpes.
“Ziemai man noder propoliss, kuram pārliets degvīns, – tam vismaz divas nedēļas ir jāievelkas. Kad sāp kakls, ieziežu ar uzlējumu, var arī pieliet tējai. Vīrusu laikā der mežrozīšu augļu ievārījums, ko gatavoju pati. Attīru augļus no sēklām un asumiem, tad savāru ar cukuru. Lietoju, ja jūtu, ka esmu saaukstējusies,” pastāsta Gunta. Viņa ziemai saldē arī dažādas ogas: korintes, upenes, ērkšķogas: “Piemēram, korintes ir ne tikai garšīgas, bet arī palīdz pazemināt asinsspiedienu.” Vaicāta, vai gatavo arī kādas dabīgās ziedes, Gunta atzīst, ka ir mēģinājusi, bet īsti labi nav izdevušās. Viņa teic, ka tam vajadzīga gan pieredze, gan nereti arī iekārtas, lai produkts izdotos kvalitatīvs.
Tomēr pašsajūtas uzlabošanai seniore visvairāk novērtē pirti. Pirtī viņa iet visu gadu, bet jo īpaši laba sajūta pēc tās esot vēsākā gadalaikā. Pirts ne tikai attīra, bet arī ļauj patīkami sasildīties. Laiku pa laikam Gunta palutina ādu, pirtī ieziežoties ar medu, mālu vai sāli. Pērties viņai vislabāk patīk ar bērzu slotu, savukārt ozola lapu slotas ir spēcīgākas, liepas – maigākas. Uz lāvas mēdz uzlikt kādu smaržīgu augu – lavandu, citreiz vērmeles. “Var domāt, ka vērmele smaržos rūgti, bet tā nemaz nav,” zina teikt Gunta.
Seniores pieredze atgādina, cik daudz vērtīga ir visapkārt dabā un cik daudz tā var dot gan cilvēka veselībai, gan labsajūtai – sākot ar pumpuriem pavasarī, siltas tējas tasi vēsā dienā un pirts slotām drēgnajos rudens un tumšajos ziemas vakaros.
