Ar nestandarta domāšanu un vienmēr kustībā Apriņķis.lv
- Autors: Inese Elsiņa, “Stars”
Imants Pulkstenis kopā ar radu pulku pie mājām iestādījis simt ozolu stādus. Foto – no privātā arhīva
Madona šogad svinēs simto gadadienu, bet praulēnietis Imants Pulkstenis nākamā gada pavasarī atzīmēs savu sešdesmit piecu gadu pārpilnības skaņdarbu. Tas varētu būt arī pensionēšanās laiks, kaut Imanta gadījumā tas nu nekādi nešķiet īstenība.
Enerģisks, izdomas pārpilns, vienmēr kustībā un ašāks par jebkuru jaguārtīni. Izpalīdzīgs un uzņēmīgs, pašatdevīgs un iniciatīvas bagāts – tādu viņu gadu gadiem esam iepazinuši. Ar nestandarta domāšanu un milzu caursišanas spējām. Kā ļoti neērtu visādu pareizību priekšrakstu cienītājiem.
Festivāla “Sinepes un medus” laiks
Latvijas sabiedrība joprojām atceras Imanta Pulksteņa organizētos ikvasaras mūzikas festivālus Madonā – “Sinepes un medus”. Konkursā par balvām toreiz sacentās jaunās grupas, bet koncertdaļā uzstājās pieredzējuši un populāri mūziķi, arī ārzemju viesi. Pretstatu savienojums – sinepju rūgtums un medus saldums – jēdzieniski atainoja Latvijā 20. gadsimta 90. gadu sākumā valdošo gaisotni, kad saldi iegūtā brīvība bija kļuvusi par rūgtu īstenību un ilūziju vietā stājās paskarba realitāte.
Piecpadsmit gadu laikā Madona festivālā uzņēma apmēram piecus simtus dažādos mūzikas stilos spēlējošas grupas, kopumā aptuveni divus tūkstošus dalībnieku, bet cik bija skatītāju – par to sapņot varētu ikviens Latvijas stadions, jo festivālu apmeklēja rokmūzikas svētceļnieki no malu malām.
Apmācības programma “Ģitāristu sesija”
Savukārt jaunie muzikanti jau vairāk nekā divdesmit piecus gadus skolēnu rudens brīvlaikos dodas uz mūsu pusi, lai piedalītos mūziķu apmācības programmā “Ģitāristu sesija”. Arī tur Imants ir neaizvietojams, jo sesija ir viņa rūpju bērns un radītā augstkalne vienlaikus. Nodarbības, jamsession, koncerti un meistarklases, kur pieredzi gūst vokālisti, akustiskās ģitāras, elektroģitāras, basģitāras, bungu, kokles un ukuleles spēlētāji, – tā ir dalībnieku un meistaru četru dienu programma sesijas ietvaros.
Sesijā jau piedalījušies gandrīz divi tūkstoši dažādu vecumu interesentu no visas Latvijas. Daudzi no tiem ir izveidojuši savu muzikālo karjeru, spēlē kādā grupā un šodien ir atzīti profesionāļi. Ingars Viļums, Mārcis Auziņš, Ainis Rudzītis, Andris Buiķis un vēl, un vēl – piemēri nav tālu jāmeklē.
Improvizācijas teātris “Tinte”
Būtiski, ka Imants ir arī improvizācijas teātra “Tinte” produkts. Teātra forma, kurā aktieri izspēlē iepriekš nesagatavotas, dzīvespriecīgas ainiņas un kurā skatītāji ar savām idejām var būt notikumu virzītāji, bija viņa vaļasprieks daudzu gadu garumā. Improvizatoros Imants jutās kā haizivs okeānā, kur nekas nav pareizi vai nepareizi – ir jādomā ārpus “kastes”, jāuzdrīkstas sevi izmest no komforta zonas, un tas ir tik radoši un izaicinoši! Cilvēkam, kuram nav pieņemama rutīna, kurā ielikts improvizācijas gēns, tas bija un ir kā medus.
Vaļasprieku joprojām daudz
Imants joprojām dara daudz un dažādas lietas. Vada Praulienas pagasta folkloras kopu “Praulīts”, ir aktīvs Ļaudonas jauktā kora “Lai top!” dalībnieks, vēl nesen bija automodelisma pasniedzējs Madonas Bērnu un jauniešu centrā. Pulciņa dalībniekiem mācīja iemaņas metālapstrādē un elektromehānikā, veda savus audzēkņus uz Vidzemes un Latvijas mēroga sacensībām un organizēja, uzņēma dalībniekus pie sevis Madonā.
Tūristi apmeklē “Ceļmalas”
Interesanti, ka atvērtība, vēlme sadarboties, ciemoties, mainīties idejām un domām skārusi arī Imanta Pulksteņa lauku māju “Ceļmalas” Praulienas pagastā. Tās iekļautas Madonas novada tūrisma ceļvedī visitmadona.lv. Uz “Ceļmalām” tiek piedāvātas ekskursijas ar ieskatu festivāla “Sinepes un medus” atmiņās, ar gremdēšanos “Ģitāristu sesijas” arhīva materiālos, te iespējama dzīva muzicēšana, pieejama ugunskura vieta, pirtiņa un nakšņošana pirtsaugšā.
Tā kā Imants ir strādājis par videooperatoru Latgales Televīzijas sabiedrībā un Valmieras TV, viņam ir sakrājies plašs videomateriālu arhīvs par Madonas novada attīstību, ko interesenti droši var pieteikties paritināt. Veikti trīs arhīva digitalizācijas posmi, ko atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds un Vidzemes plānošanas reģions. Priekšā vēl darba turpinājums.
100 koki Latvijai
Imanta Pulksteņa saimniecībā “Ceļmalas” ir daudz interesanta un vēsturiska. Un daba te ir tik klātesoša! Bērzu birztaliņa, pļavas un āres, bet šoruden kopā ar tuviniekiem iestādīti arī simts ozolu stādu.
“Tā kā šogad Madonai apritēs simts gadu, “Ceļmalās” nolēmu iestādīt simts ozolu stādu,” apliecina Imants. “Talkā nāca abas meitas – Līga ar ģimeni un Gunta –, krustdēls Rūdolfs ar savu ģimeni. Visu ierādīja mans kādreizējais improvizācijas teātra “Tinte” kolēģis kalsnavietis Dainis Kreilis, meža inženieris un arborists.
Pirms stādīšanas svarīgi bija noņemt velēnu, lai mazos ozoliņus iesākumā nepārmāc nezāles. Tad bedrē jāliek stāds, tas jāapber ar zemi, jāpiemīda, un katram jāuzliek mulčas gabaliņš. Lai nākamajā vasarā stāds būtu pamanāms, ozolus vēlams piesiet pie mieta. Un, protams, jāsargā no meža dzīvniekiem.”
Daiņa padoms: jo biežāk pie stāda pieiesi un siltajā gadalaikā apravēsi, jo lielāka iespējamība, ka tas izaugs par lielu ozolu. Stādot kokus, jāplāno vieta pēc tā, kā stāds augs. Ozols pamatā aug simt gadus; divsimt gadus tas briest un trīssimt gadus vai ilgāk mirst. Starp kokiem tāpēc ir jāatstāj vismaz astoņi metri, lai tie cits citam netraucētu.
Ozols visā pasaulē ir atzīts par svētu koku, kas it kā savieno cilvēku ar Visumu. Tas ir pozitīva spēka, vīrišķības un nelokāmības simbols.
“Bija 17. novembris, un ozolus stādījām par godu arī Latvijas dzimšanas dienai,” stāsta Imants Pulkstenis. “Kad svinēsim Madonas pilsētas simtgadi, mūsu ozoliņi jau saknes būs zemē ielaiduši. Dievs, svētī Latviju!”
